Rita Našeniece: Ietekmes medības

Latvijā, kā zināms, ir vesela viena ietekmes aģente. Tā ir Ždanokas kundze, par kuru Valsts drošības dienests 2024. gada februārī ierosinājis krimināllietu un, ar nedabisku ātrumu rīkojoties, pēc sešiem mēnešiem, jūlijā, viņas dzīvoklī izdarītajā kratīšanā atklājis komjauniešu nozīmīti, Putina ģīmetni un kaut ko tamlīdzīgu.

Ždanokas gadījums bija viens no deputātu virknes Eiropas Parlamentā, par kuriem vairāku valstu specdienesti izpilināja informāciju kā par Krievijas apmaksātiem ietekmes aģentiem. Tas neapšaubāmi ir būtiski. Taču no Latvijas viedokļa viņas izolētais gadījums ir epizodiska karikatūra, nevis reālistiska ainava par to, kas notiek mūsu valstī.

Vidējam miermīlīgam pilsonim absolūti neiespējami iedomāties naudas un rīcības daudzumu, kādu lielvalstis iegulda sev ģeopolitiski interesantā teritorijā, lai ietekmētu sabiedrisko domu un politisko rīcību. 

Ietekmes aģenti ir trīs veidu un starp šiem veidiem robežas ir izplūdušas.

Drošības dienests veicis kratīšanu bijušās Eiroparlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas vasarnīcā.

Foto: Valsts drošības dienests

Vervētie ietekmes aģenti

Tos vervē uz kompromata, šantāžas vai finansiālas intereses pamata par visu kopā. Piespiest publisku personu darboties pretēji valsts interesēm vai izdarīt pakalpojumu citas valsts interesēs ir visai viegli, ja šāda tipa persona ir publiska reputāciju un nākotnes perspektīvu graujoša scenārija priekšā. Tipisks piemērs ir informācija par krimināli sodāmu nodarījumu vai, teiksim, video, kurā persona ir kompromitējošā situācijā. Vai pavisam nesenā pagātnē – seksuālā orientācija. Šeit cepuri nost Edgara Rinkēviča priekšā, kurš periodā, kad vēl nefotografējās ar kaķīšiem, eleganti iznāca no skapja un, kā atzina novērotāji, pat uz tā pakāpās, atņemot jebkādu iespēju ar sevi manipulēt šajā tēmā.

Visbiežāk, bet ne ekskluzīvi, vervētie ir tieši politiskie aģenti un aģenti ietekmes pozīcijās valsts dienestos un pārvaldē. 

Latvijas gadījumā, kur politiskās maiņas un rotācijas ministrijās ir parasta prakse, efektīvāk ir vervēt augsti stāvošus ierēdņus. Vāja, kļūdaina, traumējoša politika jebkurā sfērā – tautsaimniecībā, iekšlietās, izglītībā, kultūrā – būtībā jebkur, ir šo aģentu darbības lauks. Vervēšanas fakts ir ļoti grūti pierādāms un dabiski, ka tāpat kā jūs, es varētu nosaukt virkni redzamu personu no augstiem krēsliem, kas veikli pārsēdušies ar Krievijas naudu, gāzi, informācijas un drošības biznesos, kas rada nopietnus secinājumus par darbību brīdī, kad viņi atradušies valsts amatos. Latvijas premjerministrs, kam sīkā riksī pilnā zālē pieskrien klāt pats Putins un kuram pēc brīža tiek vieta pie Latvijas, bet īstenībā Krievijas gāzes, Valsts kancelejas vadītāja vai Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre, kuras raķetē uz līdzīgām siltām vietām – tas viss veido ainavu, kurā ir daudz trauksmainu sarkanu karodziņu.

Kultivētie aģenti

Tas ir otrs aģentūras veids. Lūk, dažas profesijas un aktivitāšu veidi, kuri specdienestiem ir īpaši interesanti.

1) Mediji. Te aģenti darbojas mediju organizācijās vai viņiem ir nozīmīga ietekme uz mediju kanāliem. Viņi var veidot sabiedrisko domu, izplatīt prpagandu vai dezinformāciju, ietekmējot ziņu stāstu, rakstu un saturu. 

Viņu mērķis ir mainīt sabiedrības uztveri un radīt labvēlīgu vidi savu vadītāju mērķiem. 

Piemēri ir žurnālisti, redaktori un mediju vadītāji, bet atlase ir pēc efektivitātes principa. Ierindas žurnālists ir neinteresants, bet persona, kas nosaka redakcionālo politiku vai ir medija seja, ir iekārojams kandidāts.

2) Nevalstiskā un kultūras vide. Šie aģenti ietekmē kultūras un sociālās institūcijas, piemēram, izglītības sistēmas, nevalstiskās organizācijas, reliģiskās organizācijas, arodbiedrības un ietekmīgas sociālās grupas. Viņu mērķis ir netieši veidot kultūras normas, vērtības un sabiedrisko domu, bieži vien veicinot ideoloģijas, sponsorējot kultūras pasākumus vai atbalstot kustības, kas atbilst viņu vadītāju interesēm.

3) Akadēmiskās vides aģenti. Sociālajās zinātnēs viņi ir tie, kas lielā mērā ideoloģiski programmē studentus, vienlaikus viņi ir viedokļu paudēji gan publiskās platformās, gan akadēmiskā vidē. 

Akadēmiskā vide ir ļoti konkurējoša un personai, ka ir ieinteresējusi kādas valsts specdienestus, ir lielākas iespējas izmantot gan ekskluzīvus dalības piedāvājumus konferencēs, gan intervijas medijos, gan īpašas publicēšanās iespējas. 

Tas pats attiecas uz studentiem – Krievijas valdība piedāvā stipendijas un citus finansiālus ieguvumus ārvalstu studentiem, lai piesaistītu to uzmanību un ietekmētu viņu viedokli.

Kopumā personas, kuras tiek kultivētas, ir divu veidu – tās, kuras jau ir populāras un ietekmīgas, un tās, kas potenciāli var kļūt redzamākas un ietekmīgākas, īpaši, ja tas notiktu ar šo aģentūru kultivējošās puses palīdzību.

No 2010. līdz 2021. gadam notika Krievijas vēstniecības organizētā "Dzintara spalvas" gadskārtējā balvas ceremonija, kurā izvēlētās Krievijai draudzīgās mediju personas tika godinātas ar balvām. Virknei no tām ir ļoti labi klājies šajā periodā. Šo Krievijas vēstniecības pasākumu minu kā piemēru un, dabiski, ka neviens nepateiks, kurš no šiem vēstniecības draugiem patiešām ir efektīvs aģents, bet kurš tikai kultivēts, bet principā neieinteresēts gadījuma ļautiņš.

Noderīgie idioti, kas nebūt nav idioti

Trešais cilvēkresurss, ko ārvalstu dienesti sekmīgi izmanto, – tas, ko mēdz saukt par noderīgajiem idiotiem. Šis termins man vienmēr licies apšaubāms, jo pirmkārt noderīgums bieži abpusējs, un noderīgie idioti tieši tāpēc ir noderīgi, ka nav idioti.

Piemēram, pirmajā Latvijas neatkarības periodā dzīvoja tāds gaišs, ne visai jauns kungs zinātnieks Augusts Kirhenšteins, kurš divreiz saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. Ja tajā laikā būtu televīzija, noteikti tiktu paaicināts paust viedokli par aktuāliem notikumiem un politiku. Vai, piemēram, piedalītos "Lampas" diskusijā.

PSRS pirmais izglītības ministrs Anatolijs Lunačarskis lietoja terminu "ceļabiedri" – proti, tie, kuri nepieder pie boļševiku meinstrīma, bet kuri noteiktā laika periodā sadarbojas. 

Interesants fakts ir tas, ka totalitārs režīms pēc tā nākšanas pie varas un nostiprināšanās ceļabiedrus iznīcina. Šāds piemērs ir Irāna, kur kreisie grupējumi sadarbojās iepriekšējās varas gāšanā 1979. gadā un pēc tam krita par upuri Homeini totalitārismam. Šis ir piemērs, ko savā vēstījumā izmanto Jasmina Mohameda, aktīviste, kas runā par politiskā islāma izcili sekmīgo manipulāciju ar kreiso "woke" kustību Rietumos, praktiski paralizējot jebkādu politiskā islāma, migrantu kriminālu darbību ierobežošanu.

Divi vienā: ietekmes un operatīvais aģents

2008. gada septembrī arestēja Hermani Simmu, augstu Igaunijas Aizsardzības ministrijas drošības departamenta vadītāju un apsūdzēja nodevībā par slepenas informācijas nodošanu Krievijas izlūkdienestiem. Simms vairāk nekā desmit gadus strādāja par Krievijas operatīvo aģentu, sākot no 90. gadu beigām. 

Viņš nodeva Krievijai informāciju par NATO un ES aizsardzības stratēģijām un operācijām. 2009. gada februārī Simms tika atzīts par vainīgu nodevībā un sodīts ar 12 gadiem un sešiem mēnešiem cietumā. 

Viņš, protams, bija informācijas iegūšanai savervēts operatīvais aģents, taču tas, ka viņa iestādes sniegtā informācija veidoja politisko lēmumu viedokli un ietekmēja Igaunijas drošības sistēmas darbību, nozīmē, ka viņu varēja un visdrīzāk arī izmantoja ietekmes darbībām.

Ietekmes aģentu sistēmas – vervēto, kultivēto vai vienkārši noderīgo – saslēdzās alianses un koalīciju veidošanā, uzturot attiecības, attīstot uzticību un saskaņojot intereses starp dažādiem interesentiem. Izmantojot savas saites un ietekmi, viņi var mobilizēt atbalstu, koordinēt darbības un pastiprināt ietekmes operācijas vairāku dalībnieku un jomu pārslēgšanā.

Mēs dzīvojam interneta laikmetā, un tīmeklis ir ideāla vieta propagandas un dezinformācijas izplatīšanai, rekrutēšanai, darbības koordinēšanai un ietekmēšanai. Ir iespējas izveidot pēc lavīnas principa darbojošās diskusiju vai viltus ziņu straumes, publicēt viltotas pētījumu publikācijas, veidot viltotu ziņu portālus un viltotus ekspertu viedokļus. Tomēr dzīvā viedokļa veidotāja iespaidu, kas ir izaudzēts un kura radīšanā kultivētāji ir ieguldījuši darbu, laiku un līdzekļus, īsti nekas aizstāt nevar.