Kultūrzīmju izvēle: 19. nedēļa kultūrā — filmas, izstādes, izrādes, aktualitātes

Ceļojumu uz Latvijas kinoekrāniem turpina režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma "Juris Jurjāns. Septiņas dienas ar gleznošanu, runāšanu, klusēšanu", kas stāsta par mākslinieka esības alkām gleznot līdz mūža galam.

Dokumentālajā filmā režisore radījusi latviešu gleznotāja Jura Jurjāna (1944–2023) saistošu portretu, atklājot viņa pasauli un iemiesojot vizuāli bagātīgu stāstu par brīvību mākslā, dzīves enerģiju un virtuozitāti. Kā vienmēr, arī šajā filmā Juris Jurjāns ir brīvs, par savu mākslas tēmu izvēlas skaistumu un atsakās spēlēt pēc noteikumiem, kurus diktē vecums. Viņš turpina savus ikdienas rituālus, iemalko viskiju, pīpē cigārus un glezno. Lietus līst vai saule spīd, ik dienu viņš ceļas, ņem savu spieķi un mēro garo ceļu no mājas Berģos līdz Vecrīgai. Tad pa stāvajām kāpnēm dodas uz sesto stāvu un nokļūst savā pasaulē – studijā pie otām un gleznām. Filma tapusi, filmēšanas komandai režisorei Dzintrai Gekai un operatoram Viktoram Grībermanim vairāk nekā divus gadus pavadot mākslinieku viņa ikdienas gaitās, uzklausot viņa atmiņas, pārdomas un atziņas par dzīvi un mākslu.

Dzintra Geka šobrīd ir viena no latviešu redzamākajām dokumentālā kino režisorēm. "Interese un jēga veidot dokumentālo portretfilmu par mākslinieku Juri Jurjānu bija viņa neparastās personības un harismas dēļ. Viņa pašpietiekamība, mākslinieka egoisms, aizrautība, bērnišķā ziņkārība par pasauli," viņa stāsta.

Mūziku speciāli filmai radījis komponists Arturs Maskats, un tās ierakstā diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā piedalījušies izcili mūziķi – flautiste Dita Krenberga, ērģelnieks Aigars Reinis, perkusionists Ivo Krūzkops, čelliste Dace Zālīte-Zilberte un saksofonists Aigars Raumanis.

Dzintra Geka ir veidojusi nozīmīgu latviešu mākslinieku un radošu personību portretus – filmas par Ivaru Poikānu, Kurtu Fridrihsonu, Ilmāru Blumbergu, Aleksandru Pelēci, Eduardu Tisē, Gvido Zvaigzni un Džonu Doredu. Viņa ir režisējusi teju 40 filmas par Sibīrijas un izsūtījuma tēmu, kas tapušas studijā "Sibīrijas bērni", radot veselu atmiņu kustību.

Filma jau no valsts svētkiem, 4. maija, tiek izrādīta Rīgā kinoteātrī "Splendid Palace", "Kino Bize", "Forum Cinemas", "K. Suns", kā arī Talsos, Cēsīs, Rēzeknē, Smiltenē, Daugavpilī, Liepājā u. c. Šobrīd zināmie īpašie seansi, kuros būs iespēja satikt radošo komandu, notiks šodien, 8. maijā, plkst. 18 Rīgā kinoteātrī "Kino Bize" un 12. maijā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā.

LNMM iekāres varā

"Mēle mutē izkalst un cauri miesai / Izskrien sīka kvēle zem pašas ādas, / Acis aizklāj migla un abās ausīs / Griezīgi zvana," tā reiz rakstījusi sengrieķu dzejniece Sapfo (610–570; no sengrieķu valodas atdzejojusi Daiga Lapāne). Šīs kaisles piesātinātās, tik sen rakstītās rindas izvēlētas par ievada akordu jaunajai izstādei "Iekāres vārdā", kas līdz 28. jūlijam apskatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā. Jau šobrīd diezgan atšķirīgi vērtētais mākslas notikums atklāj seksualitātes un jutekliskuma tēmu daudzveidību Baltijas vizuālās mākslas vēsturē un mūsdienās. Izstāde izgaismo Latvijas 20. gadsimta mākslas vēstures autorus, kuri drosmīgi pievēršas seksualitātes pētniecībai un iekāres fenomenam. Izstādi veidojuši LNMM kuratores, mākslas zinātnieces Līna Birzaka-Priekule un Laura Brokāne, kā arī filozofs, publicists, pētnieks Igors Gubenko. Mūsdienu mākslinieki projektā piedalās ar jau tapušiem vai speciāli radītiem darbiem. Izstādes veidotāji uzsvēruši, ka tā kritiski pārvērtē sievietes ķermeņa objektivizēšanu vizuālajā mākslā, fokusu pārvirzot uz sievišķās pieredzes atspoguļojumu un feministisku pieeju. Pirmoreiz Latvijā esot arī tik plaši apkopota kvīrā Baltijas māksla.

No LNMM krājuma ekspozīcijā izcelti Viļņa Zābera, Rolanda Kaņepa, Viktorijas Pelšes, Rasmas Bruzītes, Artas Dumpes, Katrīnas Neiburgas, Birutas Baumanes, Felicitas Pauļukas, Hildas Vīkas, Daigas Grantiņas, Amandas Ziemeles, Sigismunda Vidberga, Romualda Getaiša, Laimoņa Blumberga, Rūdolfa Aldera, Ēvī Upenieces, Ellas Leimanes, Tālivalža Gaumiga un daudzu citu darbi.

Latviešu komponistu jaundarbi

Jau no vakardienas risinās festivāls "Jaunās mūzikas dienas", kurā izskanēs ap 30 latviešu skaņražu jaundarbi, un vienojošā tēma šogad ir "Encore" (vēlreiz – franču val.). Šovakar plkst. 19 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē koncertā tiks svinēta komponista Viļņa Šmīdberga 80. jubileja. Skanēs jubilāra mūzika Ilonas Meijas (flauta), Magdalēnas Gekas (vijole) un Ivetas Cālītes (klavieres) lasījumā. 10. maijā plkst. 18 galerijā "Smilga" uzstāsies starptautiski atzītā laikmetīgās mūzikas interprete Helēna Sorokina (mecosoprāns/kontralts) ar speciāli viņai komponētiem Jāņa Petraškeviča, Gundegas Šmites, Santas Ratnieces, Andra Dzenīša un Daces Aperānes darbiem. Pasaules pirmatskaņojumus piedzīvos Ernesta Valta Circeņa un Asjas Ahmetžanovas jaundarbi. 11. maijā plkst. 16 Lielajā ģildē koncertmaratonā uzstāsies pianists Roberts Fleics, bet plkst. 17 – "Trio Fabel" – Anna Gāgane (klarnete), Kristaps Bergs (čells) un Linda Leine (klavieres) –, kas spēlēs Oskara Herliņa, Georga Pelēča, Krista Auznieka darbus. Skanēs Andra Dzenīša "Geography of Rain" un jaunās komponistes Žanetes Spirkas darba "Dubultlīnijas" pirmatskaņojumi. Noslēgumā plkst. 19 "Sinfonietta Rīga" Normunda Šnē vadībā pirmatskaņos Ilonas Breģes 3. klavierkoncertu, kura solists būs Vestards Šimkus, un citus skaņdarbus.

Čehova teātrī – Gogolis

Sestdien, 11. maijā, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvos iestudējums "Gogolis. Portrets", ko iestudējis krievu režisors Jurijs Butusovs, kurš šobrīd strādā Eiropā. Izrādē spēlē spēcīgs aktieru ansamblis – Jekaterina Frolova, Šamils Hamatovs, Aleksandrs Maļikovs, Volodimirs Gorislavecs, Mihails Širjajevs un Dmitrijs Jegorovs. Radošajā komandā ir arī talantīgais lietuviešu izcelsmes scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Marius Nekrošius, kuram šis ir otrais kopdarbs ar režisoru. "Gogolis. Portrets" būs lielās formas izrāde, tās dramaturģiju veidojusi Estere Bola – luga tapusi pēc Nikolaja Gogoļa garstāsta "Portrets" motīviem, un tā sarakstīta speciāli šai izrādei, kas noslēgs Čehova teātra sezonas jauniestudējumu tēmu – vara. Stāsta centrā ir mākslinieks, kurš nespēj izturēt vieglā ceļa kārdinājuma varu, viss izvēršas eshatoloģiskā mistērijā, kas pilna ar postošiem izaicinājumiem bezdibeņa malā.

Uz skatuves – "Pašnāvnieks"

"Pašnāvnieks".

Foto: Publicitātes / Latvijas Mediji

Svētdien, 12. maijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) teātra mājā "Zirgu pasts" pirmizrādi piedzīvos vēl viens šā pavasara "Dramatiskā teātra aktiera mākslas" 3. kursa studentu darbs – Nikolaja Erdmana lugas "Pašnāvnieks" iestudējums – Toma Treiņa režijā. Šī ir viena no ievērojamākajām padomju laikā aizliegtajām lugām, humora pilns daiļdarbs, kurā kopā savijies gan smieklīgais, gan cildenais. Režisors Toms Treinis teic: "Iemeslu, lai padarītu sev galu, ir ļoti viegli atrast, bet duelī ar nāvi ir jāizcīna cīņa par katru sekundi, lai atrastu iemeslu dzīvot. Tas ir stāsts par zemi, kur tikai mirušais var pateikt to, ko domā dzīvais."

Jāņa Brinkmaņa piemiņas izstāde

Kultūras pilī "Ziemeļblāzma" līdz 30. maijam apskatāma gleznotāja Jāņa Brinkmaņa (1909–1996) 115. jubilejas piemiņas izstāde. Viņš Latvijas mākslas pasaulē ir spilgta, bet mazāk zināma personība, kuras ceļš uz mākslu ir sava veida piemērs apņēmībai īstenot savu talantu, kā arī būt patiesam savās izpausmēs. Jānis Brinkmanis ir bijis arī viens no tiem, kuriem padomju gados ne vienu reizi vien bija aizliegts izstādīt darbus, jo viņš atsacījās kalpot padomju valsts ideoloģijai.