Nedēļā, kad tikusi izplatīta ziņa par pirmo liedagā sastapto roņu mazuli, arī citas norises liecina par tālredzīgu plānošanu.

Likumdevējs pieņēmis stingrākus kaķu un sesku reģistrēšanas noteikumus, uzņēmumi kopā ar zinātniekiem domā, kā attīrīt jūru no spoku tīkliem, bet citi dabas draugi izdomājuši, ko jēdzīgu iesākt ar nopļauto zāli un veciem spoguļiem. 

Zālāju biomasa kļūst par izejmateriālu

Jau šovasar Sitas un Pededzes palienē ievākto zālāju biomasu sāks pārstrādāt granulās – startēs Latvijas Dabas fonda un partneru īstenotais projekts “LIFE UpcyclingGrass”, kurā ar inovatīvām tehnoloģijām ražos produktus no mazvērtīgā siena, salmiem, niedrēm. Jaunie produkti – substrāts koku stādu audzēšanai, pakaiši dzīvniekiem, mēslojums dārziem – būs ar mazāku ietekmi uz klimatu nekā pašreiz tirgū esošie, turklāt biomasas ievākšana sekmēs dabisko zālāju atjaunošanu, – ziņo Latvijas Dabas fonda speciālisti. Projekts “LIFE UpcyclingGrass” norisināsies līdz 2028. gadam, un šajā laikā plānots jaunos produktus pilnvērtīgi laist tirgū.

Kaķi un mājas seski būs jāreģistrē

No šī gada 1. jūlija kaķu un mājas sesku īpašniekiem būs pienākums nodrošināt, lai viņu dzīvnieki būtu apzīmēti ar mikroshēmu (čipu), tiem būtu izsniegta mājas (istabas) dzīvnieka pase un tie būtu reģistrēti Lauksaimniecības datu centra (LDC) mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē. Tas noteikts līdz ar Saeimas pagājušajā nedēļā apstiprinātajām izmaiņām Veterinārmedicīnas likumā. Dzīvnieka apzīmēšana ar mikroshēmu, pases izsniegšana un pirmreizējā dzīvnieka reģistrācija datubāzē ir “vienots komplekts”, ko saskaņā ar MK noteikumiem veiks tikai praktizējošs veterinārārsts. Īpašniekam būs jāmaksā deviņi eiro par dzīvnieka reģistrāciju datubāzē, 5,50 eiro par veterinārārsta sniegto reģistrēšanas pakalpojumu un arī par vizīti pie veterinārārsta.

Mazinās spoku tīklu piesārņojumu

Mēnesi ilgā hakatonā, kur komandas meklēja veidus, kā mazināt tā dēvēto “spoku tīklu” problēmu, rasti cerīgi risinājumi. Viens no piedāvājumiem bija “spoku tīklus” pārstrādāt, izmantojot kā piedevu cementam un ģipsim, cita komanda prezentēja ieceri radīt no tiem izejmateriālu, kas derētu plastmasas izstrādājumu ražošanai. Ideju vidū bija arī divi piedāvājumi izveidot dažādu veidu zemūdens dronus.

“Neste Latvija” iniciētajā hakatonā, kas tapa sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centru (RTU ZIC), piedalījās piecas komandas. "Mums šobrīd ir zināmas vairāk nekā 50 vietas, kur ir nogrimuši kuģa vraki. Tāpat arī netālu no Rīgas ir liels tralis, kuru ir būtiski izcelt no jūras un atbrīvot no tīkliem," zina stāstīt Astrīda Rijkure, RTU Latvijas Jūras akadēmijas asociētā profesore.

Varēs atbrīvoties no veciem spoguļiem

Lai iedzīvotāji varētu ērti un videi draudzīgā veidā atbrīvoties no bojātiem vai sev vairs nevajadzīgiem spoguļiem, "Zaļā josta" sadarbībā ar "Stikla servisu" aicina tos nodot bez maksas kādā no divām "Stikla servisa" filiālēm: Rīgā, Toma ielā 4 vai A. Briāna ielā 10. Akcija sākās pagājušās nedēļas nogalē un ir spēkā līdz 30. aprīlim. "Spoguļu stiklu nedrīkst izmest stiklam paredzētajā konteinerā, jo tas ir kompozītmateriāls jeb tā sastāvā ir citi piemaisījumi, kas pēc savām ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām atšķiras no tā materiāla, kas ir pudeļu vai burku sastāvā. Tādējādi arī pārstrādes process spoguļstiklam būs citādāks," skaidro "Zaļās jostas" vides izglītības vadītāja Aija Caune.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.
"Zaļā Latvija".