Partly cloudy 22 °C
P. 20.05
Salvis, Selva, Venta
LIFE-IP "LatViaNature" invazīvo sugu eksperte Aiva Bojāre rāda agresīvās svešzemnieces vārpainās korintes (Amelanchier spicata) audzi Ragakāpas dabas parkā Jūrmalā, kuras iznīcināšana šogad tiks turpināta.
LIFE-IP "LatViaNature" invazīvo sugu eksperte Aiva Bojāre rāda agresīvās svešzemnieces vārpainās korintes (Amelanchier spicata) audzi Ragakāpas dabas parkā Jūrmalā, kuras iznīcināšana šogad tiks turpināta.
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

"LatViaNature" ir Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekts, kas pilnveidos dabas aizsardzības sistēmu Latvijā, lai aizsargājamajām sugām un biotopiem nodrošinātu saglabāšanos ilgtermiņā.

Tajā izvēlētas trīs pilottēmas – ES nozīmes aizsargājamie zālāji, ES nozīmes aizsargājamie meži un invazīvo jeb svešzemju sugu ierobežošana. Savukārt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas veicināšanai privātajās zemēs projektā paredzēts radīt īpašus atbalsta mehānismus, tostarp izstrādāt efektīvu nacionāla līmeņa kompensācijas modeli.

Šī projekta īstenošanas laiks: no 2020. gada 1. augusta līdz 2028. gada beigām, budžets – 19,49 milj. eiro, no kuriem četrdesmit procentu būs nacionālais līdzfinansējums. "LatViaNature" mērķus papildinošām aktivitātēm kopumā astoņu gadu periodā plānots piesaistīt papildinošo finansējumu 114,34 milj. eiro apmērā no dažādiem avotiem, tostarp valsts budžeta, ES fondiem un citiem finanšu instrumentiem.

Invazīvās sugas ir atzītas par vienu no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem pasaulē, postoši ietekmējot vietējās sugas, izmainot ekosistēmu funkcijas un radot gan ekonomiskus zaudējumus 

(samazinās lauksaimniecības un meža zemes vērtība), gan arī bīstamību cilvēka veselībai.

Pētījums rāda zināšanu trūkumu

Lai gūtu priekšstatu par Latvijas zemju īpašnieku un apsaimniekotāju zināšanām par invazīvajām augu sugām un pieredzi, ar tām sastopoties, augšminētā projekta ietvaros Vidzemes Augstskola veica aptauju "Invazīvās augu sugas un to izplatības ierobežošana Latvijā", kurā piedalījās respondenti no dažādiem mūsu valsts reģioniem, aptverot visu Latviju. Kopīgais secinājums – invazīvo svešzemju augu izplatība Latvijā ir kļuvusi par nopietnu problēmu, kas prasa uzmanību un rīcību no visu iesaistīto personu puses, lai saglabātu un atjaunotu vietējos biotopus un pasargātu Latvijas dabu.

Lielākā daļa aptaujāto bijuši pārliecināti, ka invazīvo augu sugas nepalielina dabas daudzveidību, neizdaiļo ainavu un ka tās nevar būt saimnieciski izdevīgas. 79 procenti tās uzskata par nezālēm, kas jāierobežo, 75 procenti – par ekonomiskus zaudējumus radošām sugām. Aptauja atklāja, ka puse respondentu jūtas norūpējušies par invazīvo augu izplatību Latvijā, bet 28 procenti nav pievērsuši tam uzmanību. Savukārt 63 procenti atzina, ka viņu īpašumā ir ieviesusies kāda no invazīvo augu sugām: visbiežāk tika minēts Sosnovska latvānis, Kanādas zeltslotiņa un daudzlapu lupīna.

Aptaujas rīkotājiem nācās zemes īpašnieku zināšanas atzīt par viduvējām, un tas nozīmē, ka tuvākajā laikā nepieciešama sabiedrības izglītošana par invazīvajām augu sugām, lai cilvēki iespēju robežās varētu iesaistīties šo sugu ierobežošanā.

Kampaņa "Ķeram svešos!"

Pirmais solis līdzcilvēku izpratnes vairošanā par bīstamajām invazīvajām sugām un to radītajiem draudiem Latvijas dabai ir "LatViaNature" projekta ietvaros pērn rīkotā kampaņa "Ķeram svešos Latvijas dabā!". Arī šogad, turpinot šo kampaņu, 22. un 23. martā diennakti ilgs ideju maratons risināsies Jelgavā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātē (Akadēmijas ielā 11). Tā mērķis ir atrast jaunas, efektīvas, daudzkārt īstenojamas, dabai draudzīgas un izmaksās lietderīgas invazīvo sugu ierobežošanas metodes.

Invazīvie augi un dzīvnieki Latvijā nokļūst dažādos veidos gan cilvēku neapzinātas, gan apzinātas darbības rezultātā. 

Daudzi augi Latvijā ir ievesti kā krāšņumaugi vai lauksaimniecības kultūras, tomēr laika gaitā tie pielāgojušies apstākļiem savvaļā un izspiež vietējās sugas. Vairumu svešzemju augu Latvijā ieveda 20. gadsimtā, piemēram, Sosnovska latvāni kā lopbarības augu, puķu sprigani un Kanādas zeltslotiņu kā daiļdārzā audzējamas sugas.

Protams, augi un dzīvnieki pie mums var ieceļot arī nejauši – kravas kuģu tilpnēs, ar pasta sūtījumiem, stādu konteineros vai citādā veidā. Lai arī pirmajā brīdī varētu likties, ka katra jauna suga vairo Latvijas dabas daudzveidību, ar svešajiem ir pilnīgi otrādi – tie nomāc vietējās sugas, iznīcina to barības bāzi un dzīves telpu, veicina izmaiņas augsnē un apkārtējā vidē.

Viena no Latvijas dabā izplatītākajām invazīvajām sugām ir Sosnovska latvānis.

Lai ikviens savā īpašumā atpazītu kaitniekus, ir izveidots Invazīvo sugu pārvaldnieks ("www.invazivs.lv"), kas piedāvā iepazīties ar teju piecdesmit invazīvajām sugām, kuras iekļautas gan Eiropas Savienības regulā, gan arī pēc zinātnieku atzinuma, ka tās ir tieši Latvijā invazīvas vai potenciāli invazīvas – tādas, kas ir ātraudzīgas, strauji vairojas un izplatās. Par šīm sugām ziņojumu var iesniegt interneta vietnē: "https://ozols.gov.lv/kartes/apps/sites/#/invazivo-sugu-parvaldnieks" vai mobilajā lietotnē "ArcGIS Survey123".

"Ziņojumi par invazīvo sugu novērojumiem no iedzīvotājiem tiek ļoti gaidīti un ir būtiski nepieciešami. Tie veicina agrīnu invazīvo sugu atklāšanu, kas ir svarīgi efektīvai šo sugu pārvaldībai. 

Atsūtītie dati tiks izmantoti invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumu plānošanā un ieviešanā, sugu un biotopu apsaimniekošanā, zinātniskos pētījumos, kā arī dažādu ziņojumu un pārskatu sagatavošanā," iesaistīties invazīvo augu izplatības noskaidrošanā mudina DAP LIFE-IP "LatViaNature" projekta pārstāve Santa Rutkovska.

Reklāma

Pilotprojekts Ragakāpā

Lai veiksmīgi cīnītos ar invazīvajām augu sugām, vislabāk kombinēt dažādas apkarošanas metodes – appļaušanu, ravēšanu, uzaršanu, izciršanu, sakneņu izrakšanu, apstrādi ar herbicīdiem, nelabvēlīgu apstākļu (noēnojuma, mitruma režīma maiņas) radīšanu.

Viena no sugām, kurai projekta "LatViaNature" gaitā tiek veikta dažādu invazīvo sugu ierobežošanas metožu testēšana un to efektivitātes novērtēšana, ir vārpainā korinte, un kā pilotteritorija izvēlēts dabas parks "Ragakāpa", kur testēšana notiek parka vecākajā un bioloģiski vērtīgākajā daļā trīsdesmit trīs hektāru platībā.

Vārpainās korintes aizaudzis kāpu mežs.

"Vārpainā korinte te ir masveidā savairojusies, pārveido meža struktūru, izmaina vides apstākļus un augsnes sastāvu, kā rezultātā izzūd mežainajām piejūras kāpām raksturīgās augu sugas. Tādējādi kāpām tipiskie skrajie, gaišie priežu meži pakāpeniski var pārvērsties aizaugušās, grūti caurstaigājamās un nepārredzamās kokaudzēs," darbu prioritāro iekļaušanu Ragakāpas aizsardzības plānā skaidro projekta īstenotāji.

No vārpainās korintes attīrīta teritorija.

Viņi norāda, ka atkarībā no teritorijas reljefa un sugas sastopamības blīvuma tiek testētas četras vārpainās korintes ierobežošanas metodes – izraušana ar rokas instrumentiem stāvajās nogāzēs un mazizmēra traktortehnikas izmantošana teritorijas līdzenajā daļā, kā arī bieža trimmerēšana un krūmu nozāģēšana, celmus precīzi apstrādājot ar augu aizsardzības līdzekļiem, izmantojot otu. Katras metodes efektivitātes novērtēšana notiks līdz 2027. gadam, lai pēc tam sagatavotu zinātniskās vadlīnijas, kā cīnīties ar šo bīstamo invazīvo sugu arī citviet Latvijā.

Dzīvniekus ierobežot grūtāk

Invazīvo dzīvnieku sugu Latvijā ir mazāk nekā invazīvo augu sugu, taču ar to skaita ierobežošanu ir sarežģītāk tikt galā. 

Viena no lielākajām sodībām ir invazīvie gliemji, piemēram, Spānijas kailgliemezis, kas četrpadsmit gadu laikā kopš pirmās kolonijas atrašanas Latvijā jau plaši izplatījies Kurzemē un Vidzemē. 

"Gliemežu apkarošanai var izmantot vairākas metodes, kuras kombinējot iegūstami labi rezultāti. Bioloģiskā metode ietver parazītisko nematožu un Indijas skrējējpīļu izmantošanu, taču viens no efektīvākajiem paņēmieniem ir nolasīšana ar rokām un mehāniska iznīcināšana. Kailgliemežus var izķert arī ar lamatām vai ierīkojot viltus paslēptuves. Tos labi pievilina alus, raudzētas maizes šķīdums, pūstošas augu atliekas, beigti kailgliemeži. Gliemji labprāt barojas arī ar kaķu un suņu sauso barību, kombinēto lopbarību un ķirbjveidīgajiem augiem, kas var kalpot to pievilināšanai kā ēsma," atklāj malakoloģe Iveta Jakubāne.

Savukārt zooloģe Digna Pilāte iebilst spriedumam, ka visi svešzemju dzīvnieki pasludināmi par kaitīgiem un pilnībā izskaužami no mūsu faunas. "Zīdītājsugu starpā situācija šobrīd ir stabila. Kādreiz ievestie jenotsuņi un no zvēraudzētavām izmukušās Amerikas ūdeles ir aklimatizējušās Latvijas vidē, ieņēmušas savu nišu, un šo sugu vairošanās nenotiek sprādzienveidīgi, līdz ar to dzīvnieku skaits ir stabilizējies. Tiesa gan, Amerikas ūdeles no mūsu valsts faunas ir izspiedušas Eiropas ūdeles, kas pie mums vairs nav sastopamas, un ieņēmušas viņu vietu. Arī jenotsuns ir veiksmīgi "naturalizējies" Latvijas dabā."

Zooloģe uzsver, lai gan jenotsuns un Amerikas ūdele ieviešanās sākumā pēc visām pazīmēm atbilda invazīvo sugu kategorijai, pašlaik Latvijas dabā šīs sugas neizpaužas kā invazīvās. Tādēļ diez vai būtu prātīgi sākt to mērķtiecīgu izskaušanu, jo tad reālus rezultātus varētu panākt vien tad, ja tiktu slēgtas robežas ar kaimiņvalstīm, izslēdzot dzīvnieku migrāciju. 

"Tāpat bizamžurku jeb ondatru skaitu līdzsvaro dabiskie ienaidnieki, jo tās iekļaujas Amerikas ūdeļu barības bāzē, kuras posta bizamžurku migas un apēd mazuļus, un pēc būtības sanāk tā, ka viens svešzemnieks apēd otru."

Runājot par sugu ierobežošanu, Digna Pilāte teic, ka dabā to izdarīt ir ļoti grūti, un min Zviedrijas un Dānijas piemēru. Tur jenotsuņu izplatību ierobežo gan medījot, gan liekot slazdus, gan dzīvus noķertos sterilizējot un aprīkojot ar raidītājiem, lai izsekotu šo dzīvnieku tālākās gaitas pie citiem sugas brāļiem. Taču pagaidām Latvijā domāt par šādu metožu pielietošanu nav jēgpilni. "Kamēr pie mums ir samērā liela pelēko vilku populācija, piemēram, par Amerikas jenotu savairošanos nevajadzētu uztraukties, jo vilki ir dabiskie šīs invazīvās sugas īpatņu skaita regulētāji un situācija tiks līdzsvarota. Tomēr saistībā ar klimata pārmaiņām nevaram būt pārliecināti, ka tuvākajā nākotnē Latvijas dabā neparādīsies jaunas svešzemju dzīvnieku sugas."

Turpmāk ir svarīgi sekot līdzi izmaiņām dabā un ātri reaģēt, jo, piemēram, Sika briedis (Cervus nippon) ir iekļauts Eiropas invazīvo dzīvnieku sugu sarakstā, bet mūsu nacionālajā sarakstā šīs sugas nav, kaut gan mednieki šos briežus jau ir manījuši Latvijas mežos. Tāpat pamanīts ir Amerikas jenots, kas gan jau ir iekļauts nacionālajā invazīvo dzīvnieku sugu sarakstā. l

Uzziņa

No Latvijas dabā sastopamajām augu un dzīvnieku sugām apmēram trešdaļa ir svešzemju sugas. Aptuveni desmit procentu no tām ir bīstamas invazīvas sugas, kas apdraud dabas daudzveidību mūsu valstī – agresīvi izplatās un izkonkurē vietējās sugas.

Invazīvo dzīvnieku sugas Latvijā

  • Spānijas kailgliemezis
  • Milzu kailgliemezis
  • Baltais vīngliemezis
  • Melngalvas mīkstgliemezis
  • Daudzveidīgā sēdgliemene
  • Amerikas jenots
  • Jenotsuns
  • Amerikas ūdele
  • Ondatra (bizamžurka)
  • Ķīnas cimdiņkrabis
  • Dubļu krabis
  • Signālvēzis
  • Dzeloņvaigu vēzis
  • Rotans
  • Sarkanausu bruņurupucis
  • Apaļais jūrasgrundulis
  • Daudzveidīgā mārīte

Eksperta viedoklis

Jāiesaistās visai sabiedrībai

Aiva Bojāre, LIFE-IP "LatViaNature" invazīvo sugu eksperte.

Aiva Bojāre, LIFE-IP "LatViaNature" invazīvo sugu eksperte: Ir skaidrs, ka invazīvās sugas, tām plaši izplatoties, nodara kaitējumu dabai, ekonomikai, nereti arī cilvēku veselībai. Invazīvās sugas ir viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesliem visā pasaulē. Tās var nodarīt tiešu kaitējumu vietējām sugām, piemēram, konkurējot par resursiem – barības vielām un dzīvotnēm –, traucēt apputeksnēšanās un sēklu izplatīšanās procesus, ietekmējot augu vairošanos. Invazīvās sugas var mainīt ekosistēmu struktūru un funkcijas, palielinot kūlas ugunsgrēku riskus, ietekmējot hidroloģisko režīmu un barības vielu apriti, kā arī būtiski ietekmēt ekonomiku, kaitējot lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un citām nozarēm, samazinot ražas un palielinot ražošanas izmaksas.

Invazīvo sugu izplatības ierobežošanā liela nozīme ir savlaicīgai sugu konstatēšanai. 

Agrīna invazīvo sugu atklāšana, ātra ierobežošana un izskaušana spēj samazināt ietekmi gan uz vidi, gan ekonomiku. 

Šāda rīcība prasa arī mazākas izmaksas un nodara mazāku kaitējumu dabai nekā ilgtermiņa pasākumi plašas sugu izplatības gadījumos, kad to ierobežošanas un iznīcināšanas izmaksas var sasniegt astronomiskus apmērus.

Cīņā ar invazīvajām sugām iespējams izmantot dažādas metodes – manuālu vai mehānisku ierobežošanu/iznīcināšanu, ķīmisku apkarošanu, bioloģisko kontroli, kā arī preventīvos pasākumus, lai nepieļautu vai apturētu turpmāku izplatīšanos. Projekta "LatViaNature" ietvaros tiek veikts vērienīgs zinātniskais pētījums par invazīvo sugu ierobežošanas metodēm, testējot dažādu metožu efektivitāti trīspadsmit pilotteritorijās simt hektāru platībā piecām invazīvajām sugām – Kanādas zeltslotiņai, puķu spriganei, krokainajai rozei, vārpainajai korintei un ošlapu kļavai –, kurām ir zinātniski pierādīta negatīvā ietekme uz dabas daudzveidību Latvijā. Šis pētījums nākotnē ļaus nacionālā līmenī sagatavot vadlīnijas, kā labāk cīnīties ar invazīvajām sugām.

Invazīvo sugu izplatības apzināšanā liela loma ir sabiedrības iesaistei. 

Projekta "LatViaNature" gaitā ir izveidota vietne "Invazīvo sugu pārvaldnieks", kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par invazīvajām sugām un ievākt datus par to izplatību. 

Šobrīd vietne tiek papildināta ar jaunu sadaļu, kur katrai sugai aprakstītas dažādas piemērotākās to ierobežošanas un izskaušanas metodes. Turklāt ikviens interesents ir aicināts ziņot vietnē par jauniem invazīvo sugu novērojumiem. 2023. gadā uzsāktās kampaņas "Ķeram svešos Latvijas dabā" laikā ziņojumu skaits pieauga seškārtīgi. Iesniegt ziņojumus ir ļoti svarīgi, jo tādējādi mēs palīdzam zinātnei – šie dati ļauj agrīni atklāt invazīvās sugas, apzināt to izplatību un plānot ierobežošanu, izvēloties konkrētajai vietai atbilstošākās apkarošanas metodes. Mūsdienīga dabas aizsardzība balstās zinātnē un sadarbībā – ikviena Latvijas iedzīvotāja praktiskā iesaistē.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.
"Zaļā Latvija".
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma