Divu nedēļu laikā plānots sagatavot grozījumus Vietējo pašvaldību referenduma likumā, lai pārceltu likuma ieviešanas termiņu no 2024. gada 1. janvāra uz 2024. gada 1. septembri, kas saistīts ar prognozētajām tehniskajām grūtībām nodrošināt referendumu norises procedūru.

Reklāma

Likuma atvēršana nozīmē, ka deputātiem ir tiesības iesniegt tajā arī citus priekšlikumus, kādi jau izskanēja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē. Māris Sprindžuks ("AS") uzskata, ka būtu jāpārskata arī to jautājumu loks, par ko var ierosināt referendumu, kas tagad ir ierobežots. Saeimas komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs piedāvāja skatīt likuma grozījumus kā steidzamus divos lasījumos.

Vietējo pašvaldību referendumu likums ir ar ļoti senu vēsturi. Saeimā plašākas diskusijas par to sākās 2013. gadā, kad to iesniedza toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP), kurš likumprojektu bija saņēmis mantojumā no saviem priekštečiem. Taču ne 11. Saeimai, ne 12. Saeimai neizdevās vienoties par likuma pieņemšanu, ko 2022. gada martā izdarīja tikai 13. Saeima. Tā noteica, ka likums stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī, ko pamatoja ar nepieciešamību likuma ieviešanu salāgot ar referenduma rīkošanai vajadzīgo sistēmu sagatavošanu. 

Saeimai bija jāpieņem grozījumi Vēlētāju reģistra likumā, lai to var izmantot pašvaldību referendumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darba kārtībā ir arī Vēlētāju reģistra likuma grozījumi, kuros pēc bijušā iekšlietu ministra Māra Kučinska ("AS") priekšlikuma ir ierosināts, ka reģistru vietējo referendumu rīkošanā paredzēts izmantot no 2025. gada 1. augusta. Grozījumi vēl jāpieņem 3. lasījumā, par ko Saeima varētu lemt pēc tam, kad būs nobalsots par grozījumiem referendumu likumā.

Vēlētāju reģistru pārņems VRAA

Vietējo pašvaldību referendumu likums paredz, ka referendumu varēs rosināt par ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem pēc tās apstiprināšanas, kā arī par domes lēmumiem, ar kuriem pašvaldība ierosinājusi jaunbūves – publiskas ēkas vai tāda objekta būvniecību, kam ir piemērojama tā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Referendumu varēs rīkot arī par domes atlaišanu. Taču, ja likums stāsies spēkā nākamā gada septembrī, tad par šo jautājumu parakstu vākšana nebūs iespējama līdz 2026. gada jūnijam, jo 2025. gada jūnijā notiek pašvaldību vēlēšanas. Gadu pirms un gadu pēc tām referendumu par domes atlaišanu nevar rosināt. M. Sprindžuks sēdē teica, ka 

būtu jāparedz iespēja referendumā izteikties arī par pašvaldību apvienošanu, par ko notika iedzīvotāju aptaujas pirms novadu reformas, "bet visi šie paraksti aizgāja miskastē", jo juridiski tie nevienam nebija saistoši.

Komisija šo jautājumu skatīja divās sēdēs. Tajās atklājās, ka Centrālā vēlēšanu komisija pagaidām daudzmaz droši var solīt tikai Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi 2024. gada vasaras sākumā. Tajās tiks izmantots elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kas līdz tam būs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārziņā. Taču, ja tajā pašā vai citā dienā notiktu Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas, tajās reģistru nevarētu izmantot, jo tas būs pielāgots tikai EP vēlēšanām. No komisijas sēdē sniegtās informācijas varēja noprast, ka pašvaldību nevarētu vēlēt jebkurā iecirknī, kāds visā Rēzeknē varētu būt tikai viens. Pret to iebilda Andrejs Ceļapīters ("JV"), kurš teica: "Ja gribam izgāzt vēlēšanas, tad tā varam rīkoties, bet, ja gribam organizēt demokrātisku procesu, tad vajag rīkoties saprātīgi."

Pēc EP vēlēšanām elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru PMLP nodos Valsts reģionālās attīstības aģentūrai (VRAA), kas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautības iestāde. VRAA plāno pārņemt ar vēlēšanu rīkošanu saistītās sistēmas līdz septembrim, ar ko saistīts referendumu likumā piedāvātais tā spēkā stāšanās termiņš. Taču ar vēlēšanām saistīto informācijas tehnoloģiju sistēmu izmantošana līdz 2025. gadam būs ar noteiktiem ierobežojumiem, komisijas sēdē pirms nedēļas atzina VARAM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols. Pilnā apmērā referendumu procedūru iesaistītās iestādes sola nodrošināt tikai no 2026. gada 1. janvāra. Līdz tam var nākties procesu organizēt "papīra formātā", kas jo sevišķi apgrūtinoši būtu Rīgā.

Vēlētājiem jārēķinās ar neērtībām

Komisijas priekšsēdētājs O. Burovs sēdē vaicāja, vai Centrālā vēlēšanu komisija ir gatava teorētiskai iespējai, ka var nākties organizēt arī referendumu par Saeimas atlaišanu un Saeimas ārkārtas vēlēšanas, "uz ko profilējas viens politiskais spēks". Uz to CVK vadība nespēja atbildēt. 

"Providus" pētniece Iveta Kažoka sēdē atzina, ka viņa neesot droša arī par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tāpēc jebkurā gadījumā CVK ir jāsagatavo kāds rezerves variants B, kā rīkoties, ja elektroniskā sistēma nenostrādā. 

Pirms nedēļas I. Kažoka sacīja, ka vēlēšanu sistēmu nodošana VRAA nekādā veidā neatbrīvo CVK no pienākuma rīkot vēlēšanas un referendumu. Sabiedrībai ir jārēķinās ar neērtībām, bet vēlētājiem ir jādod šīs tiesības izteikt savu gribu.

Ir jāparedz iespēja vēlētājiem vākt parakstus nolūkā ierosināt referendumu, lai var redzēt, kā šis mehānisms strādā, sacīja I. Kažoka. Tad varēs novērtēt, vai vēlētājiem ir interese izmantot šo līdzdalības formu, vai likumā noteiktais slieksnis nav par augstu. Iespēja, ka notiks reāls referendums, viņasprāt, ir ļoti zema. Viktorija Baire ("JV") piekrita pētnieces sacītajam, uzsverot, ka referendums, tāpat kā ārkārtas vēlēšanas, ir ārkārtas situācija, kad iedzīvotāju un domes konflikts ir ļoti liels. Parakstu vākšana vēl nenozīmē, ka var nonākt līdz referendumam, ja dome apzināsies, ka ir jārunā ar cilvēkiem par jautājumiem, kam viņi pievērš uzmanību. "Pirmie referendumi var būt ar tehniskām problēmām, bet iedzīvotājiem šīs tiesības ir jādod, nevis jāatliek," teiktajam pievienojās Ervīns Labanovskis ("Progresīvie"). Tam piekrita arī Daiga Mieriņa (ZZS), atgādinot, ka iedzīvotāju aptaujas par novadu reformu arī "notika papīra formātā". Piemēram, agrākajā Carnikavas novadā, kurā bija ap 10 000 iedzīvotāju, balsstiesīgo vēlētāju saraksti tikuši izdrukāti no PMLP datubāzes. M. Sprindžuks un vēl daži deputāti bija citos uzskatos – ja referendums notiek, tad procedūrai esot jābūt kvalitatīvai.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.