2.4 °C
1920. gada novembrī dzejnieks Edvarts Virza laikrakstam "Latvijas Kareivis" rakstīja par rudeni, kad dienas liekas tik nejēdzīgas, ka pat viss izplatījums līdz pat zvaigznēm ir kā piepildījies ar miglu.
"Lietu skaidrās kontūras no mums attālinās un izgaist, miglā it kā vatē mirst visi trokšņi, un svabadā okeāna bangošanas vietā mēs dzirdam tikai to dobjo dunēšanu, kāda ceļas, kad zārkam ber smiltis virsū."
Tolaik Latvijas valsts bija jauna, bet tomēr – dzejnieks jau nojauta, ka lēnām sāk novīst tautu, tribūnu un vientuļu domātāju dzīves pārradīšanas sapņi, "jo itin kā no milzīgas, pret debesīm pacēlušās trubas, lielinieki izgrūž iz sevis ārā to vispasaules miglu, kura lēnām velkas no valsts uz valsti un no kontinenta uz kontinentu… un, apņemot zemi ar draudiem, ar badu un kariem, mēģina noslāpēt ir dvašas, ir asnus, kas tiecas pretim nākamībai".
Vai šis novembris mums, Latvijas iedzīvotājiem, rādītos pelēkāks nekā parasti? Vai trūkst senču rakstura stingrības un veselā saprāta? Bet varbūt tomēr nē – 6. novembrī vairāk nekā 10 000 Doma laukumā sanākušo protestētāju priekšā Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns teica, ka "pārsteidzoši straujā pilsoņu saliedēšanās pret maldiem, maldināšanu un vientiesību vieš prieku un ļauj cerēt, ka Latvija saskaņā ar 56 deputātu vēlmi tomēr nespers bīstamo soli Gruzijas vai – teiksim, kā ir, – Krievijas sapņa virzienā." Tie bija tieši tik vienkārši un skaidri vārdi, par kādiem pirms vairāk nekā simt gadiem runāja cits Latvijas valsts sākuma dzejnieks Kārlis Skalbe, brīdinot: "Bet, kad sīkas ķildas mūs saplosa skabargās, tad man liekas, ka mūsu uzdevums ir vēl grūtāks. Mums jātop par nāciju no tūkstoš skabargām. Tagad, kur tautas liktenis tiek svērts, mums katru stundu vajag turēt priekš acīm skaidrus mērķus, lai mēs varētu organizēt tautas gribu."
Lai kā kādiem gribētos, Latvijas pilsoņu pārliecību dzīvot brīvā, demokrātiskā valstī nevar apslāpēt, jo tāda bija pirmās Latvijas Republikas vairuma vēlme un tāda tā ir arī tagad.
Turklāt tos, kuri pieredzējuši padomju okupācijas laiku un atmodu, šoreiz Doma laukumā īpaši lepnus darīja jaunā, tā saucamā Z paaudze. Tomēr tur bija ne jaunie vien, tur savu viedokli Latvijas Televīzijai teica arī Modris – vīrs, kura gadu skaits ir 92. Tur līdzās studentiem stāvēja mūsu valsts sekmīgākie rūpnieki, Latvijas labumu eksportētāji pasaulē, tur kopīgām domām vienojās Latvijas ārsti, literāti un citi gaiši domājošie. Tur kopējo vēlmi turpināt Latvijas attīstību plecu pie pleca izteica mūsdienu latvieši – strēlnieku pēcteči. Turklāt līdzīgi domājošie jau nepulcējās vien mūsu valsts galvaspilsētā, viņi bija arī Liepājā, Cēsīs, Daugavpilī, Tartu, Vašingtonā, Ņujorkas Taimskvērā, Londonā un vēl citviet. Ikkatrs no viņiem ir Kārļa Skalbes pieminētā skabarga. Un par ikvienu ir lepnums – par spēju brīvi domāt, brīvi strādāt un pelnīt naudu.
Svētkos latvieši mēdz vienoties un reizēm pat grūtos brīžos mēdz sakašķēties. Mierīgo laiku skepse citam pret citu var kļūt pat auglīga, jo ikvienam ir tiesības palikt pie sava, vienreizējā un neatkārtojamā viedokļa. Tomēr šodien, hibrīdkara laikā, ir vēl vairāk jādomā par kopēju labumu. Dainis Īvāns uzsvēra: "Šī vara pieder mums. Lai arī dažādiem, bet apvienoties spējīgiem." 1922. gada 15. februārī pirmais Latvijas Republikas demokrātiski vēlētais likumdevējs – Satversmes sapulce – galīgajā lasījumā pieņēma mūsu valsts Satversmi, kurā teikts: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai."
Trešais šeit pieminamais dzejnieks, Vitauts Ļūdēns, teicis, ka "velti ap Latviju līdīs un lodās ar indes zobiņiem un zobiem modernie bermontieši".
Starp citu – šoruden cilvēku mitekļos cenšas ielauzties nepieredzēti daudz žurku. Tie ir dzīvnieki ar augstu inteliģences pakāpi, un mēdz teikt, ka žurkas bēg no grimstoša kuģa. Tātad – Latvija nav grimstošs kuģis. Gaišus valsts svētkus mums visiem!
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
