"Kategoriski nosodām notiekošo grāmatu iznīcināšanu Latvijas bibliotēkās, kura tiek īstenota saskaņā ar ES rekomendācijām un vadlīnijām par digitalizāciju.

Reklāma

Iestājamies par grāmatu un visāda veida Latvijas kultūras mantojuma aizsardzību un saglabāšanu." Tā teikts apvienības "Jaunlatvieši" programmā Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Taču nekādus konkrētus pierādījumus tam, ka Eiropas Savienība (ES) būtu izvirzījusi šādas prasības, "Jaunlatvieši" sarunā ar "Latvijas Avīzi" nesniedza.

Vadās no personīgās pieredzes

Valdes loceklis Edgars Dārznieks sacīja, ka vispirms šāds ieraksts programmā radies, vadoties no "personīgās pieredzes un bibliotekāru sniegtās informācijas". "Ir prasība norakstīt vecās grāmatas. No vienas puses, varētu saprast, ja tās būtu tikai kādas padomju likumu grāmatas. No otras puses, realitātē bibliotēkas noraksta visus padomju laiku izdevumus, arī latviešu rakstnieku grāmatas. Kādreiz bibliotēkās bija grāmatu krātuves, kurās tās glabāja ne tik pieprasītas grāmatas, bet tagad visas, ko vairākus mēnešus neviens nepieprasa vai nolietotās, ir jānoraksta. Kad bibliotēkām ir akreditācija, brauc un skatās, vai tas ir izdarīts," klāstīja E. Dārznieks, apgalvojot, ka bibliotēkas metot ārā pat 19. gadsimta un pirmskara Latvijas izdevumus.

Cits "Jaunlatviešu" valdes loceklis Artūrs Klēbahs tomēr pauda uzskatu, ka attiecīgais apvienības programmas punkts izriet no ES dokumentiem. Nekur tiešos vārdos tas neesot rakstīts, taču "viss ved šajā virzienā". 

Samazināt drukāto grāmatu skaitu paredz dažādu ES dalībvalstu bibliotēku darbības stratēģijas, kas vedina domāt, ka to liek darīt ES.

Līdz 2030. gadam jādigitalizē puse

Latvijas bibliotēku nozares stratēģijā 2023.–2027. gadam kā viens no bibliotēku darbības principiem minēts kultūras mantojuma saglabāšanas princips, kas nozīmē, ka valsts un pašvaldības nodrošina kultūras mantojuma uzkrāšanu, saglabāšanu un pieejamību bibliotēkās. Tiesa, tajā paredzēta krājumu digitalizācija, taču nav runas par atteikšanos no drukātām grāmatām: gluži otrādi – kā viens no uzdevumiem minēta krājuma saglabāšana.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine "Latvijas Avīzei" teica, ka satraukums par grāmatu iznīcināšanu varētu būt radies saistībā ar Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām par kultūras materiāla digitālizāciju un pieejamību tiešsaistē un digitālo saglabāšanu. Taču, kā norāda LNB pārstāve, 

pirmkārt, šīs rekomendācijas nekādā veidā neaicina uz bibliotēku krājumu oriģinālo materiālu iznīcināšanu un, otrkārt, ir tikai rekomendējošas.

Minētās rekomendācijas pieņemtas 2021. gada nogalē. Tajās teikts, ka digitālās tehnoloģijas sniedz kultūras mantojuma iestādēm iedarbīgākus instrumentus, ar kuriem tās var digitalizēt kultūras mantojuma vērtības un sasniegt plašāku auditoriju. Digitalizācijas sniegtās iespējas ļauj paplašināt arī kultūras iestāžu sniegto pakalpojumu klāstu. Starp materiālā kultūras mantojuma objektiem šajās rekomendācijās minētas grāmatas, bet bibliotēka minēta kā viena no kultūras mantojuma iestādēm. Teikts arī, ka līdz 2030. gadam jādigitalizē vismaz puse kultūras mantojuma objektu. Jāpiebilst, ka jau 2011. gadā EK bija izdevusi rekomendācijas par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu. "Latvijas Avīze" pārliecinājās, ka ne tajās, ne arī jaunākajās rekomendācijās nekas nav teikts par to, ka būtu jāiznīcina drukātās grāmatas.

Krājumu veidošanu regulē likums

Arī K. Kukaine uzsvēra, ka krājuma digitalizācija pēc būtības nekādā veidā nenozīmē oriģinālu iznīcināšanu. "Tieši pretēji, īpaši nozīmīgus izdevumus pat sakopj pirms digitalizācijas, un digitalizācija ir gan veids, lai trauslus materiālus mazāk pakļautu lietošanai, bet vienlaikus padarītu sabiedrībai pieejamus," pauda LNB pārstāve. Viņa piebilda, ka minētās rekomendācijas attiecībā uz Eiropas bibliotēku krājumu veidošanu ir vienīgās ES izdotās norādes. Vēl gan ir ISO standarti, taču tie ir starptautiski, nevis ES izdoti normatīvi, un valstis pašas izvēlas, vai tos ieviest.

Nacionālā līmenī bibliotēku krājumu veidošanu regulē Bibliotēku likums, kur vispirms ir noteikts, ka bibliotēkas attiecībā uz krājumu veidošanu ir neatkarīgas. 

Tās nedrīkst ierobežot politiski, ideoloģiski vai reliģiski motīvi. Ierobežojumus bibliotēku krājumu veidošanā var noteikt tikai ar likumu.

Jā, grāmatas arī noraksta

Taču taisnība ir, ka īpaši publiskajās bibliotēkās regulāri notiek krājuma pārskatīšana, tostarp, grāmatu norakstīšana, atbilstoši valdības izdotajiem Nacionālo bibliotēku krājuma noteikumiem. Tie paredz norakstīt izdevumus, kuru saturs novecojis; kuri ir lieki, jo bibliotēkā ir vairāki attiecīgie izdevumi; bibliotēkas krājuma profilam neatbilstošus iespieddarbus un citus dokumentus; nolietotus iespieddarbus, kuri kļuvuši turpmākai izmantošanai nederīgi un kurus nav iespējams salabot; izdevumus, kas bojāti stihisku nelaimju dēļ; kā arī nozaudētus iespieddarbus un citus dokumentus. Tāpat noraksta iespieddarbus, kuri nav atgūstami bibliotēkas lietotāja vainas dēļ vai iekļauti apmaiņas krājumā. 

K. Kukaine arī norādīja, ka saglabāt visas grāmatas nav publisko bibliotēku primārā funkcija.

Savukārt LNB atbilstoši likumam ir visu Latvijas Republikas iespieddarbu glabātāja, jo tai ir tiesības saņemt Latvijas teritorijā iznākušo iespieddarbu un Latvijas izdevēju iespieddarbu obligātos bezmaksas eksemplārus. Tas nozīmē, ka LNB saglabās vienu Latvijā izdotās grāmatas eksemplāru (tostarp, padomju laikā izdoto) kā kultūras mantojumu.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.