Fog 8.3 °C
C. 13.06
Ainārs, Uva, Zigfrīds
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem pasta nodaļa ir daudz vajadzīgāka un svarīgāka par pakomātiem, taču “Latvijas Pastam” nodaļas sagādājot tikai zaudējumus...
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem pasta nodaļa ir daudz vajadzīgāka un svarīgāka par pakomātiem, taču “Latvijas Pastam” nodaļas sagādājot tikai zaudējumus...
Foto: Paula Čurkste/LETA

Divpadsmit pasta nodaļu slēgšana un vēl 93 nodaļu reorganizācija – tāds bija šī gada “Latvijas Pasta” plāns peļņas palielināšanai.

Reklāma

Pēc sabiedrības spiediena jautājumā nācās iesaistīties arī “Latvijas Pastu” pārvaldošajai Satiksmes ministrijai, būtībā uz laiku apturot plānoto uzņēmuma reorganizāciju.

Izpildot sākotnējo plānu, daudzviet tuvākā pasta nodaļa atrastos vairāku desmitu kilometru attālumā, bet, piemēram, teritorijas ziņā lielākajā Dienvidkurzemes novadā pasta nodaļu vairs nebūtu vispār. Jāuzsver, ka jau šobrīd “Latvijas Pasts” daudzviet vāji sniedz pakalpojumus, piemēram, preses izdevumu piegādi daudzviet nodrošinot vēlā pēcpusdienā, kas abonentiem no pakalpojuma liek atteikties.

“Latvijas Pasts” norāda, ka nodaļu slēgšana nepieciešama rentabilitātes uzlabošanai un zaudējumu samazināšanai, ka reorganizācijai pakļautajās pasta nodaļās sarūk pasta pakalpojumu pieprasījums un attiecīgi šādu pasta nodaļu uzturēšana neesot finansiāli izdevīga.

Pastam neesot sociālās funkcijas

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare intervijā Latvijas Radio vakar sacīja, ka uzņēmums nav valsts iestāde, bet gan akciju sabiedrība, kurai jāstrādā ar peļņu vai bez zaudējumiem, un uzņēmumam nav sociālu funkciju. Problēmas sākušās jau pirms daudziem gadiem, un zaudējumu gadījumā būšot jālūdz valsts atbalsts.

“Firmas.lv” pēdējo trīs gadu dati gan rāda, ka tik slikti pastam nemaz nav gājis. 

2022. gadā ar 100 miljonu apgrozījumu peļņa sasniedza 2,21 miljonu eiro. 2021. gadā ar 105 miljonu apgrozījumu bija zaudējumi 1,16 miljonu apmērā, bet 2020. gadā ar 94 miljonu eiro apgrozījumu peļņa sasniedza pat 4,21 miljonu eiro. Tātad trīs gadu laikā peļņa sasniegusi 5,26 miljonus un, pēc uzņēmuma sniegtajiem datiem, neskaitot 2021. gadu, pēdējoreiz uzņēmumam zaudējumi bija tālajā 2010. gadā.

Vai ar nelielu peļņu nepietiek un “Latvijas Pastam” nepieciešams sasniegt “Latvenergo” vai “Latvijas valsts mežu” līmeņa peļņa? Satiksmes ministrija izvēlējās neatbildēt uz “Latvijas Avīzes” jautājumu par to, kādai būtu jābūt uzņēmuma funkcijai un vai no šādas kapitālsabiedrības jāprasa tādi paši rezultāti kā no citām, ņemot vērā, ka atšķirībā no daudzām citām valsts kapitālsabiedrībām “Latvijas Pasts” kaut pats to neatzīst, tomēr savā ziņā pilda sociālo funkciju.

“Pastnieks mājās”

Sākotnējais pasta plāns paredzēja slēgt vai reorganizēt 105 pasta nodaļas, no kurām 12 tiktu likvidētas pilnībā, bet 93 nodaļām darbība tiktu mainīta uz “Pastnieks mājās” formātu, un šīs nodaļas apvienotu ar citām fiziskām uzņēmuma apkalpošanas filiālēm. “Pastnieks mājās” būtībā nozīmē to, ka pasta pakalpojumus uzņēmums sniegs pēc pieprasījuma. Ārpus pilsētām tas būšot bezmaksas pakalpojums un tas būs jāpasūta, zvanot pa kādu no “Latvijas Pasta” tālruņiem.

Reklāma
Reklāma

“Latvijas Pasta” komunikācijas speciālists Matīss Rutks “Latvijas Avīzei” skaidro, ka šajā gadījumā tikšot sniegti visi līdzšinējie pasta un finanšu pakalpojumi, bet pastā plānots atteikties no saimniecības preču tirdzniecības, jo tai neesot atdeves tādā apjomā, lai segtu nodaļas darbības izdevumus. 

Viņš norāda, ka saimniecības preču pārdošanai neesot saistības ar uzņēmuma pamatfunkciju, kaut gan vietām tieši šo preču tirgošana rada lielāko peļņu. 

Tā tas esot, piemēram, Dienvidkurzemes novadā, kur 60% ieņēmumu tiek gūti no saimniecības preču tirdzniecības, bet universālos pasta pakalpojumus izmanto vien 24% cilvēku. Rutks stāsta, ka Aizputes novadā pasta nodaļa galvenokārt strādājot kā saimniecības preču mazumtirgotājs, uzņēmumam būtībā pārņemot vietējo veikalu funkciju.

Reformu liek pārskatīt

Tā kā “Latvijas Pasta” lēmums nācis strauji un pārsteidzis vairāku novadu vadību, Satiksmes ministrija norādījusi, ka šāda komunikācija nav pieļaujama. “Tas ir vairāk nekā skaidrs, ka cilvēki nav informēti par uzņēmuma plānotajām reorganizācijām, tāpēc šis process nevar turpināties. Nav pieļaujamas šādas krasas pārmaiņas, ja cilvēki pat nezina, kas notiks ar iepriekš nodaļās pieejamiem pakalpojumiem, tostarp pensiju izmaksu un komunālo maksājumu veikšanu. Tāpat jānodrošina preses abonēšanas un piegādes pakalpojumu pieejamība – tā ir daļa arī no mūsu informatīvās telpas drošības. 

“Latvijas pastam” ir uzdots atkārtoti izvērtēt reorganizācijas procesu, ņemot vērā visus acīmredzamos trūkumus, un sniegt skaidru plānu pirms jebkādas turpmākas rīcības. 

Strādāsim kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, lai nodrošinātu to, ka iedzīvotājos ieklausās pirms jebkādiem tālākiem lēmumiem,” tā pēc sarunām ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) teicis satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Auces pensionāru biedrība 24. janvārī organizēja tikšanos Auces pilsētas kultūras namā ar Dobeles novada domes vadību, lai kopīgi panāktu, ka vietējā pasta nodaļa Aucē tomēr tiktu saglabāta.

Satiksmes ministrija tagad ir uzdevusi “Latvijas Pasta” padomei steidzamības kārtā iesniegt izvērtējumu par katras pasta nodaļas slēgšanas pamatotību. Uzdots apkopot iedzīvotāju un iesaistīto valsts, pašvaldību, nevaldības sektora un nozares darbiniekus pārstāvošo institūciju redzējumu par piedāvāto pasta nozares reformu. Tāpat prasīts apkopojums par katras pasta nodaļas pakalpojumu klāstu, katra pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem un plānoto rīcību, lai nodrošinātu pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību. Minētā informācija “Latvijas Pastam” jāsniedz līdz 5. februārim.

Aptauja

Vai atbalsti "Latvijas Pasta" ieceri slēgt vairāk nekā 100 pasta nodaļas?

Virziens tikai uz pakomātiem?

Jāpiebilst, ka pērn augustā daļēji mainījās “Latvijas Pasta” valde, darbu uzsākot valdes priekšsēdētājai Beātei Krauzei-Čebotarei un valdes loceklim Jānim Kūliņam. Darbu valdē turpināja pārējie valdes locekļi Kristaps Krūmiņš un Andis Puriņš. Interesanti, ka jaunā valdes priekšsēde pirms tam bija pakomātu tīkla “Omniva Latvija” vadītāja. Vai viņas kļūšana par valdes priekšsēdētāju ir tieši saistīta ar “Latvijas Pasta” reorganizāciju, arvien lielāku lomu liekot uz “Latvijas Pasta” pakomātu tīkla attīstību, tā vietā slēdzot pasta nodaļas? Zināms, ka šī gada laikā paralēli pasta nodaļu reorganizācijai plānots dubultot pakomātu skaitu, tam sasniedzot 400 pakomātu visā Latvijā. Rutks sacīja, ka 2026. gadā plānots nodrošināt pat 1114 klientu apkalpošanas vietas. Bet cik no tām būs fiziskas apkalpošanas vietas? Vai “Latvijas Pasts” plāno nākotnē vēstules, preses izdevumus, kā arī pensiju izmaksu, komunālo maksājumu veikšanu u. c. iepriekš pasta nodaļās pieejamus pakalpojumus nodrošināt ar pašapkalpošanos pakomātos?

Kopš augusta “Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētāja ir Beāte Krauze-Čebotare, bijusī pakomātu tīkla “Omniva Latvija” vadītāja. Vai tāpēc “Latvijas Pasta” reorganizācijā lielāka loma piešķirta pakomātu tīklam, slēdzot pasta nodaļas?

Uz to, protams, neviens nesniedza atbildes, tāpat kā nedz “Latvijas Pasts”, nedz Satiksmes ministrija neatbildēja uz jautājumu, kurš ir pasta nodaļu reorganizācijas idejas autors – vai ar šādu plānu nākusi jaunā “Latvijas Pasta” valde ar “Latvijas Pasta” padomes un līdz ar to arī Satiksmes ministrijas svētību vai arī tas bijis stratēģisks “Latvijas Pasta” padomes un Satiksmes ministrijas rīkojums, kuru “Latvijas Pasta” valde vien izpildīja.

Viedoklis

Jāizvērtē katra novada reālā situācija

Gints Kaminskis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis: “Plānojot pasta nodaļu reorganizāciju, kas būtiski ietekmētu pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem reģionos, ir plaši un detalizēti jāskaidro gan pašvaldībām, gan sabiedrībai šāda lēmuma pamatotība, vienlaikus nodrošinot visu nepieciešamo informāciju par alternatīvām universālā pakalpojuma saņemšanas iespējām konkrētā teritorijā. Esam vienisprātis, ka nekavējoties jāpārskata “Latvijas Pasta” stratēģiskais virziens jautājumā par pasta nodaļu optimizāciju un jānodrošina sekmīga komunikācija, diskusija turpmākajā procesā, izvērtējot katra novada reālo situāciju.”

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma