Lai gan pēdējais teikums – atsauce uz izlūkdienestu – it kā piešķīra šim paziņojumam lielāku svaru, tomēr Zelenska motīvus ir viegli saprast.
Viņš cīnās, lai politiskais, finansiālais un cits atbalsts Ukrainai nemazinātos, un norāda, ka jebkāda piekāpšanās Krievijai var izmaksāt augstu cenu.
Politologam Andim Kudoram par šo paziņojumu ir dalītas jūtas: "Ukraiņiem iet grūti, un viņi savā izmisīgajā cīņā meklē katru salmiņu, kam pieķerties. Protams, viņiem joprojām ir atbalsts no Rietumiem – pat lielāks, nekā tas bija kara sākumā, taču tas nav garantēts. Bet ukraiņiem brīžiem šķiet, ka mēs viņus atbalstām tikai tāpēc, ka baidāmies paši par sevi. Tā nav patiesība! Es aizstāvu Ukrainu, jo jūtu solidaritāti un esmu par taisnīgumu starptautiskajās attiecībās. Mēs labi saprotam, ko nozīmē būt Maskavas kontrolē, ko nozīmē cīnīties par savu brīvību. Mēs viņiem palīdzētu pat tad, ja mums pašiem nebūtu nekādu draudu."
Arī ASV prezidents Džo Baidens, lai gan ne tik tieši, ir lietojis līdzīgu argumentu, lai pārliecinātu savas valsts sabiedrību un vienlaikus dotu skaidru signālu arī Kremlim:
"Ja mēs neapturēsim Putina apetīti pēc varas un kontroles Ukrainā, viņš neapstāsies Ukrainā.
Viens no viņa padomniekiem [Dmitrijs Medvedevs] nosauca Latviju, Lietuvu un Igauniju par Krievijas "Baltijas provincēm". Tie ir NATO sabiedrotie. Ja Putins uzbruks NATO sabiedrotajiem, mēs aizstāvēsim katru NATO centimetru."
Riska faktors ir tas, ka šī gada nogalē ASV paredzētas prezidenta vēlēšanas un saskaņā ar aptaujām pašlaik līderis ir nevis Baidens vai, piemēram, kāds no Ukrainas atbalstītājiem Republikāņu partijā, bet gan Donalds Tramps, kura nostāja šajos jautājumos kā vienmēr ir miglaina un neprognozējama.
Vācu tabloīds "Bild", kas tēmu par karu starp Krieviju un NATO pēdējā laikā mēģina pasniegt sensacionālā garā, pagājušā gada nogalē ar atsauci uz "avotu vienā no Eiropas izlūkdienestiem" bija publicējis rakstu, apgalvojot, ka
Putins gaida brīdi, kad ASV būs "bez līdera" – tas ir, posmu starp pašreizējā ASV prezidenta atkāpšanos 2024. gada novembra sākumā un viņa potenciālā pēcteča stāšanos amatā 2025. gada janvārī.
Taču, ja ASV prezidenta vēlēšanās uzvar Tramps, tad Maskavai tieši būtu interese pagaidīt, kā mainīsies ASV ārpolitika. Pārsvarā eksperti, vērtējot Krievijas iespējamos plānus uzbrukt Baltijai, runā par triju līdz desmit gadu periodu.
Cik gadu mums palicis
Paziņojumu pēdējos mēnešos ir bijis daudz. Lūk, tikai daļa no tā, kas parādījies medijos.
- Pagājušā gada 8. novembrī vācu domnīca DGAP ("Die Deutsche Gesellschaft für Auswärtige Politik" – Vācijas Ārlietu padome) publicēja pētījumu ar nosaukumu "Novērst nākamo karu". Pēc pētnieku Kristiana Mollinga un Tobena Šulca aplēsēm, Krievijai pašlaik ir vajadzīgs 6–10 gadu ilgs periods, lai atjaunotu kaujas spējas, un tieši Baltijas valstis viņi piemin kā potenciālo mērķi. "Eksperti un izlūkdienesti lēš, ka Krievijai būs nepieciešami seši līdz desmit gadi, lai atjaunotu savu armiju līdz līmenim, kurā tā varētu uzdrošināties uzbrukt NATO. Pulkstenis sāks tikšķēt, tiklīdz apstāsies intensīvās kaujas Ukrainā. Tad Krievija var novirzīt savu pašreizējo ražošanu uz bruņoto spēku atjaunošanu," teikts publikācijā. Esot maz ticams, ka Krievijas režīmam šajā laikā zudīs motivācija karot vai ka Krievijas sabiedrība varētu nostāties pret to, tāpēc vienīgā iespēja NATO esot gatavoties. "NATO ir mainījusi savus aizsardzības plānus. Tomēr nav vienošanās par vissvarīgāko faktoru: ātrumu. Līdz kuram laikam plāni jāīsteno? Lai novērstu iespējamu karu, iespēju logs Maskavai nedrīkst atvērties. Krievijai jau no paša sākuma un vienmēr jāatzīst konflikts ar NATO par bezcerīgu. Lai to nodrošinātu, NATO būtu ātri jāpalielina savas kara spējas un tas skaidri jāparāda Krievijai," uzsvērts pētījumā.
- Arī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss šajā laikā vairākās intervijās brīdinājis, ka Eiropai draud karš, minot 5–8 gadu termiņu. Tomēr šis vēl ir samērā optimistisks skatījums. Polijas Nacionālā drošības dienesta vadītājs Jaceks Sevjēra izdevumam "Nasz Dziennik" pagājušā gada decembra sākumā paudis, ka NATO austrumu spārna valstīm diemžēl ir tikai trīs gadi, lai sagatavotos Krievijas uzbrukumam.
- Par kara draudiem nopietni izteicies arī Zviedrijas civilās aizsardzības ministrs Karls Oskars Bohlins – viņš gan ne tik daudz runājis par Latviju, Lietuvu un Igauniju kā Putina mērķiem, bet aicinājis pats savas valsts iedzīvotājus būt gataviem šādai iespējai. "Daudzi to ir teikuši jau pirms manis, bet ļaujiet man to pateikt oficiāli, skaidri un nepārprotami: Zviedrijā var sākties karš," ministrs 7. janvārī paziņojis Zviedrijas nacionālās aizsardzības konferencē "Sabiedrība un aizsardzība". Viņam piebalsoja Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieks Mikaels Bīdens, sakot, ka visiem arī individuālā līmenī morāli jāsagatavojas karam.
- "Ja Krievija uzvarēs, ja Putinam izdosies sasniegt savu ļoti lielo mērķi Ukrainā, viņš neapstāsies pie tā. Nākamais mērķis būs Moldova un varbūt kāda no Baltijas valstīm," šī gada janvāra sākumā amerikāņu telekanālam CNN sacīja bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Deivids Petrejs.
Nesabiezināt krāsas
"Tas ir jāuztver nopietni," par daudzajiem pēdējā laika paziņojumiem atzīst militārais analītiķis, bloga "varabungas" autors Mārtiņš Vērdiņš, atgādinot, ka daudzi no tiem, kas runājuši, atsaucas uz izlūkdienestu informāciju. "No otras puses, jāsaprot, ka konvenciālu operāciju pret NATO valsti nevar izdarīt nemanāmi. Tas prasa spēku pārvietošanu, izvietošanu, sagatavošanu, līdzīgi kā tas pirms 2022. gada notika pie Ukrainas robežas. To mēs pagaidām neredzam," "Latvijas Avīzei" komentē M. Vērdiņš. Lai to izdarītu, būtu vajadzīgi vairāki mēneši. Šajā ziņā iemesls satraukties ir tad, ja Krievija plāno kādus militāros manevrus, līdzīgus mācībām "Zapad".
"Taisnība acīmredzot ir kaut kur pa vidu. Iespējams, Krievijai ir kādi nodomi un izlūkdienesti par tiem ir uzzinājuši, bet fiziski to pašlaik izdarīt nevar. Taču ir vēl dažādas hibrīdizpausmes – nekārtību izraisīšana un tamlīdzīgi, kas var pāraugt vai nepāraugt par kaut ko nopietnāku. Tas šobrīd ir daudz bīstamāk," uzskata eksperts. NATO valstīm tagad nākas lielā steigā atgūt iekavēto, lai gan Krievijas agresīvie nolūki bijuši redzami jau sen – faktiski kopš Putina nākšanas pie varas.
"Karš ir iespējams, bet es nesabiezinātu krāsas. Es neredzu jaudu Krievijai atklāti nostāties pret NATO," vērtē politologs A. Kudors.
Arī viņa ieskatā ticamākas esot kādas hibrīdoperācijas: "Kādi Pleskavas desantnieki varētu Latvijas robežas tuvumā "apmaldīties" un tad paskatīties, ko tādā situācijā dara NATO. Krieviem ir tāds termins "проверка боем" (pārbaude uz izturību). Viņi var izspēlēt provokāciju, kas atgādina piektā panta situāciju, un skatīties, kuras valstis ir gatavas ātri reaģēt, kuras bremzē, lai to izmantotu kaut kad tālākā nākotnē, kad tiešām gribētu īstu karu ar NATO."
Runājot par daudzajiem pēdējā laikā izskanējušajiem brīdinājumiem, Kudors saka: "Mums nekas nemainās no tā, vai šī informācija ir patiesa vai nav. Mums jābūt militāri stipriem, jāiepērk bruņojums, tas maksās dārgi un būs sāpīgi, Eiropā militārie tēriņi noteikti būtiski pieaugs, taču tas ir vienīgais ceļš. Dzīvojot blakus tādam agresīvam, barbariskam režīmam, mums jābūt bruņotiem līdz zobiem. Mums vienkārši nav izvēles. Krievijas vēsture rāda, ka tai nevar uzticēties. Militārajā plānošanā neder attieksme "būs vai nebūs karš", ir jādomā, ka būs. Tikai tad tā gatavošanās būs nopietna. Un tad arī pieaug iespēja, ka mēs izvairīsimies no kara, jo pretinieks redzēs, ka mēs esam stipri."
Runājot par iepriekš pieminēto "Narvas dilemmu" un to, vai karavīri no citām NATO valstīm būtu gatavi te cīnīties, A. Kudors ir pārliecināts – vairs nav iespējams scenārijs, ka NATO nekaros. "Tas mirklis ir pagājis. Ukrainas kara dēļ es šo scenāriju vairs neredzu. Tas varēja notikt līdz 2014. gadam, pēc tam – ļoti šaubos. Tagad, pēc 2022. gada, vispār nepieļauju tādu iespēju.
Tas, ka viena otra NATO dalībvalsts nevis skries uz tankiem, bet lēnām vilksies, varētu būt, bet tāpat būs tādas dalībvalstis, kas skries un darīs.
Mums paveicās, ka pirmais agresīvais solis nebija pret mums, mēs paspējām sagrupēties un pārliecināt sabiedrotos, ka tas ir nopietni."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".