Dānijas tieslietu ministrs Peters Hummelgārds 23. oktobrī paziņoja, ka Dānija kā Eiropas Savienības prezidējošā valsts atsakās no pašas virzītā priekšlikuma regulas projektā par bērnu seksuālas izmantošanas materiālu apkarošanu tiešsaistē uzlikt par pienākumu tiešsaistes saziņas vietņu uzturētājiem automatizēti skenēt lietotāju ziņas mirklī pirms to nosūtīšanas.
Šis priekšlikums ES dalībvalstīs iepriekš sacēla milzīgu ažiotāžu, liekot privātumu aizstāvošajām organizācijām, kā arī tehnoloģiju kompānijām runāt par būtisku tiesību uz privātumu pārkāpumu un sabiedrības "totālu novērošanu". Tiesībsargājošās institūcijas un bērnu tiesību aizsardzības organizācijas savukārt apelēja pie politiķu sirdsapziņas, norādot uz nemitīgi pieaugošo bērnu seksuālās izmantošanas materiālu izplatību internetā. Bērnu seksuālās izmantošanas materiālu apjoms pēdējā laikā īpaši strauji pieaugot tieši dažādās tiešsaistes čatu platformās – "WhatsApp", "Signal", "Telegram" u. c.
Vācija iebilst
Kāpēc Dānija, kas "čatu kontroles" regulu virzīja ES Padomes darba kārtībā jau pirmajā savā savas prezidentūras dienā, atteicās no sava priekšlikuma? Gluži vienkārši regulas tālākai virzībai, saglabājot šo priekšlikumu, pietrūkst balsu padomē. Lai gan vairākums ES dalībvalstu šo regulas projektu atbalsta līdz ar visu "čatu skenēšanu", pret ir Vācija, kurā, kā zināms, ir milzīgs iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Un ES Padomē kāda likumprojekta pieņemšanai ir nepieciešams vismaz 55% jeb 15 dalībvalstu atbalsts, kuras pārstāv vismaz 65% ES iedzīvotāju.
Kā ziņo Beļģijas ziņu aģentūra "Belga", Vācijas amatpersonas Dānijas priekšlikumu ir nodēvējušas par "neproporcionālu", bet Vācijas tieslietu ministre Stefānija Hubiga pat paziņoja, ka "vispārējai čatu kontrolei bez konkrēta iemesla ir jābūt tabu tēmai konstitucionālā valstī". Tādēļ regulas projekts nemaz nav likts uz balsošanu ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes 14. oktobra sēdē, bet atlikts uz nākamo sēdi, kas paredzēta decembra sākumā. Līdz tam laikam ES politiķi cer uz kāda kompromisa varianta panākšanu, kas ļautu regulu pieņemt padomē un virzīt uz Eiropas Parlamentu.
"Signal" prezidente Meredita Vitekere gan atzina, ka "ir atvieglota" par Vācijas stingro iestāšanos pret "čatu kontroli", taču brīdināja, ka "karš vēl nav beidzies".
Latvijas valdība atbalstījusi "čatu kontroli"
Latvijas nostāja ES pret regulas projektu oficiāli līdz šim ir bijusi atbalstoša. Kā "Latvijas Avīzei" apliecināja Iekšlietu ministrijas (IeM) Stratēģiskās komunikācijas departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jansone, "kopš 2022. gada 11. maija, kad Eiropas Komisija publicēja Regulas priekšlikumu, Latvijas pozīcija, kura apstiprināta Ministru kabinetā un Saeimas Eiropas lietu komisijā, ir bijusi atbalstoši pozitīva. Latvija atbalsta Regulas priekšlikuma mērķi aizsargāt bērnus tiešsaistē, vienlaikus paužot stingru pārliecību, ka jebkuri īstenojamie pasākumi ir pieļaujami, ja tie nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp bērnu drošību un pamattiesībām, proti, efektīvu pieeju seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē apkarošanai un bērnu aizsardzību, no vienas puses, un visu lietotāju tiesībām un interesēm, jo īpaši tiesībām uz pilnīgu šifrēšanas integritāti, no otras puses".
Tiesības uz "šifrēšanas integritāti" Dānijas virzītā priekšlikuma kontekstā gan ir diezgan lieki pieminēt.
Tas paredz "čatu skenēšanu" jeb teksta un vizuālā materiāla kontroli vēl pirms ziņas nosūtīšanas, nekādā veidā neuzlaužot šifrēšanas sistēmu,
"Latvijas Avīzei" atzina kiberincidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" eksperts Gints Mālkalnietis.
Politiķi nav vienprātīgi
Latvijas politiķu nostāja regulas jautājumā arī nemaz nav tik ļoti atbalstoša, kā to varētu noprast no Iekšlietu ministrijas teiktā. Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu vairākums šī gada 24. septembra sēdē nav atbalstījis regulas pieņemšanu. Eiropas Parlamenta deputāti Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā") un Nils Ušakovs ("Saskaņa") pēdējo divu mēnešu laikā dažādos medijos ir pat ļoti kritiski izteikušies par "čatu kontroli", to pielīdzinot "totalitārismam" un "koncentrācijas nometnei".
Nekāda vienprātība šajā jautājumā nevalda arī starp valdošās koalīcijas partijām. Kā "Latvijas Avīzei" apstiprināja Eiropas Parlamenta deputāts un partijas "Progresīvie" valdes loceklis Mārtiņš Staķis, par regulu ir bijušas diskusijas koalīcijas sadarbības sanāksmē, kur "Progresīvie" pauda iebildumus saistībā ar šī jautājuma virzību. Tomēr nekādi oficiāli lēmumi šajā sakarā sadarbības sanāksmē pagaidām nav pieņemti.
8.2 °C















































































































































































































































