Artis Raitums: "Florbols ir mans darbs, un es ar to dzīvoju."

Latvijas vīru florbola izlase sestdien Malmē (Zviedrija) sāks dalību 15. pasaules čempionātā.

Pirmo reizi mūsējos cīņā vedīs somu speciālists Heiki Lūkonens, kurš pirms diviem gadiem amatā nomainīja tautieti Arto Rīhimeki. Desmito reizi planētas meistarsacīkstēs piedalīsies 36 gadus vecais talsenieks Artis Raitums, kurš tādējādi kļūs par Latvijas izlases rekordistu. Savulaik deviņos čempionātos piedalījās Atis Blinds, kurš gan ir visu laiku rezultatīvākais Latvijas izlases spēlētājs šajos turnīros ar 58 (26+32) punktiem. Raitumam ir par četriem punktiem mazāk, taču viņš pirms turnīra par rekordiem nedomā, jo prioritāte ir komandas sniegums. "Sajūtas jau nemainās, tās ir tikpat patīkamas un satraucošas kā pirms pirmā, tā arī pirms desmitā čempionāta," intervijā "Latvijas Avīzei" teic florbolists.

A. Raitums: Motivācija joprojām ir liela, jo tā ir iespēja būt pasaules florbola elitē, izbaudīt to, ka viss grozās ap florbolu un mums ir pievērsta daudz lielāka uzmanība nekā ikdienā. Spēlēt izlasē un cīnīties par savu valsti tas vienmēr man ir bijis liels gods. Jā, tagad būšu rekordists pēc aizvadīto čempionātu skaita, bet tikai Latvijā.

Pasaulē ne, jo Norvēģijas izlasē ir tāds Kjetils Kronbergs, kam pirms diviem gadiem bija 12. čempionāts, savulaik Somijas izlasē spēlēja Mika Kohonens, kurš piedalījās 11 šādos turnīros, bet pēc tam vēl divos kā treneris. Tā kā man ir uz ko tiekties. Tomēr piekritīšu, ka tas ir ilgs laika posms, 20 gadi lielajā izlasē, vēl klāt trīs gadi junioros.

Šoreiz komandai ir ne tikai jauns treneris, bet arī deviņi debitanti. Jūti, ka komanda ir jaunāka?

Izmaiņas ir. Ļoti jūtams, ka treneri ieguldījuši milzu darbu, tāpēc sastāvs ir konkurētspējīgāks, atlase ir bijusi skrupulozāka. Treneri motivē jaunos čaļus darboties, būt labā formā un progresēt.

Ar ko Lūkonens atšķiras no Rīhimeki?

Arto Rīhimeki vairāk bija tendēts uz komandas veidošanu, mazāk pieķērās spēles sīkajām niansēm, bet Heiki arī mazajām lietām pievērš lielu uzmanību. Viņš ap sevi ir izveidojis spēcīgu komandu, paņēmis labus asistentus, jo redzam, kā viņi strādā, kā analizē pretiniekus, koncentrējas uz smalkākajām niansēm. Neslēpšu, ka mums visiem ir liela vēlme iekost lielajam četriniekam (Zviedrija, Somija, Šveice, Čehija – G. N.), tāpēc daudz meklējam tās mazās lietas, kurās mēs varam būt labāki par viņiem.

Kā esat saspēlējušies?

Domāju, ka ir labi. Starptautiskajos logos esam aizvadījuši pārbaudes turnīrus, pēdējos divus Slovākijā un Polijā, kur lielākā daļa bijām kopā. Jā, komandā ir deviņi jaunieši debitanti, bet 11 spēlētājiem jau ir kopēja pieredze, ir komandas kodols. Pirms čempionāta trīs dienas strādājām Liepājā, tika iespēlētas maiņas, piedomāts par niansēm, taktiku. Uz Zviedriju dodamies šovakar.

Grupā pretinieki ļoti spēcīgi – smagsvari Somija un Zviedrija, kā arī Slovākija.

Nevar sūdzēties, grupa ļoti laba. Mūsu treneri lieliski pazīst visus somus, zina viņu stiprās un vājās vietas. Ar viņiem ir pirmā spēle, pieļauju, ka viņi mūs nav tik skrupulozi pētījuši, un tā ir iespēja, kurā varam somiem sarežģīt dzīvi un ieķerties. Pret slovākiem uz papīra ir grupas svarīgākā spēle, kurā izšķirsies, kura grupā būs trešā, vai, ja iekodīsim lielajiem, tad otrā komanda. Slovāki ir principiāls pretinieks, kas vienmēr mums sagādājis problēmas, bet pēdējā pārbaudes turnīrā Polijā ar labu spēli un sagatavošanos tieši pret viņiem uzvarējām diezgan pārliecinoši ar 4:1.

Mērķis paliek nemainīgs – beidzot iekļūt labāko četriniekā?

Viennozīmīgi. Viens ir taustāmais labums, jo gribam kaut ko atvest mājās, lai beidzot ir medaļa. Otrs, gribas to sajūtu, ka esam iekšā un cīnāmies par medaļām, ka dabūjam pretinieku respektu, ka viņi ar mums rēķinās, gatavojas mums, ka mēs varam viņiem iemest un apspēlēt. To, ka mēs kādreiz tiksim četriniekā, par to esmu pārliecināts, tas ir tikai laika jautājums.

Tu florbolā esi iekšā visu savu dzīvi. Tavuprāt, Latvijā tas attīstās, stāv uz vietas vai varbūt regresē?

Kā uz to skatās. Citi saka, ka attīstība ir apstājusies, bet, ja salīdzinām, kāds Latvijas florbols bija pirms desmit gadiem un kāds tagad, es teiktu, ka izmaiņas ir milzīgas. Ir acīm redzams, ka nāk par labu tas, ka spēlētāji dodas uz ārzemju klubiem, pēc tam atgriežas, un tas viņu pienesums, pieredze ir būtiska. Mums šobrīd ir spēlētāji, kas spēlē Somijas un Zviedrijas augstākajās līgās, bet tas motivē jauniešus, jo arī viņi grib ko līdzīgu sasniegt. Tomēr progress notiek pamazām, ne tik ātri kā gribētos, taču tāpat kā daudzās lietās, un ne tikai pie mums, iemesls ir finanšu trūkums. Tas visu piebremzē.

Pēdējās divas sezonas "Talsu NSS/Krauzers" ir viena no vadošajām Latvijas komandām, un tas ir arī tavs, kā spēlējošā trenera nopelns.

Strādājam, lai attīstītos un progresētu. Komandas kodols ir mūsu vidusskolnieki, ar kuriem varam strādāt uz vietas. Tāpat cenšamies panākt, lai studentiem un strādājošajiem, kas nedzīvo Talsos, būtu motivācija braukt uz treniņiem, atraut savu brīvo laiku ģimenēm, mājas darbiem, atpūtai, lai dabūtu sporta kaifu florbola laukumā.

Cik jums Talsos ir florbolistu?

Kopā mums ir 13 komandas, kas piedalās Latvijas čempionātā, sākot ar mazākajiem U-8 un U-9 vecuma grupām, beidzot ar pirmās līgas un virslīgas komandām, kā arī veterānu komandām vīriešiem un sievietēm. Mums ir arī vecāku komanda, kas nespēlē Latvijas čempionātā, taču gribam arī viņus iesaistīt, lai vecāki rāda piemēru saviem bērniem. Cenšamies kuplināt florbolistu saimi, kas pa pilsētu staigātu ar florbola nūjām rokās.

Izklausās, ka florbols Talsos ir masveidīgākais sporta veids.

Tā nemaz nav, vairāk ir futbolā un basketbolā. Mums ar lielajiem ir grūti konkurēt. Piemēram, futbolā ir Mesi un Ronaldu, kurus zina katrs bērns, arī manējais fano par viņiem. Florbolā trūkst tādu pasaules klases zvaigžņu, par kuriem jūsmot, tāpēc bērns automātiski dodas uz futbolu. Mūsu mērķis ir pierādīt, ka ar savu darbu, ar treniņu procesu un sistēmu, kāda ir Talsos, lai bērni un galvenais viņu vecāki saprastu, ka izaugsme un attīstība florbolā ir lielāka, ka arī pie mums var noķert to baudu, ko sniedz sports. Mūsu pluss ir sistēma, jo esam no pašiem mazākajiem, līdz virslīgas komandai, tāpēc jauniešiem ir uz ko tiekties.

Tev jau ir 36 gadi, tāpēc prasīšu tieši – šis ir tavs pēdējais pasaules čempionāts?

Es nezinu, man grūti uz to atbildēt. Viens, ko ģimene teiks par vēl vienu ciklu, otrs, ko par to teiks mans ķermenis, vai būšu gatavs, vai tas man vēl sagādās prieku. Lai gan prieks būs, jo florbols ir mana ikdiena, esmu florbolā uz pilnu slodzi no rīta līdz vakaram. Man tas nav apgrūtinājums, tas ir mans darbs, un es ar to dzīvoju. Vēl viena svarīga lieta, vai treneriem būs interese ņemt tādu vecu krabi uz nākamajiem cikliem. Protams, es par to esmu domājis, bet ar skaļiem izteicieniem nemētāšos. Kad būs laiks beigt, tad arī beigšu. Tagad domas ir pasaules čempionātā. Ceru, ka mums netrūks līdzjutēju ne Malmē, ne pie televizoru ekrāniem. Savukārt mēs darīsim visu, ko spējam, lai viņus iepriecinātu.

Florbols. Latvijas izlase

• Vārtsargi – Sandijs Siliņš (1), Pontus Zariņš (1)
• Aizsargi – Morics Krūmiņš (7), Jānis Ragovskis (3), Markuss Dumpis (1), Gustavs Griezītis (2), Ralfs Balodis (1), Rūdolfs Vilmanis (1)
• Uzbrucēji – Jēkabs Keišs (2), Krišjānis Tiltiņš (2), Klāvs Jansons (4), Toms Akmeņlauks (6), Artis Raitums (10), Pēteris Trekše (5), Kārlis Stukāns (1), Toms Bitmanis (4), Bruno Beķeris (1), Rolands Kovaļevskis (5), Matīss Celms (1)

(iekavās pasaules čempionātu skaits)

Spēles

• 7.12 pret Somiju – plkst. 13

• 8.12 pret Zviedriju – plkst. 16.15

• 9.12 pret Slovākiju – plkst. 20

Grupas divas labākās komandas uzreiz iekļūs ceturtdaļfinālā, savukārt 3./4.vieta astotdaļfinālā spēlēs ar C un D grupu divām labākajām komandām.