Divpadsmit pasta nodaļu slēgšana un vēl 93 nodaļu reorganizācija – tāds bija šī gada “Latvijas Pasta” plāns peļņas palielināšanai.
Pēc sabiedrības spiediena jautājumā nācās iesaistīties arī “Latvijas Pastu” pārvaldošajai Satiksmes ministrijai, būtībā uz laiku apturot plānoto uzņēmuma reorganizāciju.
Izpildot sākotnējo plānu, daudzviet tuvākā pasta nodaļa atrastos vairāku desmitu kilometru attālumā, bet, piemēram, teritorijas ziņā lielākajā Dienvidkurzemes novadā pasta nodaļu vairs nebūtu vispār. Jāuzsver, ka jau šobrīd “Latvijas Pasts” daudzviet vāji sniedz pakalpojumus, piemēram, preses izdevumu piegādi daudzviet nodrošinot vēlā pēcpusdienā, kas abonentiem no pakalpojuma liek atteikties.
“Latvijas Pasts” norāda, ka nodaļu slēgšana nepieciešama rentabilitātes uzlabošanai un zaudējumu samazināšanai, ka reorganizācijai pakļautajās pasta nodaļās sarūk pasta pakalpojumu pieprasījums un attiecīgi šādu pasta nodaļu uzturēšana neesot finansiāli izdevīga.
Pastam neesot sociālās funkcijas
Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare intervijā Latvijas Radio vakar sacīja, ka uzņēmums nav valsts iestāde, bet gan akciju sabiedrība, kurai jāstrādā ar peļņu vai bez zaudējumiem, un uzņēmumam nav sociālu funkciju. Problēmas sākušās jau pirms daudziem gadiem, un zaudējumu gadījumā būšot jālūdz valsts atbalsts.
“Firmas.lv” pēdējo trīs gadu dati gan rāda, ka tik slikti pastam nemaz nav gājis.
2022. gadā ar 100 miljonu apgrozījumu peļņa sasniedza 2,21 miljonu eiro. 2021. gadā ar 105 miljonu apgrozījumu bija zaudējumi 1,16 miljonu apmērā, bet 2020. gadā ar 94 miljonu eiro apgrozījumu peļņa sasniedza pat 4,21 miljonu eiro. Tātad trīs gadu laikā peļņa sasniegusi 5,26 miljonus un, pēc uzņēmuma sniegtajiem datiem, neskaitot 2021. gadu, pēdējoreiz uzņēmumam zaudējumi bija tālajā 2010. gadā.
Vai ar nelielu peļņu nepietiek un “Latvijas Pastam” nepieciešams sasniegt “Latvenergo” vai “Latvijas valsts mežu” līmeņa peļņa? Satiksmes ministrija izvēlējās neatbildēt uz “Latvijas Avīzes” jautājumu par to, kādai būtu jābūt uzņēmuma funkcijai un vai no šādas kapitālsabiedrības jāprasa tādi paši rezultāti kā no citām, ņemot vērā, ka atšķirībā no daudzām citām valsts kapitālsabiedrībām “Latvijas Pasts” kaut pats to neatzīst, tomēr savā ziņā pilda sociālo funkciju.
“Pastnieks mājās”
Sākotnējais pasta plāns paredzēja slēgt vai reorganizēt 105 pasta nodaļas, no kurām 12 tiktu likvidētas pilnībā, bet 93 nodaļām darbība tiktu mainīta uz “Pastnieks mājās” formātu, un šīs nodaļas apvienotu ar citām fiziskām uzņēmuma apkalpošanas filiālēm. “Pastnieks mājās” būtībā nozīmē to, ka pasta pakalpojumus uzņēmums sniegs pēc pieprasījuma. Ārpus pilsētām tas būšot bezmaksas pakalpojums un tas būs jāpasūta, zvanot pa kādu no “Latvijas Pasta” tālruņiem.