Eiropas čempionāta vieglatlētikā Romā pēdējā dienā startēja divi Latvijas sportisti – Patriks Gailums šķēpmešanā izcīnīja septīto vietu, bet garo distanču skrējējs Artūrs Medveds 10 000 metru distancē palika 34. pozīcijā.

Reklāma

Nekaunas par paveikto

Gailumam, līdzīgi kā kvalifikācijā, arī finālā labākais bija trešais mēģinājums, kurā šķēps lidoja 82,28 metrus tālu. Tas nodrošināja vietu labāko astotniekā un iespēju izpildīt vēl trīs metienus. Uzlabot savu pozīciju tajos gan neizdevās, sportistam sīvā konkurencē finišējot septītajā vietā. Pirms diviem gadiem Eiropas čempionātā Minhenē Gailums bija sestais, taču tad rezultāts bija pieticīgāks (78,82), tāpēc pēc sacensībām šķēpmetējs bija gandarīts, ka beidzot viņam ir arī labs rezultāts finālā. "Izdarījām savu darbiņu un izspiedām visu, ko varējām. Tehniskais izpildījums bija labāks nekā kvalifikācijā, bet emociju drusciņ mazāk. Ja starts ir iepriekšējā dienā, tas daudz patērē. 

Ķermeni mēs dabūjām atpakaļ ierindā, prātu arī uz kādiem 80%. Tomēr esmu priecīgs, man beidzot ir arī labs rezultāts finālā, es nekaunos par paveikto," 

apmierināts bija Gailums, neslēpjot, ka pēc divu dienu sacensībām sāp visas ķermeņa maliņas. Par Eiropas čempionu ar pēdējā metienā sasniegtiem 88,65 metriem kļuva čehs Jakubs Vadlejhs, sudrabs vācietim Julianam Vēberam (85,94), bronza somam Oliveram Helanderam (85,75), kurš izpildīja arī olimpisko kvalifikācijas normatīvu (85,50).

Par vietu zem saules vēl jācīnās

Divi metieni tālāk par 82 metriem Gailumam olimpiskajā rangā ļāvuši pakāpties uz 25. vietu un jau daudz optimistiskāk lūkoties Parīzes virzienā. Tas atvieglo arī tālāko plānu, atsakoties no dažām zemāka līmeņa sacensībām un koncentrējoties Latvijas čempionātam, kurā var nopelnīt papildu ranga punktus. "Rangs ir blīvs, un katrs starts ir ļoti svarīgs. Neteikšu, ka tagad var atslābināties, bet tas man ļauj pataupīties svarīgākiem startiem. 

Protams, uz olimpiskajām spēlēm vēl ir jātiek un neviens biļeti man rokās nav iedevis, vēl būs jācīnās par vietu zem saules. 

Taču man bija piedāvājumi braukt uz bronzas kategorijas mačiem, bet tagad uz tiem vairs nav jāskrien. Varēšu vairāk pievērsties veselībai, savākt sevi un nestresot par liekiem startiem," ieguvumus nosauca Gailums. Olimpiskajā rangā situācija ir ļoti blīva, piemēram, 23. vietā esošo Gati Čakšu un divas pozīcijas zemāk esošo Gailumu šķir tikai viens punkts, savukārt jau aiz svītras 38. vietā esošais Rolands Štrobinders atpaliek par 38 punktiem (uz Parīzi tiks 32 labākie). Kvalifikācija noslēgsies 30. jūnijā, līdz ar to mūsējiem pēdējā iespēja uzlabot savu pozīciju būs Latvijas čempionātā.

Norvēģis raksta vēsturi

Latvijas rekordists 10 000 metros Artūrs Medveds, kurš maijā laboja 50 gadus veco Genādija Hlistova rekordu, Romā ieradās no Kalifornijas vien divas dienas pirms starta, piedevām pirms tam gatavošanos bija iespaidojusi slimošana. Tāpēc šoreiz no sava personīgā rekorda (28:19,49) viņš atpalika diezgan ievērojami, B skrējienā finišējot 11. vietā ar rezultātu 29:09,03. Spēcīgākajā A skrējienā par viņu bija ātrāki vēl 23 skrējēji, tāpēc Medvedam lielo čempionātu debijā 34. vieta.

Tikmēr jaunu ierakstu Eiropas vieglatlētikas vēsturē veicis 23 gadus vecais Jākobs Ingebrigtsens, kurš trešo Eiropas čempionātu pēc kārtas triumfēja kā 1500, tā 5000 metru skrējienos. 

Viņš ar sešām zelta medaļām kļuvis par visu laiku uzvarām bagātāko vieglatlētu šajās sacensībās. Vēl jāizceļ, ka kārtslēkšanā zviedrs Armands Duplantis uzvarēja ar 6,10 metru augstumā pārvarētu latiņu, bet visi trīs viņa lēcieni jauna pasaules rekorda jeb 6,25 metru augstumā šoreiz nebija sekmīgi. Medaļu vērtējumā teicams čempionāts mājiniekiem itāļiem, kuri tika pie 11 zelta, deviņām sudraba un četrām bronzas medaļām. Pa četrām zelta godalgām Francijai, Lielbritānijai, Norvēģijai un Šveicei.

"Zelta kroņi"

Desmit vieglatlētiem par augstvērtīgākajiem rezultātiem katrā no vieglatlētikas segmentiem (sprintā, vidējās un garajās distancēs, mešanā, lēkšanā, daudzcīņā, sacensībās šosejā un stafetēs) šajā čempionātā tika pasniegtas tā dēvētās "Zelta kroņu" balvas jeb 50 000 eiro prēmija. Pie balvām tika 400 metru barjerskrējēji Karstens Varholms (Norvēģija) un Femke Bola (Nīderlande), vidējo un garo distanču skrējēji Jākobs Ingebrigtsens (Norvēģija) un Nadja Batokleti (Itālija), lodes grūdējs Leonardo Fabri (Itālija) un diska metēja Sandra Elkaseviča (Horvātija), kārtslēcējs Armands Duplantis (Zviedrija) un tāllēcēja Malaika Mihambo (Vācija), kā arī daudzcīņnieki Johannes Erms (Igaunija) un Nafisata Tiama (Beļģija). Iniciatīva par naudas balvām nāk no Eiropas Vieglatlētikas padomes, lai stimulētu vieglatlētus uzrādīt savus labākos rezultātus un Eiropas čempionātos ieviesta pirmo reizi.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.