10 °C
"Bija tādi, kuri teica, lai nelienam no meža ārā, bet vēl vairāki sacīja, lai mēs nemaināmies. Pēcspēļu intervijās runājām no sirds. Protams, vienmēr būs kāds, kuram nepatīk klausīties zemniekos ar melnām rokām," tā aizpērn kādu brīdi pēc kļūšanas par Tokijas olimpisko spēļu čempionu teica viens no pasaules labākajiem 3x3 basketbolistiem Nauris Miezis.
Bez līferēšanas, bet godīgi un ar zemniekiem raksturīgo taisnīguma sajūtu viņš pagājušajā nedēļā kā pirmais paziņoja par nepiedalīšanos Parīzes olimpiskajās spēlēs, ja Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) nemainīs lēmumu par krievu un baltkrievu sportistu pielaišanu neitrālā statusā. Ne tikai pirmais no latviešiem, bet, iespējams, arī starptautiski. Ukraina par SOK kāju paplešanu savu pozīciju vēl nav noformulējusi, nav arī izskanējis, ka kāds ukraiņu sportists individuāli kā protesta formu būtu izvēlējies Parīzes boikotu.
Vienā laivā ar Miezi iesēdās komandas biedri – Agnis Čavars, Kārlis Lasmanis. Vēl vairāki sportisti "Latvijas Avīzei" arī apstiprinājuši – nestartēs Parīzē, ja tur būs agresori (šāvējs Lauris Strautmanis, soļotājs Arnis Rumbenieks).
Lielākā daļa gan ir pārdomās, uzskatot, ka jāpiemērojas Ukrainas pozīcijai un jābūt pragmatiskiem. Jācitē kādas federācijas funkcionārs: "Gribētu pārmest medijiem un sabiedrībai, ka esam divkosīgi, jo spiežam sporta vidi pieņemt steidzamu lēmumu, taču aizveram acis, ka politiķi brauc, piemēram, uz Apvienoto Nāciju Organizācijas pasākumiem, kur piedalās Krievijas pārstāvji." Bet viens treneris pats piezvanīja, lai pateiktu, ka nevajag uzplīties atlētiem ar jautājumiem par potenciālo Parīzes boikotu. Jo lēmumu pieņemšot "augšas", sportistam esot jātrenējas.
Tam tomēr negribētos piekrist – sportistiem ir jārunā, jo viņi šajā pasākumā ir galvenie varoņi. Un jāuzsver – Miezim & Co paliek tiesības bez jebkāda nosodījuma mainīt savu nostāju, ja Ukraina brauks uz Parīzi.
Darījums. Neteikt hop, pirms bedre pārlēkta
Būtisks pavērsiens Nacionālās koncertzāles jeb Rīgas filharmonijas projekta attīstībā – starptautiskajā metu konkursā uzvarējusi un 30 000 eiro naudas balvu saņems personu apvienība SIA "Mark arhitekti", SIA "Mailītis A.I.I.M." un SIA "Labie koki". Par konkursa uzvarētāju izraudzīts mets ar devīzi "Baltic Shine" jeb "Baltijas mirdzums". Maksimālā līguma summa Rīgas filharmonijas projektēšanai un autoruzraudzībai ir nedaudz vairāk kā 3,5 miljoni eiro.
"Šī tiešām ir svētku diena visiem, kas strādāja, ticēja, nepadevās, lai nonāktu līdz šīsdienas rezultātam! Paldies tev, Nauri [bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis], par to, ka pildīji solījumu un izturēji!" sociālajos tīklos raksta Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina. "Ļoti priecājamies, ka uzvarējis tieši Latvijā veidots projekts ar potenciālu kļūt ne tikai par Latvijas mūzikas centru, bet arī par vienu no Rīgas skaistākajām ēkām," uzsvērusi kultūras ministre Agnese Logina, piebilstot, ka Kultūras ministrijai filharmonijas stāsta attīstība ir prioritāte.
Ideja par koncertzāli, kas iesniedzas vairāk nekā 30 gadu ilgumā, kā viens no kultūrai būtiskākajiem pēdējā laika darījumiem raisa arī daudz jautājumu – gan par budžetu, gan tehniskajiem risinājumiem. Izskan arī aicinājums neteikt hop, pirms bedre pārlēkta. Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze secina: "Kad reāli uzcels, tad gavilēšu. Man vēl kaut kur galdā mētājās disks ar AB dambja koncerzāļu konkursa skicēm."
Būtībā vienīgā koncertzāles pozīcija ar jau šobrīd iezīmētu budžetu pēc skiču konkursa ir būvprojekta izstrāde, kurai jāsākas nākamgad. Tālāk jau daudz kas būs atkarīgs gan no būvniecības augošajām izmaksām, gan no citiem iepriekš neparedzamiem faktoriem – arī no jaunajām politiskajām konfigurācijām, kas var veidoties pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām gan Rīgas domē, gan vēlāk Saeimā. Vēl nesen būvniecības izmaksas tika lēstas 100 miljonu eiro apjomā. Izskan bažas, ka tās var pieaugt līdzīgi kā "Rail Baltica" projektam, taču jācer, ka tā paliks tikai kā latviešiem raksturīgā pesimisma izpausme.
Palīdzība. "Stopify" jau miljons
Apmēram gadu un piecas nedēļas pēc ziedojumu straumēšanas platformas "Stopify" nodibināšanas 11. decembrī tai izdevies sasniegt viena miljona saziedoto līdzekļu robežu.
Ziedotāja, kas veikusi pēdējo līdz miljonam trūkstošo ziedojumu, Inita Andžāne norādījusi, ka katrs ziedojums, pat kafijas tasītes vērtībā, palīdz spert soli tuvāk Ukrainas uzvarai. Līdz šim par "Stopify" saziedotajiem līdzekļiem īstenotas jau 13 ekipējuma piegādes: uz Ukrainu aizvesti 10 pikapi un džipi, 76 droni, 12 kvadricikli, bagiji un motocikli, 59 nakts redzamības iekārtas un termokameras, trīs kuteri un ātrlaivas, 92 ģeneratori un pārvietojamās uzlādes stacijas, kā arī 1270 cita ekipējuma vienības – optiskie tēmēkļi, taktiskais apģērbs, datori, binokļi, metāla detektori, bruņuvestes, rācijas un citi aizstāvjiem nepieciešamie priekšmeti. Tos saņēmušas vairāk nekā 80 Ukrainas Aizsardzības spēku vienības, tai skaitā 72. mehanizētā brigāde, 36. jūras kājnieku brigāde un daudzas citas.
Platformas radītāji – trīs komunikācijas un reklāmas nozares profesionāļi un labi draugi – Māris Upenieks, Mārcis Miķelsons-Germs un Miks Miķelsons stāsta, ka, sākoties karam Ukrainā, sabiedrībā bija vērojama trauksme, vēl vairāk – gluži neticama saliedētība, lai palīdzētu. Ar laiku baisās reportāžas no notikuma vietas kļuva par ikdienas norišu fonu, un, salīdzinot ar konflikta pirmajiem mēnešiem, cilvēku resursi un entuziasms jūtami saruka. To redzot, mēs sapratām, ka nevaram palikt malā kā pasīvi ziņu seriāla vērotāji. Un tā tapa "Stopify" – ziedojumu straumēšanas serviss Ukrainas bruņoto spēku atbalstam. Māris Upenieks vēl piebilst: "Mūsdienās kļuvis pašsaprotami abonēt straumēšanas servisus seriāliem un filmām, mēnesī par to maksājot naudu pāris kafijas tašu vērtībā. Bet kā būtu, ja varētu abonēt kaut ko daudz svarīgāku – Eiropas brīvību un nākotni? Šī metafora ir arī mūsu servisa idejas pamatā – arī vizuāli tas atgādina tipisku straumēšanas servisu, taču tā vietā, lai izvēlētos seriālu, mūsu lietotājs var uzzināt par Ukrainas armijas vajadzībām un pieņemt lēmumu tās atbalstīt."
Šobrīd platforma pieejama lielākajās Eiropas valodās. Lai process būtu uzticams un caurspīdīgs, jau sākotnēji tika piesaistīti vietnes stratēģiskie partneri – "Ziedot.lv" un Ukrainas vēstniecība Latvijā, kas nodrošina gan finanšu izlietojuma caurskatāmību, gan arī to, ka par ziedotajiem līdzekļiem tiek iegādāta tehnika, kas frontē šobrīd visvairāk nepieciešama. Platforma "Stopify" tiks automātiski slēgta Ukrainas uzvaras dienā vai dienā, kad tiks parakstīts miera līgums, kas balstās uz Ukrainas nosacījumiem.
Prieks. Ilgi braukušais vilciens
Kā Ziemassvētku dāvanu nedēļu pirms svētkiem daudzi vilcienu pasažieri sagaidīja iespēju braukt ar jaunajiem "Škoda" elektrovilcieniem, kuru pirmie trīs sastāvi sāka kursēt piektdien pa dzelzceļa līnijām no Rīgas Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, sestdien – arī Jelgavas dzelzceļa līnijā. Taču šī dāvana nākusi ilgi – 14 gadus, kopš sākās pirmais konkurss. Pa šo laiku bijuši vairāki iepirkumi, apstrīdējumi, skandāli, tiesāšanās, mainījušies uzņēmuma "Pasažieru vilciens" vadītāji, satiksmes ministri. Bet nu beidzot 2023. gada nogalē – 15. decembrī – Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā amatpersonas, politiķi smaidīja, pozēja fotogrāfiem un filmētājiem, atklājot pirmo braucienu ar pasažieriem.
Pasažieri tagad dalās pirmajos iespaidos – priecājas, cik klusa braukšana, ērta iekāpšana (tur, kur ir augstie peroni), ka vilcienos ir elektrības rozetes, tualetes utt. Citi kritiskākie pukst, ka dažas sēdvietas paredzētas tikai "īsajiem cilvēkiem" – esot par šauru, velobraucēji pārmet, ka neesot vietas velosipēdiem.
Aptauja
Vai tuvākajā laikā plāno braucienu ar jauno elektrovilcienu?
Tiek solīts, ka gada beigās pasažierus varētu pārvadāt 19 jaunie elektrovilcieni. Tas nozīmē, ka šajā "loterijā" veiksme kritīs arvien vairāk braucējiem – jo patlaban nevar skaidri zināt, kad ikdienas braucienos trāpīsies jaunais vilciens.
Sagatavojuši: Ilmārs Stūriška, Anita Bormane, Olafs Zvejnieks.
