Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodos vides aizsardzības politiku Klimata un enerģētikas ministrijai, uzsvaru liekot uz digitālo transformāciju un reģionu attīstību.
No 1. jūlija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kļūs par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, kas nozīmē izmaiņas arī ministres Ingas Bērziņas ("JV") amata nosaukumā. To paredz Saeimā ceturtdien galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, kas saistīti ar VARAM un Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) reorganizāciju. Pēc tās vides aizsardzības politiku no VARAM pārņems KEM, bet VARAM darbībā lielāks uzsvars būs uz digitālo transformāciju, kas nosaukumā izteikta kā viedā administrācija.
Līdz jūnija beigām KEM no VARAM pārņems ar vides aizsardzību saistītās funkcijas, tiesības, saistības, mantu un budžetu.
Tas nozīmē arī darbinieku pāriešanu no vienas ministrijas uz otru. Dabas aizsardzības politika paliks VARAM kompetencē. KEM medijiem sniegtajā informācijā iepriekš paskaidroja, ka jau valdības deklarācijā ir paredzēts, ka KEM pārraudzīs vides aizsardzības politiku, jo klimats, enerģētika un vide ir cieši saistīti. "Šo jautājumu risināšanā ir nepieciešama cieša sazobe, tāpēc efektīvākais risinājums ir šo jautājumu nodošana vienas ministrijas pārraudzībā," norādīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS). Viens no uzskatāmākajiem piemēriem esot vēja parku projektu attīstība, kur nepieciešams izvērtēt ietekmi uz vidi.
KEM pārraudzībā pāries Valsts vides dienests un Vides pārraudzības valsts birojs, kā arī tiks nodotas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valstij piederošās daļas. Klimata un enerģētikas ministrija ir jaunākā un mazākā ministrija, kuru izveidoja 2023. gada 1. janvārī, reorganizējot VARAM un Ekonomikas ministriju, kas katra atdeva jaunajai ministrijai daļu no to kompetencē esošajiem jautājumiem.
Pēc reorganizācijas jūlijā KEM nosaukumu nemainīs, bet Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijai tas bija jādara.
Sākotnējā ideja bija to pārdēvēt par DARAM jeb Dabas aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas tomēr neguva atbalstu. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē sākotnēji deputāti pretrunīgi vērtēja jauno nosaukumu, jo neesot skaidrs, ko ietver sevī "viedā administrācija", iesakot saprotamāku nosaukumu – Digitālās un reģionālās attīstības ministrija, kurā būtu skaidrāk pateiktas ministrijas funkcijas. Taču tas apgrūtinātu nosaukuma saīsināšanu. Priekšroka atbalstītajam nosaukumam tika dota arī tāpēc, lai saglabātu zināmo ministrijas abreviatūru VARAM.
Aptauja
Cik bieži lasi/klausies tiešsaistes mediju LASI.LV?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-1.8 °C







































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)















































































































































