Pērn "airBaltic" koncerns strādājis ar 44 miljonu eiro zaudējumiem

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā, informēja lidsabiedrībā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājies par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025. gadā lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, pagājušajā gadā veidoja 78 400, kas ir pieaugums par 7%. Tostarp 48 300 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 3% vairāk nekā 2024. gadā, bet 30 100 bija ACMI lidojumi, kas ir par 15% vairāk.

"airBaltic" vidējais vietu piepildījums pagājušajā gadā bija 80,2% apmērā, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā 2024. gadā.

"airBaltic" koriģētā peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma, amortizācijas un nomas atskaitījumiem, kā arī pirms uzkrājumiem tiesvedībām (EBITDAR) pērn veidoja 143,9 miljonus eiro, salīdzinot ar 184,2 miljonu eiro peļņu 2024. gadā.

Lidsabiedrībā skaidro, lai gan uzņēmums 2025. gadā strādāja ar 44,3 miljonu eiro neto zaudējumiem, tie salīdzinājumā ar 2024. gadu ir samazinājušies par 73,8 miljoniem eiro.

Zaudējumus radīja vairāki ārēji un operatīvās darbības faktori,

tostarp palielinātās vides aizsardzības un operatīvās izmaksas, zemāka par prognozēto ACMI pakalpojumu izmantošana ziemas sezonā un dzinēju tehniskās apkopes.

Vienlaikus rezultātus pozitīvi ietekmēja valūtas kursa pārvērtēšanas peļņa saistībā ar ASV dolāros denominēto saistību pārvērtēšanu. Darbības rādītāji un ieņēmumu kvalitāte uzlabojās otrajā pusgadā, nodrošinot stabilāku pamatu darbībai 2026. gadā.

Tāpat lidsabiedrībā atzīmē, ka pagājušā gada ieņēmumi un pārvadāto pasažieru skaits sasniedza augstāko līmeni uzņēmuma vēsturē, kā arī tika paplašināta ACMI pakalpojumu nodrošināšana, veicinot lidmašīnu izmantošanu un ieņēmumu diversifikāciju.

Pērn "airBaltic" lidmašīnu flote pieauga līdz 51 "Airbus A220-300" lidmašīnai, kā arī gada laikā paplašināta apmācību, apkopes un kravu pārvadājumu infrastruktūra.

EBITDAR peļņas rentabilitātes rādītājs pērn bija 18,5%. Šo rādītāju, kā arī EBITDAR peļņu pērn ietekmēja augstākas operatīvās darbības izmaksas, negatīva ietekme uz ieņēmumiem gada pirmajā pusē un ierobežota lidmašīnu pieejamība, kas saistīta ar dzinēju apkopes problēmām visā nozarē.

Reaģējot uz šiem izaicinājumiem, "airBaltic" pērn veica korekcijas vasaras lidojumu grafikā un palielināja ārējo nomas jeb "wet-lease" līgumu izmantošanu, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, kas arī veicināja ekspluatācijas izmaksu kāpumu. Šie faktori ierobežoja pilnvērtīgu lidmašīnu flotes izmantošanu atsevišķos gada posmos un ieviesa darbības korekcijas, lai nodrošinātu pakalpojumus un darbības nepārtrauktību. Pēc kompānijā teiktā, ienesīgums uzlabojās gada otrajā pusē, ko veicināja cenu koriģēšana, maršrutu tīkla optimizācija un pieprasījuma pieaugums galvenajos darbības tirgos.

Tāpat pēc vājāka gada sākuma biļešu ieņēmumi 2025. gada otrajā pusē pieauga, ko veicināja efektīvāka kapacitātes izmantošana, mērķtiecīgi cenu politikas pasākumi un pieprasījuma pieaugums galvenajos darbības tirgos. Tas pozitīvi ietekmēja kopējos ieņēmumus un palīdzēja mazināt negatīvo ietekmi, ko radīja augstākas ārējās izmaksas, tostarp lidostu, aeronavigācijas, personāla un oglekļa emisiju maksas.

"airBaltic" izpilddirektors Erno Hildēns norāda, ka

2025. gads no uzņēmuma darbības viedokļa bija sarežģīts, jo nozarē turpinājās dzinēju apkopes problēmas,

kas ietekmēja lidmašīnu pieejamību un radīja nepieciešamību veikt izmaiņas lidojumu grafikos.

"Neskatoties uz šiem traucējumiem un pastāvīgo izmaksu pieaugumu, novērojām stabilu pieprasījumu pēc "airBaltic" pakalpojumiem un attiecīgi turpmāku attīstību gan "airBaltic" maršrutu tīklā, gan arī ACMI darbībās. Lai gan ārējie faktori turpināja ietekmēt finanšu rādītājus, kopējais rezultāts uzlabojās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un to veicināja labvēlīgāki darbības apstākļi otrajā pusgadā," uzsver Hildēns.

Vienlaikus uzņēmumā norāda, ka ACMI un čartera pakalpojumi pērn joprojām bija neatņemama "airBaltic" uzņēmējdarbības modeļa sastāvdaļa, palielinot lidmašīnu izmantošanas efektivitāti un dažādojot ieņēmumu avotus. Lidsabiedrība pērn veica vairāk nekā 650 čarterreisu lidojumu. Vietu piepildījums bija 80,2%, kas ir par vienu procentpunktu mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Lai atbalstītu lidojumu operācijas un ilgtermiņa izaugsmi, "airBaltic" pērn paplašināja apmācības un lidaparātu apkopes iespējas, saņemot otru pilnībā aprīkotu "Airbus A220" lidojuma simulatoru. Savukārt uzņēmuma operatīvo kapacitāti uzlaboja divi jauni lidmašīnu angāri un jaunais kravu apstrādes centrs "Baltic Cargo Hub".

"airBaltic" prognozē, ka uzņēmuma darbības un komerciālie rādītāji 2026. gadā uzlabosies,

pateicoties lidmašīnu pieejamībai, plānotām papildu lidmašīnu piegādēm un turpmākai gan maršrutu tīkla, gan ACMI darbību izaugsmei. Uzņēmuma ieskatā "Starlink" ātrgaitas interneta ieviešana lidmašīnās un turpmāka maršrutu tīkla paplašināšana ar jauniem maršrutiem un palielināts lidojumu biežums starp Baltijas valstīm uzlabos klientu apkalpošanas pieredzi un veicinās ieņēmumu pieaugumu, kā arī makroekonomisko apstākļu uzlabošanās Baltijas reģionā un turpmāka sadarbība ar stratēģiskajiem partneriem sniedz papildu pārliecību par pieprasījuma kāpumu nākotnē.

Hildēns piebilst, ka "airBaltic" joprojām koncentrējas uz efektivitātes un "airBaltic" ilgtermiņa finanšu rādītāju uzlabošanu. Ņemot vērā, ka lidmašīnu pieejamība pieaug, "airBaltic" turpinās attīstīt maršrutu tīklu un nodrošināt savienojamību pasažieriem visā Baltijas reģionā.

2024. gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Pagājušā gada augusta beigās Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" kļuva par "airBaltic" akcionāru. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" — 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt 2025. gada 19. augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā Vācijas "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.