Bijušais premjerministrs Krišjānis Kariņš vizītēm ārvalstīs izmantojis privātu lidmašīnu, kas valstij izmaksāja tūkstošiem eiro – ar šādu apgalvojumu "Latvijas Avīzē" vērsies kāds lasītājs, atsaucoties uz lidostā strādājošo paziņu runāto.
Vai šādām runām ir pamats? Noskaidrojām, ka K. Kariņš 2023. gadā līdz valdības maiņai paspēja doties 15 darba vizītēs ārpus Latvijas, kopumā lidojumiem izmaksājot 276 098 eiro.
2023. gadā Kariņš darba vizītēs lidojis uz Beļģiju, Igauniju, Lietuvu, Vāciju, Moldovu, Poliju un Lielbritāniju, pēc "Latvijas Avīzes" pieprasījuma informēja Valsts kanceleja. Deviņus galamērķus Kariņš apmeklējis, lidojot ar nacionālo lidsabiedrību "Air Baltic" vai Polijas "LOT".
Šie lidojumi apmaksāti no valsts kases un kopumā izmaksājuši 12 315 eiro. Atlikušās sešas reizes izmantoti speciālie reisi jeb privāto lidsabiedrību pakalpojumi.
Ministru kabineta preses sekretāre Santa Jirgensone paskaidroja, ka privātā lidmašīna izmantota tikai gadījumos, kad nav bijuši pieejami regulārie reisi, un lielāko daļu no šiem reisiem veidojuši lidojumi uz Eiropas Savienības Padomi, kas nozīmē, ka šo lidojumu izmaksas segusi Eiropas Savienība. Šie reisi Eiropai izmaksājuši 263 783 eiro. Speciālos reisus organizējuši divi ceļojumu biroji – "Express Travel" un "Averoja".
Līgums ar "Express Travel" pērn tika pārņemts no Pārresoru koordinācijas centra, ko 1. martā likvidēja. Līgumsumma ar šo uzņēmumu bija 134 999,99 eiro vērtībā, bet līgums vairs nav spēkā. Jūnijā par 138 999,90 eiro uz nākamajiem 12 mēnešiem tika noslēgts līgums ar SIA "Averoja" saskaņā ar Valsts kancelejas rīkotās cenu aptaujas rezultātiem.
Šajās lidojumu izmaksās iekļauti arī izdevumi par premjera delegācijas pārvadāšanu, piebilda Jirgensone. Viņa gan nespēja nosaukt precīzu pavadošās delegācijas skaitu, norādot, ka pavadošā sastāva lielums katru lidojumu var atšķirties. "Tas ir atkarīgs no vizītes satura un norises vietas.
Ministru prezidenta delegācijā var būt ne tikai padomnieki, bet arī dažādu valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji."
Bijušā Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs paskaidroja izvērstāk, ka speciālie reisi 2023. gadā izmantoti, lai lidotu uz Rīgu no Žešuvas Polijā pēc vizītes Ukrainā. Šāda izvēle notikusi, jo nav bijuši pieejami regulārie reisi. Tāpat speciālais reiss izmantots, lai jūnijā dotos uz Eiropas Politiskās kopienas sanāksmi Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā. Toreiz samita norises laikā Kišiņevas lidosta bijusi slēgta regulārajiem reisiem. Privātā lidmašīna izmantota arī jūnija lidojumam uz Londonu, jo pēc valdības ārkārtas sēdes neesot bijis pieejams regulārais reiss. Sabajevs norāda, ka atpakaļ uz Rīgu premjers lidojis ar regulāro reisu. Tāpat ar speciālajiem reisiem Kariņš lidojis uz visām ES Padomes sanāksmēm Briselē (tādas bijušas trīs). Sabajevs norāda, ka speciālos reisus šādos gadījumos izvēloties arī citi ES līderi.
Tātad no sešām reizēm, kad Kariņš izmantoja speciālo reisu pakalpojumus, divos gadījumos (lidojumi uz Londonu un no Žešuvas) izmaksas segtas no Valsts kases.
Ņemot vērā, ka pēc "Latvijas Avīzes" lūguma netika sniegtas katra lidojuma konkrētās izmaksas, tad aprēķinājām reisa vidējo cenu – vidēji viens speciālais reiss izmaksājis apmēram 44 000 eiro. Tātad kopumā iznāk (saskaitot izmaksas par šiem diviem lidojumiem un iepriekš minētajiem deviņiem lidojumiem ar "Air Baltic" un "LOT"), ka Valsts kasei premjera lidojumi 2023. gadā izmaksājuši apmēram 100 tūkstošus eiro, pārējo summu sedzot Eiropas Savienībai.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-1.6 °C




































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)

















































































































































