23 °C
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmums tomēr atļaut Krievijas sportistiem nākamgad piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs ir izdevīgs Kremlim jau ar to vien, ka iezīmē tam vēlamo virzienu – atteikšanos no agresora sodīšanas un sankcijām, arvien biežāk pieļaujot izņēmumus dažādās jomās.
Tāpat nav šaubu, ka krievu sportistu panākumi tiks izmantoti Krievijas varenības daudzināšanai un arī Putina režīma slavināšanai. Tomēr tam vēl nav pienācis laiks, pašlaik Kremļa propagandā tiek atstrādāts cits vēstījums – par to, kā krievu sportisti tiek diskriminēti un pazemoti, liekot viņiem startēt zem neitrālā karoga.
"Mūsu meži ir vislabākie!"
Jau parādījušies paziņojumi – ja tā, tad mums tādas olimpiskās spēles nemaz nevajag...
To gan pārsvarā saka nevis paši sportisti, bet atsevišķi treneri un menedžeri, piemēram, Krievijas vingrotāju trenere Valentīna Rodioņenko, kurai īpaši nav paticis, ka netiks ļauts piedalīties tiem sportistiem, kas saistīti ar Krievijas spēka struktūrām, piemēram, armijas sporta klubu CSKA. Zīmīgi, ka no pašu sportistu vides ar pirmajiem paziņojumiem naskāki bijuši ziemas sporta veidu pārstāvji, kuriem 2024. gada olimpiskās spēles nav aktuālas (nākamās ziemas olimpiskās spēles notiks 2026. gadā Itālijā). "Vai nu braukt uz līdzvērtīgiem noteikumiem, vai lai iet viņi uz norvēģu mežiem. Esmu tur bijusi un arī citur – slēpojusi, uzvarējusi –, un varu droši teikt, ka mūsu meži ir vislabākie," tā savā "Telegram" kanālā atbalstu tiem, kas atteiksies no līdzdalības Parīzes spēlēs, pauž viena no 2022. gada Pekinas olimpisko spēļu distanču slēpošanas stafetes uzvarētājām Veronika Stepanova. Savukārt savulaik titulētā PSRS un Krievijas izlases slēpotāja, pašlaik Krievijas Slēpošanas federācijas prezidente Jeļena Vjaļbe "RIA Novosti" sacījusi:
"Bez karoga un himnas mums uz olimpiskajām spēlēm nevajag braukt. Par kaut kādas deklarācijas parakstīšanu es vispār nerunāju, tā ir pilnīga diskriminācija."
Pat Georga lentīti nedrīkstēšot piespraust
Krievijas medijos šobrīd dominē nevis gandarījums par SOK piekāpību, bet aizvainojums par to, ka vajadzēs startēt zem neitrāla karoga, ka līdzdalība nav ļauta komandu sporta veida pārstāvjiem un vieglatlētiem, kā arī vaimanas, cik sarežģīti apstākļi tiekot radīti Krievijas sportistiem, kuri dosies uz Parīzi. Vārdi "diskriminācija" un "cilvēktiesības" šajos rakstos atkārtojas vēl un vēl – pēkšņi vienā jautājumā Krievijai tās kļuvušas ļoti svarīgas.
"Pieci elles apļi. Vai olimpisko spēļu dēļ būs jāatsakās no savas valsts?" tādu virsrakstu publikācijai par SOK lēmumu licis "RIA Novosti" korespondents Andrejs Simoņenko. Viņš mēģina tēlaini aprakstīt, kādas "mokas" nāksies izciest tiem, kas piekritīs SOK noteikumiem un dosies uz Parīzi. "Līdzi varēs ņemt tikai baltus vai vienkrāsainus apģērbus. Turklāt tas attiecas ne tikai uz sacensību un treniņu formastērpiem, bet arī uz ceremoniju un ikdienas apģērbu. Ja burtiski sekot kritērijiem, zilos džinsos un baltā kreklā iziet uz ielas Parīzē nevarēs, jo tas vairs nav balts vai vienkrāsains apģērbs. Bet, ja vēl uzvilks sarkanas kurpes, tad uzreiz sekos diskvalifikācija – radīsies asociācijas ar nacionālajām krāsām, kas ir stingri aizliegtas," par Krievijas pārstāvju gaidāmajām garderobes problēmām sūrojas raksta autors. Tikšot uzmanīts, lai Krievijas karogs neparādītos pat matu krāsās un aksesuāros, un, kas vēl satrauc "RIA Novosti" – nevarēšot būt "simboli, kas saistīti ar speciālo militāro operāciju (Krievijā joprojām tiek lietots šis kara apzīmējums) vai vispār kara tematiku", tāpat aizliegtas esot Georga lentītes krāsas.
Šī savdabīgā un šķietami sīkumainā žēlošanās liek aizdomāties, ka Krievija nākamgad Parīzē tomēr varētu izmēģināt kādas viltības – ne jau visu iespējams ierakstīt noteikumos.
Protams, sportistam jārēķinās, ka viņš pēc provokācijas var tikt diskvalificēts vai zaudēs izcīnītās godalgas, bet no propagandas viedokļa tas būtu lielisks aizmetnis plašākam skandālam, un Krievijā šāds sportists noteikti tiktu pataisīts par varoni. Morāla sagatavošana jau sākusies. "Jums nāksies atteikties no valsts. Vai mazākais – no tālākās sporta karjeras tajā. Par jūsu piederību Krievijai tad liecinātu tikai pase. Vai tiešām jūs par to sapņojāt?" – pie sportistiem netieši vēršas "RIA Novosti". Arī izdevuma "Argumenti i fakti" publikācijas virsrakstā izvirzīts līdzīgs jautājums: "Vai Krievijas sportam vajadzīga 2024. gada olimpiāde?"
Krievus apskaužot, jo "viņiem ir iespēja personiski satikt Putinu"
Tomēr mājieni, kas nāk no valdošajām aprindām, liecina, ka visi šie jautājumi drīz pazudīs – tā gan ir daļa no kareivīgās pret Rietumiem vērstās propagandas, taču SOK lēmums Krievijai pašreizējā situācijā ir pa prātam. Krievijas sporta ministrs Oļegs Maticins, lai arī kritizējis SOK par "diskriminējošiem noteikumiem" un "atkāpēm no olimpiskajiem pamatprincipiem", tomēr paziņojis, ka sportisti, kas ieguvuši tiesības piedalīties spēlēs, to darīs. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova, kas parasti ir diezgan agresīva savos paziņojumos, šoreiz diezgan sausi komentējusi, ka lēmumu par dalību pieņems paši sportisti un profesionālās organizācijas.
Pašlaik naidu izpelnās tie sporta pasaules pārstāvji, kuri tomēr nav gatavi samierināties ar agresorvalsts klātbūtni starptautiskās sacensībās.
Piemēram, "World Athletics" (iepriekš Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas) prezidents, brits Sebastjans Ko, kurš jau paziņojis, ka olimpiskajās spēlēs vieglatlētikas disciplīnās Krievijas pārstāvjiem nav vietas. Krievijas mediji viņu pasludinājuši par "odiozu personu". Tiek arī atgādināts, ka S. Ko, kurš pats ir vidējo distanču skrējējs un divkārtējs olimpiskais čempions, savu pirmo zelta medaļu izcīnījis 1980. gadā Maskavas olimpiskajās spēlēs un tur devies, neskatoties uz to, ka 66 valstis, ieskaitot Lielbritāniju, tās boikotēja, protestējot pret PSRS karaspēka iebrukumu Afganistānā. Tātad viņam it kā būtu jābūt pateicīgam Krievijai.
Tikmēr sports Krievijā joprojām tiek aktīvi izmantots politiskajām vajadzībām. Jaunākais piemērs – vairāki sportisti aktīvi iesaistījušies Vladimira Putina kampaņā nākamgad paredzētajās prezidenta vēlēšanās. "Viss Krievijas sports atbalsta Putina kandidatūru," medijos citēta olimpiskā čempione sinhronajā peldēšanā Svetlana Romaškina. Bet vingrotājs Ņikita Nagornovs piemetina, ka citu valstu sportisti apskaužot olimpisko medaļu ieguvējus no Krievijas, jo "viņiem pēc uzvaras ir iespēja personīgi satikt Putinu".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
