15.6 °C
Rietumvalstis šajās dienās viena pēc otras apstiprina, ka Ukraina ir tiesīga izmantot tai piegādātos ieročus, lai atbildētu uz uzbrukumiem, kas vēršas pret Harkivu un Harkivas apgabalu no Krievijas teritorijas.
Novērotāji to uzskata par būtisku pavērsienu kara gaitā, jo līdz nesenam brīdim rietumnieki bija nobažījušies, ka viņu ieroču izmantošana triecieniem Krievijas teritorijā var paplašināt karu un varbūt pat ļaut traktēt NATO kā tieši iesaistītu. Nežēlīgās Harkivas bombardēšanas mainījušas Rietumu politiķu domas. Harkiva atrodas vien ap 30 km no Krievijas robežas. Lielāka rīcības brīvība ļaus ukraiņiem vājināt spiedienu šajā frontes sektorā, jo tagad iespējams apšaudīt lielākas krievu vienības, tiklīdz tās ir koncentrētas otrpus robežai. Arī noliktavas un karabāzes.
Ziņas par to, ka ASV prezidents Džo Baidens pēc ilgākas vilcināšanās maija pēdējā dienā, kaut neoficiāli, tomēr atļāvis Ukrainai izmantot amerikāņu bruņojumu, lai atbildētu uz uguni pret Harkivu no Krievijas teritorijas, vispirms parādījās ASV presē. Pēc tam, atsaucoties uz anonīmām amerikāņu amatpersonām, par to vēstīja arī BBC un citi mediji.
Tiesa, Vašingtonas atļauja attiecas tikai uz pašu pierobežu, bet ne dziļāku Krievijas aizmuguri.
Tajā pašā laikā, kā noprotams, Lielbritānija un Francija nav uzstādījusi Kijivai nekādus ierobežojumus spārnoto raķešu "Storm Shadow/Scalp" pielietojamībai. Šo raķešu rādiuss ir 250 km. Tāpat Nīderlande, kas drīzumā piegādās Ukrainai 24 iznīcinātājus "F-16", šonedēļ apstiprināja, ka neierobežos to lietojumu, atšķirībā no Beļģijas, kura arī piegādās "F-16", taču ar nosacījumiem.
Praktiski mērķu iznīcināšana Krievijā ar Rietumu munīciju jau notiek, jo vēl pagājušajā svētdienā izplatījās dažādu avotu apstiprināta informācija, ka ukraiņi ar amerikāņu "HIMARS" sistēmu likvidējuši Krievijas zenītraķešu S-300/400 bateriju pie Kiseļevas ciema Belgorodas tuvumā, aptuveni 50 km tālumā no Ukrainas kontrolētās teritorijas. Tieši minētās modificētās zenītraķetes krievi bieži izmanto, lai kopā ar droniem postītu Ukrainas pilsētas. Pastāv arī grūtāk pārbaudāmas ziņas, par kurām rakstīja ASV žurnāls "Forbes", ka ukraiņi izmantojuši amerikāņu pavērto iespēju un apšaudījuši Krievijas teritoriju iepretī Harkivai jau naktī uz pagājušo sestdienu, tātad burtiski dažas stundas pēc Baidena sniegtā akcepta.
"Es apsveicu, ka NATO sabiedrotie pavājinājuši ierobežojumus un likuši saprast, ka Ukrainai, bez šaubām, ir tiesības uz pašaizsardzību.
Neiedziļināšos detaļās, kā tieši Ukrainai būtu jāveic tādas operācijas. Tomēr tām jāatbilst starptautiskajām tiesībām un tās jāīsteno atbildīgi," intervijā "Radio Free Europe" Prāgā pēdējās tendences komentējis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Pat Vācijas kanclers Olafs Šolcs šonedēļ žurnālistiem pauda, ka Ukrainai pavērtā iespēja uzbrukt mērķiem Krievijā ar Rietumu, šajā gadījumā vācu, ieročiem nenovedīs pie tālākas eskalācijas. Kanclers uzsvēra, ka lēmums atļaut ir rūpīgi pārdomāts un ir runa par ukraiņu iespējām aizsargāt no bombardēšanām lielās pilsētas. Vācijas militārās aprindas pieļāvušas Ukrainas rīcībā nodoto ASV ražojuma zenītsistēmu "Patriot" izmantošanu, lai notriektu krievu lidmašīnas, kas dodas bombardēšanas misijā, bet vēl atrodas virs Krievijas. Iespējams, kas tāds jau notika februārī, taču tam nav oficiāla, ticama apstiprinājuma.
"Fatālas sekas"
Krievija reaģē ierasti – draudot. Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs pirmdien žurnālistiem apgalvoja, ka triecieniem pa Krievijas teritoriju ar Rietumu ieročiem Maskava atbildēšot asimetriski, taču jūtami:
"Gribētos brīdināt amerikāņu darboņus no pārrēķināšanās, kam var rasties fatālas sekas. Viņi [amerikāņi] nesaprotamu iemeslu dēļ nenovērtē tā prettrieciena nopietnību, kuru var saņemt."
Rjabkovs ieteica ASV amatpersonām iepazīties ar Vladimira Putina runu, teiktu nesenās vizītes laikā Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā. Arī tā saturēja draudus, kādi no Kremļa skanējuši ne reizi vien: "NATO valstu pārstāvjiem, īpaši Eiropā, īpaši mazajās valstīs, vajadzētu apzināties, ar ko tie rotaļājas. Viņiem vajadzētu atcerēties, ka tās, kā likums, ir valstis ar nelielu teritoriju un ļoti lielu iedzīvotāju blīvumu. Un tas ir faktors, ko viņiem vajadzētu ņemt vērā, pirms runāt par triecieniem Krievijas teritorijas dziļumā." Šajos Putina vārdos skanēja būtībā neslēpti draudi ar kodolieročiem.
Tomēr gluži absolūta brīvība Ukrainai ieroču lietojuma ziņā nav piešķirta. Piemēram, ukraiņiem nav ļauts izmantot to rīcībā esošās amerikāņu ATACMS raķetes ar 300 km sniedzamību pret karabāzēm un lidlaukiem tālu Krievijā. Ukraina ir apņēmības pilna turpināt darbu, lai kristu arī pēdējie ierobežojumi. "Tā nav simtprocentīga atļauja. Tas ir saistīts ar dažiem noteikumiem, kas jāievēro. Mēs turpināsim strādāt ar mūsu sabiedrotajiem, lai paplašinātu tās mērogu," preses konferencē Kijivā šonedēļ sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuleba.
Aptauja
Cik bieži lasi/klausies tiešsaistes mediju LASI.LV?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
