Patchy rain nearby 14.2 °C
P. 11.10
Monta, Silva, Tince
SEKO MUMS
Reklāma
Arvien biežāk kibernoziedznieki izveido sabiedrībā zināmu cilvēku viltus profilus, lai, izmantojot viņu reputāciju, apkrāptu cilvēkus.
Arvien biežāk kibernoziedznieki izveido sabiedrībā zināmu cilvēku viltus profilus, lai, izmantojot viņu reputāciju, apkrāptu cilvēkus.
Foto: Shutterstock

Arvien biežāk kibernoziedznieki izveido sabiedrībā zināmu cilvēku viltus profilus, lai, izmantojot viņu reputāciju, apkrāptu cilvēkus.

Reklāma

Aizvadītajā gadā kiberkrāpnieki no mūsu valsts iedzīvotājiem esot izkrāpuši sešus miljonus eiro, ziņo Valsts policija.

Bet cik daudz cilvēku ir nodarījuši postu savai veselībai, muļķīgi uzķeroties uz sociālajos tīklos ievietotām dažādu brīnumlīdzekļu reklāmām, kuras sola: tos iegādājoties, cilvēks top vesels dažu dienu vai nedēļu laikā?

Cik daudz sabiedrībā zināmu ārstu, aktieru, arī žurnālistu un mūziķu reputācija tiek grauta, nozogot viņu identitāti, 

lai kibernoziedznieki kā ēsmu viņus izmantotu viltus ziņu izplatīšanā, uz kurām "uzķeras" ne mazums cilvēku?

Krāpnieku uzbrukums Ērglim – vairāk nekā divus gadus

Kardiologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors Andrejs Ērglis ir viens no tiem ārstiem, kurus kiberkrāpnieki sociālajos tīklos nežēlīgā un riebīgā veidā ir izmantojuši vairāk nekā divus gadus. "Esmu pret to cīnījies visu šo laiku, rakstījis iesniegumu policijai, arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai "Cert.lv", bet neviens neko nevar izdarīt. Dēls man stāsta, ka esot pietiekami daudz cilvēku, kuri šīm nejēdzībām notic. Galvenais, ka iekrīt pat tādi cilvēki, par kuriem es pat neiedomātos, ka viņi varētu noticēt," secina Andrejs Ērglis.

Kad "Facebook" parādījās krāpnieku veidotais viltus profils ar kardiologu Ērgli, kurš saļimis pie mašīnas stūres, un jautājumu: par ko tika nošauts slavenais latviešu profesors? – ar to bija dalījušies un komentējuši vairāki desmiti cilvēku. 

"Mana māsa bija pārbijusies, paziņas interesējās, vai ar mani viss ir kārtībā. Bet vistrakākais bija viena no pēdējām krāpnieku safabricētajām viltus ziņām, proti, par priekšlaikus mūžībā aizgājušo latviešu aktieri Uldi Dumpi. Lai radītu lielāku ticamību, tika izmantots viltus Latvijas Televīzijas logo un manas identitātes viltojums ar melīgu paziņojumu, kas rada aizdomas, ka populārais aktieris nav rūpējies par savu sirds veselību. Esmu labi pazīstams ar Uldi Dumpi, lai neteiktu vairāk, zinu, ka viņš bija ļoti satraucies par šo krāpnieku veidoto vājprātu," pastāstīja kardiologs, kura identitāte ir nozagta, arī lai reklamētu izdomātus brīnumlīdzekļus, ar kuriem mānīt lētticīgus cilvēkus. 

Piemēram, izdzeriet attiecīgi stipru dzērienu (šīs muļķības nereklamēšu), iztīriet asinsvadus mājās, un pa nakti iznāks aptuveni divi kilogrami recekļu. Līdzīgi aicinājumi sociālajos tīklos ir izskanējuši arī no citu daudziem pazīstamu kardiologu – profesoru Kārļa Trušinska, Viļņa Dzērves, Romāna Lāča – nozagtās identitātes. 

Krāpnieki ar šīm viltus reklāmām, aicinot iegādāties mistisku uztura bagātinātāju, kurš nav reģistrēts, iztīra arī naivo ļaužu naudas maku. 

Kādas sekas tie atstājuši uz veselību, nav zināms, jo tā ir katra personīga darīšana, par kuru informācija netiek vākta.

"Tauta ir jāaudzina, ka uz tādām muļķībām nedrīkst iekrist. Cilvēkiem jau patīk visādi brīnumi, viņi domā, ka tie palīdzēs. Lai cilvēki neiekristu, esam rīkojuši antikampaņas pret veselības nozadzējiem, bet to vajadzētu darīt vēl vairāk. Taču daudzi tik un tā tic brīnumam, jo tā ir vieglāk dzīvot," atzīst Ērglis.

Aizvadītajā gadā kiberkrāpnieki no mūsu valsts iedzīvotājiem esot izkrāpuši sešus miljonus eiro, ziņo Valsts policija.

"Iesmērē brīnumlīdzekļus", nozogot žurnālistu identitāti

Līdzīgā situācijā bija nonākusi arī žurnāliste Daina Jāņkalne, kuras fotogrāfiju krāpnieki bija paņēmuši no interneta un safabricējuši ar viņu interviju – tajā viņa stāsta par savām šausmīgajām veselības problēmām, kas gandrīz beigušās letāli, jo ārsti izrādījuši nekompetenci un nav spējuši palīdzēt. Viņu no slimības gultas piecēlis kāds izcils preparāts jeb attiecīgi dēvētās zāles. Tās varēja pasūtīt, norādot savu telefonu vai e-pastu. Tiklīdz to izdarīja, klients saņēma zvanu, ka tūlīt piegādāšot. Atliek tikai internetā samaksāt pāris desmit eiro par vienu iepakojumu.

Reklāma
Reklāma

"Kad esi nopircis to vienu iepakojumu, tiek paziņots, ka ar to vien nepietiks, jāpērk vismaz trīs vai četri, lai būtu pilns ārstniecības kurss, un tad tā summa jau aiziet simtos. Kurjers tiešām to piegādā, bet viņš ne par ko neatbild – nodod pasūtīto un aizbrauc projām. Tad jālūdz Dievs, lai tur nav nekas kaitīgs, labākajā gadījumā, iespējams, tur ir kaļķis vai kāds vitamīns," stāsta Daina.

Krāpnieki izmantojuši kādu internetā publicēto žurnālistes fotogrāfiju un uzrakstījuši interviju ar viņu pietiekami labā līmenī, tā, lai šim stāstam noticētu.

"Viņi izmanto to, ka šobrīd modē ir bēdu stāsti un personīgās šaušalīgās pieredzes, kuram kurā jomā ir slikti gājis, kuram depresija, kuram pēcdzemdību trauma... 

Tā ir ļoti izplatīta tēma, cilvēki ar to dalās sociālajos tīklos un intervijās. Pirms desmit vai piecpadsmit gadiem to būtu daudz grūtāk izdarīt, bet šobrīd neviens nebrīnās, ka populāra persona stāsta par kādām savām šaušalīgām kaitēm.

Par savas identitātes zādzību ziņoju "Google" un Datu valsts inspekcijai. Tur tiek apkopoti šie gadījumi, bet viņiem nav nekādas iespējas šādas situācijas novērst. Krāpnieki uztaisa viltus lapu internetā, nopērk reklāmas vietu "Google" un iezīmē mērķa grupu, kurai vēlas to pārdot. Manā gadījumā krāpnieki "Facebook" zem mana attēla bija ielikuši skandalozu virsrakstu, uz kura uzklikšķinot nonāc viltus "Apollo.lv" mājas lapā. Viņi nereti imitē to vai citu Latvijā leģitīmu, pietiekami atpazīstamu interneta portālu. Daudzi ne tuvu neaizdomājas, kas tas ir, ko es redzu. Ja ierauga, piemēram, reklāmu, kas aicina iegādāties ziemas riepas par vienu eiro, ātri aptver, ka tā, visticamāk, ir viltus ziņa, jo tik lētas riepas nevar nopirkt. Bet, kad uziet šādu interviju, kas izskatās it kā ievietota īstā, nevis viltotā mājas lapā internetā, jau piemirsuši, kur klikšķinājuši un kur atrodas," ar piedzīvoto dalās Daina.

Safabricēto interviju ar žurnālisti sociālajos tīklos varēja lasīt pāris mēnešus, iekams tā pazuda, bet pēc pusgada atkal iznira modificētas versijas veidā.

Daina uzskata, ka cilvēkus nomelnojošs un safabricēts saturs sociālajos tīklos parādot, ka mūsu likumos ir milzīgs robs, ka trūkstot intereses, lai starptautiski augstā līmenī cīnītos pret cilvēku identitātes nozadzējiem.

"Pēkšņi ārsts izlasa, ka viņš ir kādu noindējis. Zūd uzticības kredīts, cieš reputācija. Tas zaudējums ir daudz lielāks nekā tad, ja nozog saulesbrilles vai naudas maku," uzskata Daina Jānkalne.

Reklāma
Reklāma

Ļaundaru mahinācijās bija ierauta arī televīzijas raidījumu un dažādu pasākumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare. Viņa dažādās mājaslapās internetā, kā arī sociālajā tīklā "Facebook" reklamēja kārtējo tievēšanas "superlīdzekli". Noklikšķinot uz šīs viltus reklāmas, atvērās speciāls Baibas blogs, kurā viņa dalās ar savu viltus pieredzi, kas ir pilna ar gramatiskām kļūdām. 

"Tur viss ir neatļauts, pilnīgi viss. Sākot ar manas sejas izmantošanu, it kā ar maniem "citātiem", kas absolūti nav mani citāti. Un esiet, lūdzu, ļoti uzmanīgi. Notievēt ar kapsulām nav iespējams. Notievēt var tikai vienā veidā – mazāk ēst, vairāk kustēties," TV3 raidījumā "Bez tabu" stāstīja Sipeniece-Gavare.

Tas notiek visur pasaulē un diezgan masveidīgi

Cietušās personas ziņo par savas identitātes zādzībām "Facebook", "Google", Valsts policijai, Datu valsts inspekcijai, "Cert.lv" un, ja arī viltus mājas lapa tiek bloķēta, paiet laiks, un nereti tā atkal iznirst no jauna.

"Diemžēl pret to ir ļoti sarežģīti cīnīties, jo, pat ja arī tiek nobloķēta konkrētā lapa, kur ir šī melīgā informācija, krāpniekiem atliek tikai nomainīt kādu burtu vai ciparu kombināciju saitē, uztaisīt jaunu lapu un turpināt to visu publicēt," stāsta Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska: “Krāpnieku mērķis ir ne tikai gūt finansiālu labumu, bet iegūt no cilvēka visu iespējamo kontaktinformāciju.”

Krāpnieki, izmantojot tulkošanas programmu palīdzību, vispirms noskaidrojot sabiedrībai zināmāko Latvijas ārstu, aktieru, mūziķu, žurnālistu vārdus un uzvārdus, lai pēc tam izveidotu tādas kā mājaslapas jeb blogus, kur, piemēram, it kā ir intervija ar mediķi, kurš slavina konkrētus brīnumlīdzekļus. Pēc tam topot "Facebook" lapa ar citu nosaukumu, kurā ir ielikta attiecīgā saite ar visnotaļ intriģējošu virsrakstu, kurā tiek slavināts attiecīgais viltus brīnumlīdzeklis. Līdzko cilvēks uzspiež uz saiti, viņš tiekot aizvests kaut kur ārpus "Facebook" uz kādu citu viltus vietni, kur var parādīties pazīstamu uzņēmumu zīmoli. Gan uzņēmumam, gan privātpersonai noteikti ir jāziņo par šādiem krāpnieciskiem gadījumiem attiecīgā sociālā tīkla administrācijai, brīdina centra vadītāja.

M. Katkovska: "Krāpnieku mērķis ir ne tikai gūt finansiālu labumu, bet iegūt no cilvēka visu iespējamo kontaktinformāciju. Šī informācija nereti tiek pārdota tiem, kuri nemitīgi sūta internetā dažādas krāpnieciskas saites, īsziņas no it kā kurjera pakalpojumu sniedzējiem, bankām ar aicinājumu uzspiest uz kādas kārtējās krāpnieciskās saites, atvērt kādu ārējo resursu, kādu lietotni. Tie iemesli ir daudzi un dažādi, kāpēc krāpniekiem ir nepieciešama personas kontaktinformācija.

Tas notiek visur pasaulē un diezgan masveidīgi. Pirms kāda laika necietām tik daudz, jo darboņi savas krāpnieciskās darbības pamatā veica lielajās valodās – angļu, krievu un spāņu. Tagad tehnoloģiskie rīki, tulkošanas programmas ir brīvi pieejamas un nodrošina to, ka krāpnieki no jebkuras valsts var brīvi sazināties ar cilvēkiem Latvijā latviešu valodā, izmantojot tulkošanas programmas."

Reklāma
Reklāma

Latvijas Drošāka interneta centram ir konsultējoša funkcija. Ja cilvēks ir apkrāpts vai vēl tas nav izdarīts, bet viņš nesaprot, var vai nevar ticēt internetā ieliktajai brīnumlīdzekļa reklāmai, nesaprot, ir vai nav par to jāziņo, tad var vērsties centra mājas lapā internetā "drossinternets.lv", kur ir ievietota speciāla ziņojuma forma – tajā var uzdot savu jautājumu, un centra speciālisti ieteiks, kā rīkoties. "Tādā veidā mēs būtībā atslogojam Valsts policijas darbu. Tas ir daudz drošāk, nekā uzklikšķināt uz nezināmas interneta saites, reģistrēties un pazaudēt naudu, un policija neko nespēs izdarīt, jo tās naudas summas varbūt nav tik lielas, lai tā iedarbinātu savu resursu," iesaka Maija Katkovska.

Krāpnieki spiež uz sāpīgajām vietām

Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docente un medijpratības eksperte Klinta Ločmele vairākus gadus ir krājusi un ar studentiem analizējusi piemērus ar pseidozinātnes reklāmām. Kopīgi secināts, ka, piedāvājot dažādus uztura bagātinātājus un citus brīnumlīdzekļus internetā, vairumā gadījumu tiekot izdarīts psiholoģisks spiediens, ka konkrētais piedāvājums cilvēkam ir kā pēdējā cerība.

Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docente un medijpratības eksperte Klinta Ločmele vairākus gadus ir krājusi un ar studentiem analizējusi piemērus ar pseidozinātnes reklāmām.

"Nereti rodas tādas situācijas, kad šīs viltus reklāmas kļūst par pēdējo salmiņu, kur pieķerties, un krāpnieki to zina, tāpēc spiež uz šīm sāpīgajām vietām. Zaudēt ļoti ātri svaru, 30 kilogramus nedēļā, vīriešiem aizpildīt pliko galvvidu ar matiem, uzlabot potenci... Kādā seminārā seniore man stāstīja, ka bija nopirkusi līdzekli papilomu likvidēšanai, jo reklāmā esot brīdināts, ka tur dzīvojot parazīti. Tas cienījama vecuma kundzei radījis bailes un vēlmi pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no šīs problēmas. Vai cita krāpnieciska shēma par kādu kundzi, kura iegādājusies pilienus dzirdes uzlabošanai – nedrīkst pirkt vienu paciņu vai pudelīti izmēģināšanai, ir jāņem uzreiz trīs. Tādā veidā no lētticīga cilvēka tiek izkrāpta nauda, jo viņš cer ātri atrisināt savas dzirdes problēmu," par krāpnieciskajām situācijām stāsta Klinta Ločmele.

Viņa senioriem iesakot divas pretējas lietas, bet tās jāprot sabalansēt. Pirmkārt, drosmi lietot internetu un sociālos medijus, lai izbaudītu visus tos labumus, ko tur var dabūt. Bet, otrkārt, vēsu prātu, tos lietojot. Neuzķerties uz ierobežoto laika sprīdi, kas ir dots izdevīgā piedāvājuma iegādei, kā arī aicinājumu, ka tik zema cena ir pieejama tikai šodien.

Viņa piemin arī veselības pratību, to, līdz kādam absurdam var aizdzīvoties, ja trūkstot vispārēju zināšanu par elementārām lietām. 

"Par laimi, līdz Latvijai tas nenonāca, bet ārzemēs kovida laikā tika pasūtīti un pirkti sudraba preparāti, lai ārstētu kovidu, balstoties uz priekšstatu, ja ieliek ūdenī sudraba karotīti, ūdens tiekot attīrīts un dzidrināts. Reizēm pietiek kaut ko kaut kur dzirdēt, lai sāktu ticēt un riskēt ar savu veselību. Kāds, lūk, ir uzzinājis, ka tiek tirgotas sudraba kapsulas, bet cilvēks nav dzirdējis un lasījis, ka sudrabs nav paredzēts iekšķīgai lietošanai, jo tad tas kļūst kaitīgs," skaidro Klinta Ločmele.

Savukārt sociālais psihologs, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes pētnieks un pasniedzējs Mārtiņš Priedols uzskata, ka ir kāda vienkārša metode, kā vecāka gadagājuma cilvēki varētu izvairīties no kiberkrāpnieku valgiem.

"Lai melus pārdotu, tie jāietērpj kripatā patiesības"

M. Priedols uzsver: "Ir prieks, ka seniori mācās izmantot internetu, apgūst elementāras prasmes, kā izmantot sociālos tīklus. Protams, būtu lieliski, ja šīm zināšanām pievienotu arī medijpratību, diemžēl jāteic, ka daudzi netiek tālāk par "Facebook". Pirmšķietami rodas sajūta, ka tur publicētais ir patiesība. Psiholoģiski, uztverot informāciju, var redzēt, ja cilvēks nav pārliecināts par konkrēto autoru vai aprakstīto tēmu, vai ko citu, viņš uzticas informācijai un viņiem nenāk prātā, ka piedāvātā viltus reklāma ir muļķības. 

Reklāma
Reklāma
Sociālais psihologs, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes pētnieks un pasniedzējs Mārtiņš Priedols uzskata, ka ir kāda vienkārša metode, kā vecāka gadagājuma cilvēki varētu izvairīties no kiberkrāpnieku valgiem.

Var, protams, apmeklēt kursus, kur māca atpazīt viltus ziņas sociālajos tīklos, bet tas nav vienkārši, jo prasa piepūli, trūkst laika, lai apgūtu jaunas prasmes, un tas nav arī īsti cilvēka dabā. Daudz vienkāršāka ir cita metode. Cilvēku pūlis, saliekot kopā savas zināšanas, spēj diezgan labi atpazīt dažādas muļķības un iedziļināties detaļās. 

Pirmais, ko būtu vēlams darīt, ir vienkārši pārrunāt ar kādu, pirms pieņemt lēmumu par pirkumu internetā. Jo vairāk būs šādu cilvēku, ar kuriem apmainīsies viedokļiem, jo labāk. Par veselības jautājumiem taču var pavaicāt arī savam ģimenes ārstam: klau, dakterīt, es internetā atradu savai veselībai noderīgu informāciju. Vai tas varētu man palīdzēt?

Ja kāds piedāvā vienkāršu atbildi, tad, visticamāk, tā nav patiesība. Sarežģītas lietas tādēļ ir sarežģītas, ka tās nevar vienkārši izprast un atrisināt. Ja kādam rastos iespēja ātri atrisināt asinsvadu problēmu, tad mēs bēdu nezinātu un tas izskanētu pa visu valsti.

Ļoti reti mēs redzēsim pilnīgu nepatiesību. Lai melus labi pārdotu, tos vajag ietērpt kripatā patiesības. Jautājums: cik liela ir tā kripata? Tā var būt arī lielākā daļa un tikai beigās nonāk līdz kaut kādām muļķībām."

Vai krāpniekus apturēs izmaiņas likumā?

Problēmas rodas ar to, ka "Facebook" un arī citi sociālie tīkli nepārbauda tur redzamās reklāmas. Viņiem nav šādas iespējas, tāpēc varot parādīties jebkas. Bloķēšana notiek samērā ātri, taču tas neizslēdz iespēju, ka līdzīga situācija neatkārtosies, skaidroja "Cert.lv" sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Gubene. 

Savukārt Datu valsts inspekcijas (DVI) direktores vietniece Lāsma Dilbe sacīja, ka neesot iespējams atklāt šo reklāmu veidotājus "ar tiem līdzekļiem, kas ir mūsu rīcībā".

Datu valsts inspekcijas direktores vietniece Lāsma Dilbe: “Mēs esam pētījuši, lai mēģinātu noskaidrot, kurš ir konkrētās mājaslapas uzturētājs, un konstatējuši, ka tās pārsvarā ir ārzemēs reģistrētas personas, kurām netiekam klāt, jo telefona numuri ir slēgti un nav citu iespēju, kas ļautu noskaidrot, kurš ir atbildīgs par konkrēto reklāmu.”

"Mēs esam pētījuši, lai mēģinātu noskaidrot, kurš ir konkrētās mājaslapas uzturētājs, un konstatējuši, ka tās pārsvarā ir ārzemēs reģistrētas personas, kurām netiekam klāt, jo telefona numuri ir slēgti un nav citu iespēju, kas ļautu noskaidrot, kurš ir atbildīgs par konkrēto reklāmu. Latvijā nav iespējams to apturēt, jo mums nav tieša regulējuma, kas tiktu vērsts tieši pret šādiem pārkāpumiem," sacīja Lāsma Dilba.

Taču DVI amatpersona uzskata, ka tomēr ir kāds ceļš, kurš varētu ierobežot kibernoziedznieku krāpšanas shēmas, proti, ir jādod iespēja interneta pakalpojumu nodrošinātājiem bloķēt šāda veida resursus Latvijas teritorijā. Kad tika izstrādāts Fizisko personu datu apstrādes likums, raisījās diskusija arī par šo jautājumu, tomēr līdz rezultātam toreiz nenokļuva. "Šī diskusija ir jāatsāk un jāvirza tālāk, lai šādas tiesības tiktu paredzētas," uzskata DVI direktores vietniece.

"Cert.lv" prognozē, ka nākotnē arvien plašāka kļūs mākslīgā intelekta rīku pieejamība un līdz ar to rakstā minētās krāpniecības kļūs izplatītākas un, iespējams, grūtāk atpazīstamas.

Kā sevi pasargāt no kiberkrāpnieku ēsmas

  • Ja jūsu identitāte tiek izmantota maldinošā reklāmā, par to jāziņo sociālo tīklu uzturētājam;
  • noteikti savā īstajā profilā vajadzētu informēt sekotājus par šādu krāpniecisku reklāmu esamību, kā arī lūgt sekotājiem un paziņu loku nekavēties ziņot, ja pamana šādas kampaņas;
  • "Cert.lv" aicina iedzīvotājus ziņot, rakstot uz cert@cert.lv, ja šādas lapas tiek manītas, lai tās varētu pēc tam ievietot DNS ugunsmūrī;
  • lai pasargātu sevi, aicinām izmantot DNS ugunsmūri – bezmaksas rīku, ko "Cert.lv" izveidojis sadarbībā ar NIC (LV domēna vārdu reģistra uzturētāju), lai pasargātu no dažādiem kiberapdraudējumiem; sistēma nodrošina aktīvu aizsardzību, tādējādi novēršot lietotāju piekļūšanu bīstamajiem resursiem un pārvirzot tos uz brīdinājuma vietni "landingpage". Arī gadījumos, kad ļaunatūra (kaitīga programmatūra) jau ir inficējusi kādu iekārtu, DNS ugunsmūris sniedz iespēju ātrāk identificēt šādas iekārtas, kas sistēmu administratoriem dod iespēju operatīvi novērst sekas;
  • "Cert.lv" aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, pārbaudīt informācijas avotus, kritiski izvērtēt pārāk labus reklāmas piedāvājumus, pirms spiest uz saites, kā arī pirms savu datu ievades pievērst pastiprinātu uzmanību vietnes adresei – vai tajā
  • nav manāmas aizdomīgas izmaiņas un atšķirības no oriģinālās adreses;

2024. gada 17. februārī visās ES dalībvalstīs tiks ieviests Digitālo pakalpojumu akts (DSA), un Latvijā Digitālo pakalpojumu koordinators būs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. DSA kopā ar Digitālo tirgu aktu mainīs digitālo vidi visā Eiropas Savienībā un noteiks jaunus, lietotājiem drošākas un atvērtākas digitālās telpas standartus, kā arī vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem.

Avots: CERT.lv.

Atmaskots

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma