Jolanta Lubēja: Balerīnas lomā varu izrādīt visu amplitūdu — no lirikas līdz komēdijai

Amerikāņu horeogrāfa Džeroma Robinsa balets “Koncerts (jeb Briesmas ikvienam)“ ir komiska parodija par klasiskās mūzikas klausītājiem.

Šis Latvijas Nacionālā baleta jauniestudējums un otrs viencēliens “Kaktusi“ no rītdienas, 13. novembra, aicinās vienā vakarā iepazīt gan 20. gadsimta baleta klasiku, gan mūsdienu horeogrāfijas spilgtu meistardarbu. Galvenajā – koncerta apmeklētājas Balerīnas – lomā ir vadošā soliste, vairāku starptautisku konkursu laureāte un balvu ieguvēja Jolanta Lubēja.

Vienā vakarā tiks piedāvāti divi izcili baleti, ko iestudē labākās kompānijas visā pasaulē. Zviedru pasaulslavenā horeogrāfa Aleksandra Ekmana (1984) balets "Kaktusi" līdz šim iestudēts jau vairāk nekā divdesmit piecās kompānijās, un to noskatījušies vairāk nekā pusmiljons skatītāju. "Man kaktuss atgādina cilvēkus: mēs sevi pasargājam ar mazām "adatiņām", bet iekšpusē esam maigi, trausli un, jā, bieži diezgan smieklīgi," stāsta horeogrāfs Aleksandrs Ekmans. "Šis darbs arī pajoko par mākslas pasauli. Kā kritiķi un skatītāji mēģina noteikt, kas ir "labs" vai "slikts", "pareizs" vai "nepareizs"."

Savukārt izcilais amerikāņu horeogrāfs Džeroms Robinss (1918–1998) ir aizvadītā gadsimta baleta leģenda, un viņa fonds ļoti uzmana, kam uzticēt 1956. gadā radīto baletu "Koncerts (jeb Briesmas ikvienam)". Nesen tas dejots Tokijā, Zviedrijas Karaliskajā baletā, Parīzes baletā.

Baleta "Koncerts (jeb Briesmas ikvienam)" darbība norisinās Frederika Šopēna klaviermūzikas koncertā, kas tā apmeklētājus aizvilina domu un iztēles dzīlēs. Iedomu tēli atdzīvojas, atklājot cilvēku vājības un fantāzijas plašumus. Džeroms Robinss par šo baletu rakstījis: "Viena no koncerta apmeklējuma baudām ir iespēja pilnībā iegrimt mūzikas klausīšanās procesā. Mūsu iztēlē neapzināti sāk veidoties tēli un ainas, kuru formu un virzienus ietekmē gan dzirdētā mūzika, gan programmiņas saturs, gan klausītāja personīgie sapņi, problēmas un fantāzijas. Tieši Šopēna mūzikai ir raksturīgi izdomāti, "ieprogrammēti" nosaukumi, piemēram, Tauriņa etīde, Minūtes valsis, Lietus lāšu prelūdija un citi."

Galvenās – Balerīnas – lomas atveidotājai Jolantai Lubējai šis gads bijis īpaši veiksmīgs. Iegūta Dejas balva kategorijā "Baletdejotāja", bet janvārī viņa saņēmusi Latvijas Profesionālās baleta asociācijas ceļojošo balvu – Helēnas Tangijevas-Birznieces gredzenu –, kas tiek pasniegts ceturto reizi. Jolanta gribējusi to vilkt pirkstā Dejas balvas pasniegšanas svinīgajā ceremonijā aprīlī Cēsīs, bet bažas par dārgās relikvijas drošību ņēmušas virsroku.

Jolanta, par ko saņēmāt Dejas balvu?

J. Lubēja: Par divām skaistām lomām. Viena ir ļoti ilgi gaidītā, temperamentīgā, dzīvespriecīgā un dzirkstošā krodzinieka meita Kitrija baletā "Dons Kihots". Šī tēma man tuva arī tāpēc, ka mans vīrs ir spānis. Ļoti vēlējos šo lomu, un divtik liels prieks, ka ne vien veiksmīgi nodejoju, bet arī dabūju Dejas balvu. Un otra bija atraitnes Simonas meita Liza baletā "Veltīgā uzmanība". Humoristiska un attapīga savas mīlestības nosargātāja par spīti visiem šķēršļiem.

Vai kādreiz jau esat dejojusi Džeroma Robinsa horeogrāfijas?

Jā un nē… Mēs gan viesim no Amerikas, baleta inscenētājam Kiplingam Hjūstonam, kurš iestudē Džeroma Robinsa darbu Latvijas Nacionālajā baletā un bijis izcilā amerikāņu horeogrāfa dejotājs vairāk nekā divdesmit gadu, to neesam teikuši, bet baleta skolā, par laimi, bija tāda iespēja. Aktieru meistarības eksāmenā skolotāja Ludmila Vikanova tieši man iestudēja baletu "Koncerts (jeb Briesmas ikvienam)". Tas bija pirms sešpadsmit gadiem. Bet Latvijas Nacionālajā baletā šis darbs nekad nav iestudēts.

Kāda ir Džeroma Robinsa horeogrāfiskā valoda?

Ļoti teatrāla. Kā mums arī Kiplings Hjūstons teica, šajā baletā nav tik liels uzsvars uz dejošanu kā tieši uz tēlojumu, aktieru meistarību. 

Katrs žests mēģinājumos filigrāni pārrunāts un izrunāts. Ļoti liela loma iestudējumā ir humoram. Bet mēs zinām, ka tieši humoru ir visgrūtāk izspēlēt tā, lai cilvēkiem patiesi būtu smieklīgi. 

Kopā ar Kiplingu Hjūstonu secībā pa etapiem mācījāmies lomas, jo, kā jau teicu, ļoti daudz teksta, žestu…

Tātad darbība baletā "Koncerts (jeb Briesmas ikvienam)" notiek Frederika Šopēna mūzikas klavierkoncertā…

… kur manis atveidotā Balerīna ir viena no klausītājiem publikā, kas ieradusies klausīties koncertu. Iedrāžas zālē kā viesulis, mūzikas baudīšanas alkās pieskrien vai tieši pie paša flīģeļa un apsēžas vistuvāk pianistei, bet domas arvien vairāk virzās uz citu pusi. Komēdija sākas ar viņas fantāzijas plūdumu. Vispirms Balerīna savās iedomās par savu sapņu objektu izvēlas kādu kautrīgu puisi no skatītāju vidus. Savās fantāzijās viņa ir impulsīva, ekspresīva, bet kaut kas abiem nesaskan. Te pēkšņi publikā "pirmo vijoli" sāk spēlēt šarmants vīrietis jeb Vīrs. Apsēdies Balerīnai tieši blakus, viņš pārlaiž roku pār viņas gurnu… Liegām mūzikas skaņām laižoties pār zāli, abu iztēle raisa fantāzijas, kā būtu, ja būtu… Mēs izrādē to atklājam caur kaislīgāko mazurku, kurā Balerīna parāda savu seksapīlu un koķetes talantu, līdz Elzas Leimanes atveidojumā parādās Vīra sieva, kas, izrādās, sēž turpat laulātajam otrā pusē, un viss norimst. Baletā notiekošo var saukt tikpat labi kā par fantāziju, tā sapni. Varbūt tāpēc viens no mūsu astoņiem puanšu pāriem speciāli šim iestudējumam krāsots gaiši zilā krāsā, arī zeķbikses būs gaiši zilas, tāpat tērpi… Tas mums, pie baltā, klasiskā puanšu toņa pieradušiem, būs ļoti interesanti. Bet stāsta izskaņā viss noslēdzas uz pavisam humoristiskas nots, jo visi koncerta klausītāji… pēkšņi pārvēršas par tauriņiem. Un mums ir tauriņu deja. Bet Pianiste, nokaitināta par šādu publikas uzvedību, paķer tauriņu ķērāju un mēģina visus koncerta klausītājus satvarstīt… Dziļāku jēgu šajā ainā nav ko meklēt, jo arī pats balets ir fantāziju plūdums, humoristiski izvilkumi no tā, ko un kā skatītājs iedomājas.

Interesanti, ka uz skatuves atradīsies īstais koncertflīģelis, kuru spēlēs mūsu baleta pianiste Natālija Dirvuka. Brīžiem pieslēgsies arī orķestris ar diriģentu un šī baleta māksliniecisko vadītāju Farhadu Stadi pie pults, bet pārsvarā Šopēna mūzikas atskaņotājas lomā iejutīsies mūsu pianiste. Viņas atrašanās uz skatuves ir laba arī praktiskā ziņā – starp mums iespējams acu kontakts, pianiste var labāk sajust, kādu tempu mums vajag.

Kādas ir jūsu pašas attiecības ar humoru?

Lai arī darbā to neizrādu, humors ir mana stiprā puse – tas palīdz pozitīvākam skatam uz dzīvi. 

Balerīnas lomā varu izrādīt visu amplitūdu – no lirikas līdz komēdijai –, kas ir fantastiski. 

Man ir pieredze "Veltīgajā uzmanībā", arī "Gaišajā strautā", kurā ar Zinas lomu sāku savu karjeru, esmu bijusi aszobe Zāra "Antonijā&Silmačos", bet tik krāsaina un humora pilna loma kā Balerīna man vēl nebūs bijusi, tāpat kā līdz šim pie mums nav bijis tāds balets ar tik krietnu pipariņu un asumiņu devu. Kas tāds būs pirmoreiz!

Bet kurš tad šajā baletā nokļūs solītajās "briesmās"?

Koncerta klausītāji, kuri nāk uz dievišķas mūzikas koncertu, bet prātā virsroku gūst viņu visdažādākās fantāzijas! Taču no fantazēšanas, kā zināms, nekādas briesmas jau nerodas (pasmaida)…

Kādas jums pašai attiecības ar Šopēna mūziku?

Man patīk klausīties klasisko mūziku. Tā dziedē dvēseli. Un manā "listē" noteikti ir arī Šopēns.

Atceros, pirms pāris gadiem Lielajā ģildē viens no mūsu izcilākajiem pianistiem Georgijs Osokins savā solokoncertā spēlēja tieši Šopēnu. Dzirdējāt?

Diemžēl nē… Patiesībā baletdejotājiem ikdienas ritms tāds, ka reti tiekam uz koncertiem, teātriem. No spilgtākā piedzīvotā prātā palikušas pirms diviem gadiem izbaudītās skaistās, klasiskās melodijas Vecgada koncertā Saragosā, pilsētā Spānijas vidienē – starp Barselonu un Madridi –, kur dzīvo mans vīrs Gonzalo Preciado Azanza. Sešus gadus viņš nodejoja mūsu baletā, kur arī iepazināmies. Bet, tikko āra temperatūra nokritās ap nulli, tā manai "otrai pusītei" vārda vistiešākajā nozīmē bija ļoti auksti. Man atkal liekas, nu kā var izturēt četrdesmit grādu karstumu, kāds Spāniju piemeklēja šovasar… Mans vīrs nupat ieguvis mākslas zinātņu doktora grādu Saragosas Universitātē, sarakstījis "biezu" grāmatu par spāņu deju Latvijas baletā. Domāju, dabūs labu darbu.

Jūs mūsu baletā esat nodejojusi sešpadsmit gadus. Daudz vai maz?

Līdz "slavenajai" izdienas pensijai oficiāli palikuši divi gadi…

Iespējamie izdienas pensiju grozījumi jūsu paaudzi taču neskars…

Mazliet kaut ko grib atņemt arī mums. Neieskaitīt pēdējos divus darba mēnešus. Man ļoti žēl, ka cilvēkiem, kas lemj par mums, šķiet, nav izpratnes par to, ko darām, viņi nekad nav iekāpuši baleta kurpēs. Ja kādreiz būtu uzvilkuši puantes, saprastu, par ko ir runa. Cik tas ir sāpīgi, grūti, traumējoši, nemaz nerunājot par dzelžainu disciplīnu, strādājot sešas dienas nedēļā gadiem, ar minimālām brīvdienām. Vasarā mums it kā oficiāli brīvi divi mēneši, bet labi, ja iznāk divas nedēļas. Ilgāk vismaz mēs, vadošie solisti, nevaram atļauties sēdēt bezdarbībā. Pretējā gadījumā zaudēsim fizisko formu. Ja, pieliekot punktu skatuves gaitām, mēs kolektīvi ietu kvalifīcēties par pedagogiem vai horeogrāfiem, uz ko ne visiem ir talants, nezinu, kur tos pedagogus liktu. Baleta skolā jau tā maz bērnu, puiši pēdējos gados gandrīz nenāk… Tāpēc ļoti paveicies, ka šogad mūsu trupai pievienojies jauns vadošais solists ar jau starptautisku pieredzi Amirs Dodarhodžajevs no Kazahstānas. "Koncertā (jeb Briesmas ikvienam)" viņš būs mans partneris Vīra lomā. Ir ļoti patīkami, ka pretī tev ir cilvēks, ar kuru kopdarbs sanāk daudz pilnasinīgāks un krāšņāks. Bet, atgriežoties pie iepriekšējās tēmas, atceros, bērnībā vēlējos kļūt par veterinārārsti. Bija tāds sapnis (iesmejas), bet, ja nopietni, ir laikam nereāli četrdesmit gados sākt apgūt pavisam jaunu profesiju.

Izklausās, ka mums steigšus jāiet uz vēl neredzētām izrādēm ar Jolantu Lubēju, citādi vēl pāris gadi un pārcelsieties pie vīra uz Spāniju…

Patiesībā, jā, tāds plāns ir.

Jums bijušas daudzas skaistas lomas. Ir pateikts viss, ko vēlējāties balerīnas karjerā?

Dejot jau gribētos vai mūžīgi, arvien pilnveidoties, izmēģināt sevi arvien citos ampluā. Aiziet no baleta ir grūti, tāpēc mēs, baletdejotāji, cenšamies par to nedomāt. Bet laiks un traumas dara savu. Ja būtu tāda iespēja, es vēlētos nodejot Esmeraldu. Varbūt tāpēc, ka jau krietni pirms maniem treniņiem Parīzes baleta trupā Garnjē operā 2023. gada septembrī esmu iemīlējusies Parīzes neatkārtojamā pievilcībā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

• Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
• Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
• Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
• Gata Šļūkas karikatūru
• Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu