15.7 °C
Meksikā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējusi valdošo kreiso spēku kandidāte Klaudija Šeinbauma, liecina sākotnējie vēlēšanu rezultāti.
Šeinbauma kļūs par pirmo sievieti Meksikas prezidenta amatā, kā arī par pirmo ebreju izcelsmes prezidentu šajā Latīņamerikas valstī. Viņas mātes vecāki Meksikā ieceļoja no Bulgārijas, bet tēva vecāki – no Lietuvas.
Vēsturisks notikums
Sākotnējās aplēses liecina, ka Šeinbauma, kura pārstāv pašreizējā prezidenta Andresa Manuela Lopesa Obradora dibināto kreiso partiju "Nacionālā atdzimšanas kustība" ("Morena"), vēlēšanās saņēmusi 58 līdz 60% balsu. Par opozīcijā esošās labēji centriskās "Nacionālās rīcības partijas" kandidāti Sočitlu Galvesu balsojuši 26 līdz 28% meksikāņu, bet centriski kreisās "Pilsoņu kustības" kandidātu Horhi Alvaresu Mainesu vēlēšanās atbalstīja aptuveni 10% vēlētāju. Šeinbaumas sāncenši jau atzinuši savu zaudējumu vēlēšanās.
"Es būšu pirmā sieviete Meksikas prezidenta amatā," valsts 200 pastāvēšanas gados, pēc rezultātu izziņošanas pauda sešdesmit vienu gadu vecā Šeinbauma, piebilstot, ka šo panākumu viņa "nesasniedza viena". Vēlēšanu uzvarētāja solīja būt prezidente visiem meksikāņiem, kā arī atzina, ka ne visi vēlētāji piekrīt viņas politiskajiem uzskatiem.
"Mūsu pienākums ir bez izņēmuma gādāt par ikvienu meksikāni, lai arī ne visi piekrīt mūsu projektam," norādīja jaunievēlētā prezidente.
Viņa amatā stāsies 1. oktobrī. Līdz ar prezidentu tika ievēlēti arī visi 128 Meksikas Kongresa augšpalātas senatori, visi 500 apakšpalātas deputāti, kā arī tūkstošiem citu reģionālo un vietējās varas amatpersonu.
Turpinās priekšteča politiku
Sešdesmit vienu gadu vecā Šeinbauma studējusi fiziku un enerģētiku, darbojusies arī klimata pārmaiņu pētniecībā, bet politikā 2000. gadā nonāca, lielā mērā pateicoties Lopesam Obradoram, kurš tobrīd bija Mehiko mērs. No 2018. līdz 2023. gadam arī Šeinbauma vadīja Mehiko, un arī galvaspilsētas mēra amatā viņa bija pirmā sieviete.
Daudzi apskatnieki uzskata, ka vēlēšanas bija referendums par Lopesa Obradora īstenoto politiku. Pašreizējais valsts galva ir populārs, bet Meksikas konstitūcija liedz viņam kandidēt uz vēl vienu sešu gadu termiņu. Sabiedriskās domas aptaujas jau prognozēja Šeinbaumas uzvaru, ko lielā mērā noteica Lopesa Obradora faktors. Šeinbauma savas kampaņas laikā un arī pēc uzvaras ir solījusi turpināt kreisā prezidenta īstenoto politiku, īpaši attiecībā uz labklājības jomu. Šeinbauma uzvaras runā solīja saglabāt Lopesa Obradora "mantojumu".
Var uzskatīt, ka pagaidām vēlēšanu uzvarētāja atrodas pašreizējā prezidenta ēnā.
Uz viņas uzvaras svinībām Mehiko centrālajā laukumā agri pirmdienas rītā sanāca daudz mazāk cilvēku, nekā pirms sešiem gadiem svinēja Lopesa Obradora uzvaru, norāda aģentūra "Associated Press". Tas liecina, ka Šeinbaumai nav tādas atbalsta bāzes, ar kādu var rēķināties pašreizējais prezidents. Abu politiķu pieejā var atrast arī atšķirības. Covid-19 pandēmijas laikā varēja novērot, ka Lopess Obradors federālā līmenī iestājās par mazākiem ierobežojumiem, kamēr Šeinbauma, kas tobrīd vadīja Mehiko, valsts galvaspilsētā ieviesa stingrākus ierobežojumus.
Darāmie darbi
ASV domnīcas "Ārlietu padome" pētnieks Vils Frīmens intervijā CNN norādījis, ka lielākās problēmas Meksikai rada "organizētā noziedzība, karteļu un bandu teritoriālās kontroles paplašināšanās". Šajā jautājumā Šeinbauma solījusi turpināt Lopesa Obradora pretrunīgi vērtēto politiku "apskāvieni, nevis lodes", kuras mērķis esot cīnīties ar noziedzību, izskaužot tās cēloņus.
Karteļi pašreizējā prezidenta varas gados tomēr ir tikai palielinājuši savu ietekmi.
Karteļi turklāt ienākumus gūst ne tikai no narkotiku tirdzniecības, bet arī no izspiešanas un migrantu kontrabandas. Valstī plaši ir izplatīta vardarbība. Katru dienu Meksikā tiek nogalinātas desmit sievietes. Šobrīd kopā bez vēsts pazuduši apmēram 100 000 cilvēku. Izplatīta arī politiskā vardarbība. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā nogalināti vairāki desmiti politisko kandidātu. Sākotnējie rezultāti liecina, ka Šeinbaumas un Lopesa Obradora partijai "Morena", ko īpaši atbalsta nabadzīgie un lauku iedzīvotāji, Kongresā ir izdevies noturēt vairākumu, kas atvieglos jaun ievēlētās prezidentes iespējas īstenot savu politiku.
