22 °C
Varētu šķist, ka Krievijā propagandā bumbas sprādziena efektu izraisīs Saeimas 11. janvāra lēmums par tā dēvētā Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā, taču izrādījies, ka rezonanse ap šo notikumu ir tīrais nieks iepretī 82 gadus vecā "vienkāršā krievu pensionāra" Borisa Katkova izraidīšanai no Latvijas nākamajā dienā, 12. janvārī.
Kaut Maskavas nama konfiscēšanu dēvē par "bandītisku", "juridisku patvaļu", "valsts laupīšanu" un Krievijas vēstniecība Latvijai sola "vissmagākās sekas", propagandas uzmanības lauva tiesa tomēr tikusi Katkova gaitām.
Militārais pensionārs, kas aizstāvējis Krievijas intereses
"No Latvijas izsūtītais Krievijas pilsonis Rīgas attieksmi pret pensionāriem nosauc par genocīdu", "Deportētais Katkovs savu izraidīšanu no Latvijas raksturo kā mēģinājumu pazemot Krievijas pilsoņus", "Peskovs (Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs. – Red.) Krievijas pensionāra izsūtīšanu no Latvijas nosauc par "absolūtu kaunu"" – šāda tipa un vēstījuma virsraksti nākamajās dienās kā zirņi izbira pa visu Krievijas masu informācijas līdzekļu telpu. Interesanti, ka, lai kāds rupors arī ķertos pie minētā Katkova gaitu atspoguļojuma, virsrakstos kā pēc šablona gandrīz vienmēr atradīsiet vai nu "genocīdu", vai "pazemot krievus", vai "pazemot Krievijas pilsoņus". Sākotnējā propagandas nostāja bija tāda, ka Katkovs ir tikai nevarīgs pensionārs, kuru "nacionālisti" "bez jebkāda pamatojuma" pasludinājuši par draudu Latvijas valsts drošībai un nav ļāvuši pat izraidīšanu apstrīdēt tiesā; atrāvuši no brokastu galda, izdzinuši no mājas un nošķīruši no Latvijā palikušās ģimenes un radiem.
Jāatgādina, ka minēto personu melnajā sarakstā iekļāva pēc Latvijas Valsts drošības dienesta iniciatīvas ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska rīkojumu.
Katkovs bija 1999. gadā oficiāli reģistrētās Latvijas un Krievijas sadarbības asociācijas prezidents un izraidāmo sarakstā nokļuva par ilgstošu un sistemātisku darbošanos Krievijas interesēs. Militārais pensionārs, kurš Latvijā ieradies 1966. gadā, nodzīvojis te 56 gadus, padomju okupācijas laikā dienējis Cēsu rajona kara komisariātā, vēlāk Daugavpilī, Rīgā un pensionējies 1991. gadā pulkveža pakāpē, 2000. gadā pieņēmis Krievijas pilsonību. 2008. gadā Katkovs kļuvis par Kaļiņingradā bāzētās Baltijas Federālās universitātes pārstāvi Rīgā. Viņa vadītā Latvijas un Krievijas sadarbības asociācija, kuras dibināšanas ideja nāca no Krievijas Valsts domes, cieši sadarbojās ar Kremlī valdošo partiju "Vienotā Krievija". Jau no masu informācijas līdzekļos atrodamā vien kļūst skaidrs, ka Katkovs nebija vienkārši vecs vīrs, kurš te nevainīgi vadīja mūža nogali. Viņš dažādos veidos aktīvi un ilgstoši pārstāvēja Krievijas intereses. Savā tēvzemē nonācis intervētāju uzmanības lokā, Katkovs nemaz nav slēpis, ka viņa organizācija, piemēram, mudinājusi krievvalodīgos jauniešus braukt mācīties Krievijas augstskolās un "palīdzējis simtiem jauniešu iegūt augstāko izglītību krievu valodā". Tas noticis arī jau pēc Krievijas agresijas Ukrainā. "Es pārdzīvoju par studentiem, 15 cilvēkiem, kas tagad ir atlasīti studijām. Mēs gribējām atvest viņus uz Kaļiņingradu, parādīt universitāti," propagandas kanālam "RIA Novosti" žēlojies Katkovs. Tajā pašā laikā tiem Krievijas pilsoņiem, kam saskaņā ar jaunajām uzturēšanās atļauju saņemšanas prasībām būtu Latvija jāpamet, pensionētā pulkveža organizācija devusi padomus, kā izvairīties.
Iepriekš viņš dižojies, ka 2012. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās ļoti daudzi Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi nobalsoja par Vladimiru Putinu, un tas esot arī viņa nopelns.
"Īsts genocīds"
Starp citu, 2012. gada 12. jūnija "Latvijas Avīzē" par Katkovu un viņa darbību bija plašs raksts "Vēlas sapratni un cieņu". Toreiz žurnālistei Dacei Kokarēvičai šis personāžs klāstīja, ka vēlas, "lai Krievijas pilsoņu kopiena būtu integrēta Latvijas sabiedrībā, lai starp mums valdītu savstarpēja sapratne un cieņa".
Ko līdzīgu Katkovs apgalvo arī tagad un neuzskata, ka būtu darījis ko tādu, ko citā valstī neklājas darīt. "Mēs neuzskatījām, ka mums nevajadzētu [Latvijā] atzīmēt Krievijas svētkus. Mēs atzīmējām 8. martu, 9. maiju, Krievijas dienu," viņa sacīto pārstāsta vietne "Rubaltic". Svinēšanas notikušas ap simt cilvēku grupā. Latvijā pret krieviem tagad vēršot "īstu genocīdu": "Jo tam, kas nenokārto [latviešu valodas] eksāmenu, atņem medicīnu, slēdz bankas kontu. Pensiju atņem. Viss, nav vairs no kā iztikt."
Pēc valodas eksāmena vecajiem ļaudīm vēl uzdodot dažādus "jezuītiskus" jautājumus par attieksmi pret Krimu, to vai citu politisko situāciju: "Ja atbildēsi nepareizi, atņem uzturēšanās atļauju un uzreiz deportē."
Oficiālo Krievijas amatpersonu reakcija bijusi ierasta. Krievijas vēstniecība Rīgā pauda, ka Katkovs ir "uz rusofobiju ieciklējušos politiķu izrēķināšanās upuris", bet Krievijas Ārlietu ministrija atklāja, ka tā ir "politiska provokācija", kas "mīda kājām cilvēka tiesības un brīvības un tēmēta uz krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju, kas kļūst par neonacistisku izpausmju un rusofobijas upuriem, iebiedēšanu". Krievijas masu informācijas līdzekļi mēdz pieminēt, ka Katkovs nebūšot vienīgais no Latvijas izraidītais. Tādu būšot vairāk nekā tūkstotis un lielākā daļa vecāki par 60 gadiem. Kā izteicies pats atvaļinātais ekspadomju pulkvedis: "Diemžēl Latvijā nav politiska spēka, kas nostātos Krievijas sabiedroto pusē."
Interneta komentāros maz līdzjūtības
Kad Katkovu 13. janvārī nogādāja pie robežas ar Krievijas Pleskavas apgabalu, otrā pusē jau gaidīja apgabala gubernators Mihails Vederņikovs un žurnālisti. Pleskavā izraidītais nav palicis, jo vēlējies doties uz Kaļiņingradu, kur viņam arī veltīta pārsteidzoša uzmanība – uzreiz piešķirta dzīvesvieta Baltijas Federālās universitātes dienesta viesnīcā, bet augstskolas rektors solījies apelēt pie Kaļiņingradas apgabala gubernatora par dzīvokļa piešķiršanu.
Savdabīgi, ka Katkovs Kaļiņingradu, agrāko Kēnigsbergu, uzskata par "dzimto zemi", jo tur sācis dienestu PSRS armijā, kaut dzimis 1941. gadā un tā nevarēja būt Vācija.
Uz šīm muļķībām pie attiecīgā satura vēstījumiem vietnēs, kuras nevarētu turēt aizdomās par simpātijām Latvijai, aizrāda arī komentētāji. Pārlaižot acis komentāru sadaļām, kļūst redzams, ka Katkova sāga vidusmēra Krievijas pilsonī pārsteidzošā kārtā nekādu līdzjūtību neraisa. Tiek spriests, ka Krievijas pilsoņiem, īpaši jau armijas pensionāriem, vispār jau nu vajadzētu dzīvot Krievijā un priecāties par atgriešanos dzimtenē, nevis censties vēl kaut ko noprotestēt: "Jādzīvo dzimtenē!" Arī vietējo valodu, citā valstī dzīvojot, nāktos zināt: "Bet kur tad latviešiem nav taisnība? Ja nezini vietējo valodu, tātad necieni vietējos iedzīvotājus. Visus tadžikus un uzbekus, kas nemāk krieviski, arī mums vajadzētu aizsūtīt atpakaļ uz viņu dzimteni." Daudzi uzdod loģisku jautājumu, kāpēc sieva, bērni un radinieki nav sekojuši "vectētiņam", ja jau dzīve Latvijā tik slikta. "Mani izbrīna viņa radinieki. Palīdzēja sakravāties un palaida. Vēl ar roku ceļā pamāja. Ja manu tēvu vai vīru izsūtītu, es nesvārstoties brauktu līdzi," "RIA Novosti" raksta kāda komentētāja.
Citi sodās, ka tagad viņiem tādi kā Katkovs, kas visu mūžu nodzīvojuši citā zemē, būs jāuztur ar saviem nodokļiem.
Vēl citi spriež, ka šī persona nebūs gluži parasts "krievu vectētiņš", ja jau pat gubernatori viņu sagaida un rūpējas. Izskatās, ka konkrētais stāsts propagandai īsti nebūs tas veiksmīgākais.
NEĻAUJIET MELIEM IZPLATĪTIES!
Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to "Latvijas Avīzes" redakciju, rakstot "atmaskots@latvijasmediji.lv".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
