22 °C
"LatViaNature" ir Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekts, kas pilnveidos dabas aizsardzības sistēmu Latvijā, lai aizsargājamajām sugām un biotopiem nodrošinātu saglabāšanos ilgtermiņā.
Tajā izvēlētas trīs pilottēmas – ES nozīmes aizsargājamie zālāji, ES nozīmes aizsargājamie meži un invazīvo jeb svešzemju sugu ierobežošana. Savukārt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas veicināšanai privātajās zemēs projektā paredzēts radīt īpašus atbalsta mehānismus, tostarp izstrādāt efektīvu nacionāla līmeņa kompensācijas modeli.
Šī projekta īstenošanas laiks: no 2020. gada 1. augusta līdz 2028. gada beigām, budžets – 19,49 milj. eiro, no kuriem četrdesmit procentu būs nacionālais līdzfinansējums. "LatViaNature" mērķus papildinošām aktivitātēm kopumā astoņu gadu periodā plānots piesaistīt papildinošo finansējumu 114,34 milj. eiro apmērā no dažādiem avotiem, tostarp valsts budžeta, ES fondiem un citiem finanšu instrumentiem.
Invazīvās sugas ir atzītas par vienu no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem pasaulē, postoši ietekmējot vietējās sugas, izmainot ekosistēmu funkcijas un radot gan ekonomiskus zaudējumus
(samazinās lauksaimniecības un meža zemes vērtība), gan arī bīstamību cilvēka veselībai.
Pētījums rāda zināšanu trūkumu
Lai gūtu priekšstatu par Latvijas zemju īpašnieku un apsaimniekotāju zināšanām par invazīvajām augu sugām un pieredzi, ar tām sastopoties, augšminētā projekta ietvaros Vidzemes Augstskola veica aptauju "Invazīvās augu sugas un to izplatības ierobežošana Latvijā", kurā piedalījās respondenti no dažādiem mūsu valsts reģioniem, aptverot visu Latviju. Kopīgais secinājums – invazīvo svešzemju augu izplatība Latvijā ir kļuvusi par nopietnu problēmu, kas prasa uzmanību un rīcību no visu iesaistīto personu puses, lai saglabātu un atjaunotu vietējos biotopus un pasargātu Latvijas dabu.
Lielākā daļa aptaujāto bijuši pārliecināti, ka invazīvo augu sugas nepalielina dabas daudzveidību, neizdaiļo ainavu un ka tās nevar būt saimnieciski izdevīgas. 79 procenti tās uzskata par nezālēm, kas jāierobežo, 75 procenti – par ekonomiskus zaudējumus radošām sugām. Aptauja atklāja, ka puse respondentu jūtas norūpējušies par invazīvo augu izplatību Latvijā, bet 28 procenti nav pievērsuši tam uzmanību. Savukārt 63 procenti atzina, ka viņu īpašumā ir ieviesusies kāda no invazīvo augu sugām: visbiežāk tika minēts Sosnovska latvānis, Kanādas zeltslotiņa un daudzlapu lupīna.
Aptaujas rīkotājiem nācās zemes īpašnieku zināšanas atzīt par viduvējām, un tas nozīmē, ka tuvākajā laikā nepieciešama sabiedrības izglītošana par invazīvajām augu sugām, lai cilvēki iespēju robežās varētu iesaistīties šo sugu ierobežošanā.
Kampaņa "Ķeram svešos!"
Pirmais solis līdzcilvēku izpratnes vairošanā par bīstamajām invazīvajām sugām un to radītajiem draudiem Latvijas dabai ir "LatViaNature" projekta ietvaros pērn rīkotā kampaņa "Ķeram svešos Latvijas dabā!". Arī šogad, turpinot šo kampaņu, 22. un 23. martā diennakti ilgs ideju maratons risināsies Jelgavā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātē (Akadēmijas ielā 11). Tā mērķis ir atrast jaunas, efektīvas, daudzkārt īstenojamas, dabai draudzīgas un izmaksās lietderīgas invazīvo sugu ierobežošanas metodes.
Invazīvie augi un dzīvnieki Latvijā nokļūst dažādos veidos gan cilvēku neapzinātas, gan apzinātas darbības rezultātā.
Daudzi augi Latvijā ir ievesti kā krāšņumaugi vai lauksaimniecības kultūras, tomēr laika gaitā tie pielāgojušies apstākļiem savvaļā un izspiež vietējās sugas. Vairumu svešzemju augu Latvijā ieveda 20. gadsimtā, piemēram, Sosnovska latvāni kā lopbarības augu, puķu sprigani un Kanādas zeltslotiņu kā daiļdārzā audzējamas sugas.
Protams, augi un dzīvnieki pie mums var ieceļot arī nejauši – kravas kuģu tilpnēs, ar pasta sūtījumiem, stādu konteineros vai citādā veidā. Lai arī pirmajā brīdī varētu likties, ka katra jauna suga vairo Latvijas dabas daudzveidību, ar svešajiem ir pilnīgi otrādi – tie nomāc vietējās sugas, iznīcina to barības bāzi un dzīves telpu, veicina izmaiņas augsnē un apkārtējā vidē.
Lai ikviens savā īpašumā atpazītu kaitniekus, ir izveidots Invazīvo sugu pārvaldnieks ("www.invazivs.lv"), kas piedāvā iepazīties ar teju piecdesmit invazīvajām sugām, kuras iekļautas gan Eiropas Savienības regulā, gan arī pēc zinātnieku atzinuma, ka tās ir tieši Latvijā invazīvas vai potenciāli invazīvas – tādas, kas ir ātraudzīgas, strauji vairojas un izplatās. Par šīm sugām ziņojumu var iesniegt interneta vietnē: "https://ozols.gov.lv/kartes/apps/sites/#/invazivo-sugu-parvaldnieks" vai mobilajā lietotnē "ArcGIS Survey123".
"Ziņojumi par invazīvo sugu novērojumiem no iedzīvotājiem tiek ļoti gaidīti un ir būtiski nepieciešami. Tie veicina agrīnu invazīvo sugu atklāšanu, kas ir svarīgi efektīvai šo sugu pārvaldībai.
Atsūtītie dati tiks izmantoti invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumu plānošanā un ieviešanā, sugu un biotopu apsaimniekošanā, zinātniskos pētījumos, kā arī dažādu ziņojumu un pārskatu sagatavošanā," iesaistīties invazīvo augu izplatības noskaidrošanā mudina DAP LIFE-IP "LatViaNature" projekta pārstāve Santa Rutkovska.
