-2.7 °C
Pasaules kausa astotajā posmā kamaniņu sportā Siguldā aizraujošās sacensībās Latvijas sportistiem divas pirmās vietas.
Pamatsacensībās divniekos uzvarēja Mārtiņš Bots un Roberts Plūme, kuri pirmajā braucienā bija ātrākie, bet otrajā teju līdz pat finiša līnijai zaudēja vāciešiem Tobiasam Vendlam un Tobiasam Arltam un tomēr beigās – pirmie! Latvijas ekipāžai tā bija otrā uzvara šosezon.
Sestdien 26. dzimšanas dienu atzīmējušajam Kristeram Aparjodam līdzīgs scenārijs – labākais laiks pirmajā braucienā, otrajā vēl pēdējā starpfinišā trīs sekundes tūkstošdaļas priekšā vācietim Fēliksam Loham, bet aplī tās izdzisa un divu braucienu summā otrā vieta, pašam atzīstot, ka tā nav zemē metama, tomēr savās mājās viņš allaž cer uz ko spožāku. Sudrabs Elīnai Vītolai, kura pēc pirmā brauciena bija vien sestā. Uzreiz aiz goda pjedestāla Eduards Ševics-Mikeļševics un Lūkass Krasts.
Sprintā arī "Roboti" pasniedza braukšanas paraugstundu konkurentiem un izcīnīja uzvaru, turklāt arī ieņemot pirmo vietu sprinta sezonas kopvērtējumā.
Lielajā kopvērtējumā Bots un Plūme par 99 procentiem nodrošinājuši trešo vietu.
Kristers Aparjods sprintā arī otrais aiz titulētā vācieša Fēliksa Loha, un sudraba pozīcijā arī māsa Kendija Aparjode, kura uz goda pjedestāla kāpa pirmo reizi šosezon. Siguldā viņa nebija iekļuvusi trijniekā kopš 2018. gada.
Kopvērtējumā Kristers ir otrais. Lielo globusu sev nodrošinājis vācietis Makss Langenhans, dāmām – tautiete Jūlija Taubica, divniekiem abos dzimumos uzvarētāji izšķirsies noslēdzošajā devītajā posmā, kas šonedēļ arī notiks Siguldā. Nākamsezon Latvija uzņems ceturto posmu janvāra sākumā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
