Māris Kučinskis: Valdības "4x4 uzrāviens"; cik no 16 uzdevumiem gada laikā izpildīti?

Šonedēl Saeimas deputātu vērtējumam Ministru prezidente Evika Siliņa nodevusi ziņojumu par valdības paveikto 2025.gadā.

Materiāls ir ļoti apjomīgs – 219 lapas ziņojuma un vēl 80 lapas ar Nacionālā attīstības plāna indikatoriem. Atskaite laika ziņā sakrīt ar tā saucamā “Valdības uzrāviena 4×4” plāna īstenošanu 2025. gadam.

Ministru prezidente ziņojumā par paveikto uzsver uzdevumus četrās galvenās jomās – drošībā, labklājībā, ekonomikas izaugsmē un birokrātijas mazināšanā.

Māris Kučinskis.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Lai iegūtu pēc iespējas objektīvāku skatījumu par šī plāna izpildi, nolēmu to analizēt ar mākslīgā intelekta palīdzību, rosinot izvērtēt šo 299 lapu materiālu. Rezultāts izskatās šāds: no 16 uzdevumiem izpildīti – 6.

Par izpildītiem uzskatu tos, kuros redzami faktiski rezultāti. Piemēram,  aizsardzības finansējums 2026. gadā sasniedz aptuveni 4,9% no IKP; darbu uzsācis Krīzes vadības centrs; militārajai ražošanai ieviests tā dēvētais “zaļais koridors”; LIAA piesaistīto investīciju apjoms pārsniedzis sākotnējo 20% pieauguma mērķi (faktiski tas ap 54%);  pieņemts regulējums krājaizdevu sabiedrību iespējai kreditēt juridiskās personas; nodrošināts papildu finansējums zemas īres mājokļu programmai un uzsākta hipotekārās kreditēšanas programma reģionos.

Piemēram, attiecībā uz “zaļo koridoru” militārajai ražošanai līdz šim publiski nav uzrādīts konkrēts projekts, kur šis instruments jau būtu izmantots. Tāpat LIAA piesaistīto investīciju pieaugums par 54% prasa zināmu precizējumu,- investīciju projektu skaits ir samazinājies no 45 līdz 31, bet minēto daļu pieauguma veido tikai divi projekti no Lietuvas ar kopējo apjomu 401,7 miljoni eiro⁴. Par šo projektu saturu publiska informācija nav pieejama.Par neveiksmīgajiem “uzrāviena” uzdevumiem uzskatu tos, par kuriem nevar atrast publiskus pierādījumus vai arī paši solījumi nav pietiekami konkrēti, lai to izpildi varētu godprātīgi apliecināt.

Piemēram, - par vienkāršotu un lētāku juridisko personu pārkreditēšanas procesu, par vismaz 5% publisko pakalpojumu nodošanu privātajam sektoram, kā arī par birokrātijas samazināšanu ES fondu finansējuma iegūšanai un izmantošanai nav atrodamas nekādas atsauksmes. Jāatzīst, ka puse no uzdevumiem ir uzsākti, tomēr gada laikā nav sasniegti rezultāti.

Piemēram, patvertņu pielāgošana ir sākta un finansējums ir atrasts, taču 500 patvertņu pilna iekārtošana līdz 2025. gada beigām izskatās pēc politiskas ambīcijas nevis realitātes. Un, lai gan demogrāfijas pasākumi ir pieņemti, tomēr dzimstības kritums turpinās. Savukārt “Programma skolā” izpilde pārcelta uz 2026. gada 1. septembri.

Ir zveidots Mākslīgā intelekta centrs, kura atklāšana bija ar lielu publicitāti un pārliecību, ka tas kļūs par nozīmīgu instrumentu birokrātijas samazināšanā un ekonomikas izaugsmes veicināšanā. Tomēr līdz šim centrs darbu nav pat īsti uzsācis, tā praktiskais pienesums nav saskatāms.

Arī Valsts kontroles ziņojumā ieteiktā publisko iepirkumu sliekšņu paaugstināšana vēl joprojām ir tikai likumdošanas procesā. Un 5% budžeta pārvirzīšanas mērķis nav pietiekami skaidri izprotams.

Neskatoties uz kritiskajiem aspektiem, šajā procesā ir arī vairākas pozitīvas lietas. Piemēram, tas, ka Ministru prezidente regulāri atskaitās Saeimai par valdības darbu. Šāda prakse Latvijā pastāv kopš 2016. gada. Arī pats dokuments “Valdības uzrāviena 4×4 prioritātes 2025. gadam” ir konkrētāk izvērtējams nekā simtiem lapu garie Nacionālā attīstības plāna ziņojumi.

Skolās, vērtējot mācību vielas apguvi, ja no 16 uzdevumiem tikai 6 ir izpildīti, tad vērtējums ir nepietiekams, lai zināšanas tiktu ieskaitītas. Tātad “uzrāviens” nav noticis, “valdības”’ auto ir tikai pāris centimetru pakustējies uz priekšu. Cik zināms, tad “uzrāvienam’’ nepieciešamas jaudīgs motors. Ja nav motora, tad auto ir tikai dekorācija, kurā var pasēdēt, bet ar to nevar sasniegt mērķi.