15.7 °C
Ukrainai militārā palīdzība nepieciešama tagad, nevis nākamajā gadā, runājot ar žurnālistiem, šonedēļ uzsvēris Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.
Taču ES tā arī nespēja līdz martam piegādāt Kijivai solīto artilērijas šāviņu miljonu. Kā liecina britu žurnālā "The Economist" svētdien publiskotais materiāls, galvenais iemesls ir sprāgstvielu trūkums bruņojuma nozarē. Ja nav sprāgstvielu, saražotos šāviņus un raķetes nav ar ko piepildīt.
Miera laiki beigušies
Tieši NATO standartiem atbilstošu sprāgstvielu, vienkāršoti sakot, pulvera trūkums ir "pudeles kakls", kas šobrīd neļauj Eiropas munīcijas ražotājiem uzņemt apgriezienus. Pēc aukstā kara beigām pieprasījums pēc bruņojuma un munīcijas vēl pavisam nesenā pagātnē Eiropā bija niecīgs. PSRS un Rietumu pretstāves laikmetā savas trinitrotoluola (TNT) un citu sprāgstvielu, tādu kā oktogēna (HMX) un heksogēna (RDX), rūpnīcas pastāvēja daudzās valstīs, bet miera gados tās ļoti radikāli sašaurināja ražošanu, tika nododas privatizācijai vai slēgtas pavisam. Lai sistēmu atkal atdzīvinātu, rekonstruētu un modernizētu, nepieciešams laiks. Piemēram, Lielbritānija savu pēdējo TNT rūpnīcu slēdza 2008. gadā. Tiesa, britu "Chemring Nobel" pieder liela rūpnīca Setrē, Norvēģijā netālu no Oslo. Lielākā sprāgstvielu rūpnīca Eiropā šobrīd meklējama Polijas ziemeļos. Vēl ražošana notiek uzņēmuma "Eurenco" nodaļās Francijā, Beļģijā, Zviedrijā un firmā "Nitrochemie", kas saistīta ar Vācijas bruņojuma koncernu "Rheinmetall" un bāzējas Vācijā, kā arī Šveicē.
Visas fabrikas šobrīd darbojas ar pilnu jaudu. Piemēram, "Eurenco" pasūtījumu portfelis jau aizpildīts līdz 2030. gadam.
"Desmitiem gadu ilgi sprāgstvielu ražošana bija aprēķināta miera laika vajadzībām, nevis rūpnieciskiem apmēriem. Rezultātā piegāžu ķēdēm atlicis ļoti maz potenciāla, lai apmierinātu augošo pieprasījumu," žurnālam "The Economist" skaidrojis Vācijas Bundesvēra Universitātes Minhenē profesors Johans Hēherls.
Izejvielu trūkums
Otra būtiska problēma ir izejvielu trūkums sprāgstvielu ražošanai. Katram artilērijas šāviņam nepieciešami ap 10,8 kg sprāgstvielu. Tas ir, neskaitot lādiņu, kas, eksplodējot lielgabala stobrā, šāviņu aizraida desmitiem kilometru tālu. Citiem bruņojuma veidiem vajag vēl vairāk – sacīsim, britu Ukrainai piegādātajā spārnotajā raķetē "Storm Shadow" kaujas galviņas pildījums ir 450 kg sprāgstvielas. "Lai izgatavotu šaujampulveri, nepieciešama noteikta kokvilnas šķirne, bet tā pārsvarā tiek ievesta no Ķīnas. Bet šīs [nitrocelulozes izgatavošanai vajadzīgās] kokvilnas piegādes pirms dažiem mēnešiem uzkrītoši sašaurinājušās," vēl pavasarī atzina ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons.
Ķīna, kā zināms, uzskata Ukrainā karojošo Krieviju par vienu no saviem stratēģiskajiem partneriem.
Bretons paudis, ka zinātnieki izstrādājuši aizstājēju šai īpašajai ķīniešu kokvilnai, un uzņēmēji, kas vēlēsies to ražot, saņems ES atbalstu. Ražotājiem globālajos tirgos nākas konkurēt arī par nitrocelulozes izstrādāšanai nepieciešamo slāpekļskābi, jo pasaulē to lielākoties tomēr izmanto minerālmēslu izgatavošanai. Munīcijas fabrikanti Eiropā šobrīd slāpekļskābi un vēl citus ķīmisko vielu komponentus daļēji iepērk Indijā un Japānā. Vienlaikus pastāv šaubas par šo savienojumu atbilstību ES kvalitātes prasībām un vai, ilgstoši izmantotas, tās nesabojās ražošanas iekārtas. Ja viss tomēr noritēs veiksmīgi, pēc dažādām prognozēm, līdz gada beigām artilērijas granātu ražošanu Eiropā varētu kāpināt līdz 1,4–1,7 miljoniem gadā, kas nemaz nav slikti, ja ņem vērā, ka vēl pirms gada eiropieši spēja izgatavot tikai ap 500 tūkstošiem šāviņu gadā. Tiesa, Krievija līdz 2024. gada nogalei spēs saražot jau ap diviem miljoniem šāviņu – līmenis, ko ES plāno sasniegt līdz 2025. gada beigām.
Vērojams progress
Jaunas ražotnes radīšanai pilnīgi no nulles nepieciešami no trim līdz septiņiem gadiem. Tā "Rheinmetall" šobrīd būvē sprāgstvielu rūpnīcu kompleksu Ungārijā, bet tas būs gatavs ražot tikai 2027. gadā. "The Economist" papildus norāda uz vairākiem faktoriem, kas pagaidām bremzē ražošanu ES.
Piemēram, kvalificētu speciālistu trūkums. Vecie sprāgstvielu jomas inženieri dodas pensijā, bet tādu, kas vēlētos viņus aizvietot, pēc augstskolas beigšanas nav daudz.
ES martā gan iedalīja jaunu rūpnīcu būvei 500 miljonus eiro, taču procesu kavējošas ir ļoti augstās prasības pret darba drošību un vides aizsardzību. Neraugoties uz visiem sarežģījumiem, amatpersonas un novērotāji ir vienisprātis, ka progress šāviņu ražošanā jūtams. Ziņas par jaunām rūpnīcām vai to būves iecerēm šogad medijos izskan aizvien biežāk. 11. aprīlī pamatakmens tika likts jaunai "Eurenco" ražotnei līdzās jau esošajiem korpusiem Beržerakā, Francijā. Maija sākumā tāpat par sprāgstvielas TNT fabrikas ieceri paziņoja Somijas aizsardzības ministrs Anti Hakanens. Tā varētu būt daļa no lielāka ziemeļvalstu kopprojekta. Papildus tam par līdzšinējā artilērijas šāviņu ražošanas apjoma pieckāršošanu paziņojis somu–norvēģu uzņēmums "Nammo Lapua".
Aptauja
Par kādu saturu LASI.LV būtu gatavs maksāt?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
