18 °C
"Kad Latvija atguva neatkarību, te bija ļoti daudz ekstrēmistu, kas teica, ka jānošauj visi komunisti, visi, kas ieņēma kādus amatus, un komjaunieši. Vija Artmane iekļuva šajā plūsmā.
Viņa nebija kautrīga un pret to iebilda, aizstāvēja to, kas viņai dzīvē bija dots. Tāpēc viņu atstūma, sāka ļoti rupji pret viņu izturēties," tādi vārdi izskan vienā no daudzajiem videomateriāliem, kas pēdējo gadu laikā publicēti vietnē "Youtube" un stāsta par slaveno latviešu aktrisi Viju Artmani.
Visi šie video ir krievu valodā, tajos galvenie runātāji ir Krievijas aktieri un citi kultūras darbinieki, un visos ir viens vēstījums: izcilā aktrise zaudējusi visu, sabrūkot PSRS.
Diemžēl raksta ievadā minētos vārdus par komunistu un komjauniešu nošaušanu pēc neatkarības atgūšanas saka ne jau kāds Krievijas pārstāvis, bet gan aktieris Jevgeņijs Ivaničevs, kas spēlējis Mihaila Čehova Krievu drāmas teātrī Rīgā.
Pašu video jau 2021. gada pavasarī veidojusi Krievijas Centrālā televīzija, un "Youtube" tam ir pusmiljons skatījumu. Šajā video bez minētā Latvijas krievu aktiera izsakās arī aktrises dēls Kaspars Dimiters un viņa dzīvesbiedre.
Pirms gada Centrālā televīzija savā "Youtube" kanālā publicējusi vēl vienu video, kuram nu dots nosaukums "Vija Artmane: kāpēc aktrises dzīve bija nebeidzams murgs". Šajā video Latvijā intervēts aktieris Ivars Kalniņš, aktieris un režisors Jānis Mūrnieks, V. Artmanes meita Kristiāna Dimitere, kā arī kāda aktrises draudzene. Pārsteidz, ka Krievijas televīzijai interviju sniedz LSM žurnālists Andrejs Šavrejs, kas video gan nodēvēts par rakstnieku. Tomēr Latvijā intervētie izsakās tikai par aktrises dzīves faktiem, kamēr vajadzīgo ideoloģisko mērci pielej Krievijā intervētie.
Piemēram, aktieris Nikolajs Burlajevs teic: "Mazākumtautību muļķības dēļ Vija Artmane tika izstumta no latviešu sabiedrības kā komuniste, kā arī tika apsūdzēta sadarbībā ar VDK."
Tiek arī stāstīts, ka padomju nomenklatūrā Artmane iesaistījusies tikai tāpēc, lai strādātu cilvēku labā.
Tāpat, lai raksturotu Latvijas sabiedrības attieksmi pret slaveno aktrisi, abos video tiek rādīti kadri no pagājušajā gadsimtā 90. gadu sākumā Krievijā uzņemtas filmas "Katafalks", kurā V. Artmane, kā minēts video, "spēlē sievieti, kas zaudējusi visu". Norādīts arī, ka PSRS sabrukuma dēļ sabrukušas daudzas karjeras, ģimenes, ļaudis nodzērušies. Faktiski V. Artmanes dzīves stāsts tiek izmantots, lai piespēlētu Krievijas vadītāja Putina izteikumiem par to, ka PSRS sabrukums bijis viņa dzīves lielākā traģēdija.
Īpaši šajos video uzsvērts un savirpināts tas, kā V. Artmane zaudējusi dzīvokli laikā, kad Latvijā notika īpašumu denacionalizācija, taču ne reizes netiek norādīts, ka denacionalizācija skāra arī daudzus citus Latvijas iedzīvotājus.
Tiek radīts iespaids, ka aktrisei dzīvokli atņēma, atriebjoties par komunistisko pagātni.
Tāpat noklusēts, ka pēc neatkarības atgūšanas V. Artmanei bija lomas Latvijas teātros, kuriem 90. gados arī bija grūts laiks.
Interesanti, ka 2022. gada augustā vietnes "Youtube" kanālā "Par visu" publicēts video "Vija Artmane: atklājot zvaigžņu noslēpumus", kurā daļēji izmantotas tās pašas intervijas, kas Centrālās televīzijas filmā, tikai nu jau intervēto teiktais tiek likts citā kontekstā. Klipā "Vija Artmane: kāpēc aktrises dzīve bija nebeidzams murgs" tika stāstīts, ka aktrises dzīvesbiedrs Artūrs Dimiters bija viņai liels atbalsts un, iespējams, aktrises liktenis pēc neatkarības atgūšanas būtu cits, ja A. Dimiters būtu vēl dzīvs,
bet "Atklājot zvaigžņu noslēpumus" jau tiek apgalvots, ka A. Dimiters bijis dzērājs un meitu ģēģeris, kurš sitis savu slaveno sievu un saukājis par "komunistu mauku".
Piemēram, J. Mūrnieka teiktais par aktieru pāra dzīvi vienā video noder, lai stāstītu par viņu harmoniskajām attiecībām, bet otrā: par naidu un nemīlestību abu starpā. Jāpiebilst, ka arī pats J. Mūrnieks vienā no video nez kāpēc nosaukts par Jāņa Raiņa teātra muzeja direktoru, kaut šāda muzeja Latvijā nemaz nav.
Iespējams, šādi paralēli video ar niansēs atšķirīgu saturu tiek veidoti gan tādēļ, lai sasniegtu lielāku auditoriju, gan arī, lai katrai sabiedrības daļai "iebarotu" to stāstu, kas tai labāk tīk.
Komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns, komentējot šāda veida video par latviešu aktieriem, saka: "Tie top, lai aktivizētu kopējo padomju laika kultūras slāni un ikonas, kas to iemieso. Ja stāstītu par Lielā Tēvijas kara uzvarām, tas trāpītu tikai krievvalodīgajā auditorijā, jo vēsturiskā apziņa sabiedrībā ir ļoti sadalīta. Savukārt kultūras slānis atšķirībā no citām tehnikām, ko izmanto Kremļa propaganda, ļoti labi trāpa ne tikai krievvalodīgajos, bet arī noteiktā latviešu daļā, kuriem šī kultūra ir svarīga, atpazīstama un kuriem kaut kādā ziņā rezonē tas, ka mūsu māksliniekus atzīst un novērtē ārpus Latvijas."
Tātad daļa šo video skatītāju tos vēro, lai uzzinātu ko jaunu par iecienītajiem māksliniekiem, bet propagandisti šo interesi izmanto, lai veidotu postpadomju nostalģiju par kopīgām mājām un "cik labi bija būt visiem kopā"!
"Tas viss tiek stāstīts it kā nevainīgā veidā. It kā ne par politiku, bet par kultūru, par dzīves stāstu. Patiesībā tā pati propaganda ielien pa citiem vārtiem.
Artmani jau gadiem Krievijas propagandisti izmanto, lai pastāstītu ne tikai, cik slikti pret viņu izturējās Latvijā, bet arī lai parādītu, ka cienīti mākslinieki iekrituši vēstures mēslainē," turpina M. Kaprāns.
Vietnē "Youtube" atrodami Krievijā tapuši stāsti arī par citiem Latvijas aktieriem, pie reizes nododot kādu ideoloģisko vēstījumu. Tā neilgi pēc aktrises Lilitas Ozoliņas nāves "Youtube" kanālā "PROSHOWBIZ" tika publicēts video par viņas dzīvi, kurā cita starpā minēts, ka atmosfēru filmas "Ilgais ceļš kāpās" uzņemšanas laukumā maitājis Harijs Liepiņš, kas "spēlēja esesiešu nelieti, tātad pats sevi". Acīmredzot tā ir atsauce uz H. Liepiņa biogrāfijas faktu: Otrā pasaules kara beigās viņš bija iesaukts vācu gaisa spēka izpalīgos, par ko arī pēcāk tika izsūtīts uz Vorkutu, taču nekāds esesietis un vēl jo vairāk nelietis aktieris nekad nav bijis, taču Krievijas propagandistiem šis fakts noderējis, uzturot vēstījumu par latviešiem kā nacistu līdzskrējējiem.
M. Kaprāns spriež: "Iespējams, tas saistīts ar to, ka stāstos vienmēr jābūt labajiem un ļaunajiem. Tātad, ja ir labā Vija un Lilita, jābūt sliktajam Harijam. Harijs Liepiņš jau atmodas laikā diezgan skaidri pozicionējās par labu Latvijas neatkarībai. Viņš nebija nekāds līferētājs. Tāpēc viņš ir pateicīgs materiāls pretnostatīšanai."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
