Bērnībā ar prieku boksterēju grāmatiņu. Latviešu tautas pasakas "Trīs labas lietas". Tas, kas šobrīd notiek Rīgas domē, varētu beigties ar trīs lietām, no kurām neviena nav laba. Trīs sūnainas lietas, tātad.
Izejas pozīcija: 16. jūnijā ar Rīgas domes izpilddirektora Jāņa Langes rīkojumu uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata atstādināja Satiksmes departamenta atbildīgos darbiniekus Vaivodu un Urtānu. Atstādinātas pēc trauksmes cēlēja ziņojuma saņemšanas. Vēlāk izrādās, ka tas ir anonīms ziņojums, kas rada arī publiski paustus pieņēmumus par nule aizgājušā mēra Staķa ģimenes interesēm šajā departamentā. Tam sekos dienesta pārbaudes, kuru laikā esot konstatēti būtiski pārkāpumi, kas liecina par prettiesisku un nesaimniecisku rīcību departamenta veiktajos ielu asfalta seguma atjaunošanas darbos. Vienlaikus "Progresīvo/Par" frakcija publiski izsaka savas vēlmes pārņemt savā atbildībā Satiksmes departamentu.
Interesanti, ka tieši Lange pats ir bijis gan informēts, gan parakstījis atļauju slēgt šo ceļu būvētājiem neizdevīgo līguma, kā arī uzlicis par pienākumu veicināt remontdarbu ātrāku norisi.
Respektīvi, viņš ir rosinājis izmeklēšanu par darbību, ko pats apstiprinājis.
Izmeklēšanu veikt uzlikts viņa paša biroja darbiniekam – vienam no trijiem Rīgas domes Knokiem – juristam Mārim Knokam, kas ir samērā interesants gājiens tieši interešu konflikta izpratnē.
Taču Langem un "Progresīvajiem/Par" piepeši lietas negāja tik gludi kā līdz šim, kad pārējās trīs koalīcijas frakciju vadītāji faktiski jebkuras "Progresīvo" un Staķa vēlmes apmierināja budistu mierā, neatkarīgi no frakciju mazāko garu ne vienmēr paklausīgās klusēšanas. Galu galā tieši Staķis bija tas, kas piedāvāja trīs vicemēru pozīcijas ("Jaunajai Vienotībai" vicemēra pozīcija tāpat būtu piekritusi, bet Nacionālajai apvienībai/Latvijas Reģionu apvienībai un vēl jo vairāk Jaunajai konservatīvajai partijai, vēlāk neesošas partijas indivīdiem "Kods Rīgai", tas bija liels ķēriens.)
No koalīcijas sasaukuma laikā ir aizgājuši pieci cilvēki, no kuriem četri – tieši Staķa gribuļu rezultātā. Ļoti interesanta situācija izveidojās brīdī, kad "Progresīvie/Par" Izglītības, kultūras un sporta komitejā nolēma nomainīt Ivetu Ratinīku ("Latvijas attīstībai") pret Laimu Geikinu ("Par"). Pārējās koalīcijas frakcijas pieņēma, ka tā ir "Progresīvo/Par" iekšēja lieta. Gaisā palika karājoties jautājums par to, ka Ratinīkas noņemšana faktiski nozīmēs, ka koalīcija zaudēs trīs cilvēkus. Tā arī notika. Bet Staķa kabinetā notika kāda ļoti interesanta epizode.
Mērs, kurš bija un ir arī "Progresīvo/Par" frakcijas pārstāvis, izteica priekšlikumu citu frakciju vadītājiem, ka aizgājušās "Latvijas attīstības" vietā koalīcijā būtu jāņem "Gods kalpot Rīgai".
Šis ir visai interesants kopumā liekulīgo aizkulišu elements, kas īpaši "seksīgi" izskatās šā brīža kontekstā.
Situācija ar Satiksmes departamentu, kas šobrīd novedusi pie "Progresīvo/Par" izolācijas, faktiski bija tikai epizode garajā "Progresīvo/Par" un Staķa frakcijas vēlmju apmierināšanas ķēdē. Ar vienu izņēmumu. Iecerētais neizdevās. Metode bija pārāk rupja un skāra mēra un "Progresīvo/Par" vispastāvīgāko atbalstītāju – "Jaunās Vienotības" reputāciju, kas līdz šim budistu mierā bija gādājuši par šo koalīcijas partneru labsajūtu. "JV" atteicās atdot Satiksmes departamentu "Progresīvajiem", kas izvērtās par Šekspīra kaislību pilnu traģēdiju. Pēkšņi un joprojām ne visai saprotamu iemeslu dēļ demisionēja Staķis, persona, kas līdz šim ļoti veikli lēkājusi pa politiskajiem liftiem virzienā uz augšu un Rīgas domē bija izveidojusi veselu industriju sava tēla spodrināšanai.
Lieliem neona burtiem pie debesīm iezaigojās uzraksts ar jautājumu par tālāko sadarbību un koalīcijas sastāvu.
Un te mēs nonākam pie murkšķa dienas. Murkšķis ir grauzējs, kur simpātiskā personība ir iekļuvusi sakāmvārdā par nogurdinošu, muļķīgu notikumu sēriju, kas atkārtojas maiga vājprāta veidā. Angļu valodā ir vārds "groundhoging", kas latviski visai mīlīgi būtu, teiksim, murkšķināšana. Tas nozīmē, ka kāds dodas uz randiņiem un turpina attiecības ar kādu personu muļķīgā cerībā, ka kaut kas otras puses uzvedībā mainīsies. Bet pat visfilozofiskākajam budistam ir skaidrs, ka nemainīsies viss.