-1.9 °C
Latvijas slēpotājas Patrīcija Eiduka un Dženifere Ģērmane noslēgušas savu veiksmīgāko sezonu Pasaules kausa izcīņā.
Distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka viņnedēļ startēja pēdējā posmā Zviedrijas pilsētā Fālunā. Vietu ziņā šoreiz Patrīcija bija patālu no vadošajām – 46. sprintā, 37. pozīcija 10 km (abas klasiskajā solī) un 27. vieta 20 km masu startā brīvajā stilā. Tomēr sezonas kopvērtējumā ar 997 punktiem Eiduka ierindojās 17. vietā, par piecām pozīcijām augstāk nekā pērn. Tikmēr par Lielā kristāla globusa ieguvēju, kas pienākas kopvērtējuma uzvarētājai, otro reizi karjerā kļuva amerikāniete Džesika Diginsa. Vīriem labākais savukārt norvēģis Haralds Āmunsens, kurš tikai par 54 punktiem pārspēja tautieti Johanesu Klēbo.
Savukārt kalnu slēpošanā Austrijas pilsētā Zālbahā norisinās Pasaules kausa finālsacensības, kur slalomā Dženifere Ģērmane ieņēma 14. vietu, kurā bija jau pēc pirmā brauciena. Otrajā latviete uzrādīja desmito labāko rezultātu, esot ātrākai arī par sacensību uzvarētāju Mihaēlu Šifrinu, taču summā pacelties augstāk neizdevās.
Pasaules kausa kopvērtējumā slaloma disciplīnā Ģērmane ieņēma 19. vietu, bet kārtējo, jau astoto Mazo kristāla globusu karjerā izcīnīja Šifrina.
Kalnu slēpotājiem pēdējās Pasaules kausa sacensības notiks šonedēļ turpat Zālbahā nobrauciena un supergiganta disciplīnās, taču Lielo kristāla globusu jau ir nodrošinājusi šveiciete Lara Guta-Behrami, kura tuvāko konkurenti apsteidz par vairāk nekā 200 punktiem un vairs nav noķerama. Arī viņai karjerā šī ir otrā uzvara lielajā kopvērtējumā. Savukārt vīriem Lielo kristāla globusu jau krietni iepriekš sev garantējis šveicietis Marks Odermats, kurš tuvāko sāncensi apsteidz par teju 1000 punktiem.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
