“360TV ZIŅneši” saņēmuši jautājumu no kādas skatītājas – kāpēc visiem pakomātiem izmēros lielākie nodalījumi atrodas tieši augšpusē? Ērtāk būtu smagās pakas ņemt no lejas plauktiem, nevis no augšas, sevišķi, ja cilvēks ir īss. Tagad nocelt kastes no augšas esot grūti, savukārt sievietēm – par smagu. Skatītāja iesūtījusi arī video, kur redzama viena no situācijām, kad sievietei ir sarežģīti aizsniegt augstāko plauktu.
Video ļoti labi redzams – trīs populārākie pakomāti novietoti blakus, un visiem lielākie nodalījumi atrodas augšpusē.
Madonas iedzīvotāja Laura uzskata, ka ērtāk būtu, ja lielākie nodalījumi būtu lejā: “Nesen pašiem bija pieredze, ka atnāca liela instrumentu kaste, kas bija jāpaņem no augšējā stāva, bija grūtāk – sievietei un vēl maza auguma.”
Savukārt vietējā iedzīvotāja Sigita stāsta: “Es esmu gara auguma, tad es varu dabūt viņas, bet principā, ja ir augstu un vēl dziļi ielikts, tad varētu būt problēma dabūt ārā, ja vēl smags. Ir bijis, kad mēģini izķeksēt no augšējām.”
Šādam izkārtojumam, protams, esot pamatots iemesls. No uzņēmumiem atbildes “360TV ZIŅneši” saņem rakstiski.
“Ja lielie nodalījumi būtu apakšā, pastāvētu risks, ka nodalījumā varētu iekļūt kāds dzīvnieks. Nereti mēdz būt situācijas, kad kādas skapīša durtiņas netiek aizvērtas. Ja augšpusē tiktu izvietoti mazie nodalījumi, tad nodalījumā dziļumā ievietoti mazu paku būtu vēl grūtāk aizsniegt un izņemt no nodalījuma,” stāsta DPD pārstavis.
Savukārt Omniva sniedz atbildi: “Ja pakomāta augšpusē izvietosim mazo izmēru skapīšus, tad daļai klientu būs sarežģīti tos aizsniegt, vai arī, gadījumos, ja tajos būs ievietots pavisam neliels sūtījums, klienti to nemaz nepamanīs.”
Latvijas Pasts ir pārliecināti, ka aktuālais skapju izvietojums atbilst cilvēku paradumiem. “Populārākie sūtījumu veidi ir maza un vidēja izmēra, tāpēc tie ir iespējami vieglāk sasniedzami, lai rūpētos par klientu pieredzi.”
Uzņēmumi arī aicina izvērtēt situāciju un ja sūtījums plānots tik tiešām smags, tad vislabāk izmantot kurjera pakalpojumus.
Plašāk skaties video:
Aptauja
Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-0.7 °C







































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)















































































































































