18 °C
Vecie šīfera jumti joprojām daudzviet ir manāmi lauku ainavā. Šīferis tiek labots, sagādājot lietotas tāda paša azbesta šīfera loksnes vai arī izmantots saimniecībā kā improvizēts nožogojums, pārsegs, aizslietnis vai tamlīdzīgi.
Daudzi joprojām neapzinās šī azbestu saturošā materiāla kaitīgumu, bet valsts un pašvaldības pagaidām nepiedāvā ne centralizētus pasākumus, ne atbalstu šīfera nomaiņai un utilizācijai.
2006. gadā ar ES direktīvu aizliegto azbestu saturošo būvmateriālu precīzs daudzums Latvijā aizvien nav zināms. Un netiek vērtēta arī azbesta kā slimību izraisītāja ietekme.
Interneta žurnāls "EUobserver" ziņo, ka ik gadu Eiropā ar azbesta lietojumu ir saistītas 70 000 līdz 90 000 eiropiešu nāves. Iepriekš nosauktais skaitlis, visticamāk, ir ļoti optimistisks, jo tieši tuvākajā laikā mēs varētu sastapties ar lielāku azbesta izraisīto nāvējošo slimību gadījumu skaitu. Tādas slimības kā plaušu vēzis, mezatelioma, azbestoze nereti ilgstoši ir latentas: tās var nedot par sevi ziņu pat 20 un dažkārt arī 40–60 gadus.
Veselības ministrija redakcijai nekomentēja azbesta izraisīto slimību saistītos pētījumus un nākotnes ieceres šajā virzienā. Iespējams, tādēļ, ka – kā atzīst eksperti – šādu pētījumu nemaz nav.
Miljons plākšņu vēl apritē
Pērn ES LIFE programmas projektā "Atkritumi kā resursi Latvijā", pēc Valsts zemes dienesta rīcībā esošās informācijas, aplēsts, ka uz Latvijas jumtiem patlaban atrodas viens miljons tonnu azbestu saturošo šīfera plākšņu, ap 40% no tā – uz dzīvojamo māju jumtiem. Daudzās lauku mājās un saimniecībās bīstamo azbestu saturošās plāksnes glabājās pie šķūnīšiem vai palīgēkās, radot piesārņojuma bīstamību un apdraudot cilvēku veselību. "Pēc vairāk nekā 13 gadu darbības ar azbestu saturošajiem materiāliem privātmāju saimniekus dalu trīs lielās grupās. Pirmajā ir ļaudis, kas nezina, kas ir šīferis un ka tā sastāvā esošais azbests ir ļoti bīstams. Viņiem jumts ir jumts. Otra saimnieku grupa zina, ka viņu maināmais jumta klājums ir šīferis un tā sastāvā ir azbests, tomēr netic tā kaitīgumam. Un ir arī privātmāju saimnieki, kas šīferi zina, tostarp zina tā kaitīgumu, tomēr nevar atļauties maksāt par tā novākšanu un apsaimniekošanu," novērojis SIA "Asbesto Lab" valdes loceklis Miks Lejiņš.
"Skeptiķu galvenais arguments ir – nav indikāciju! Pašam un bērniem viss ir labi. Taču šīfera sastāvā esošo azbesta šķiedru ieelpošana pēc plāksnes lūzuma vai drupināšanas, vai arī nonākot organismā caur brūcēm, nenovēršami ved uz ļoti bīstamu rezultātu.
Organisms nespēj šīs kancerogēnās azbesta daļiņas izvadīt, tā pakāpeniski novājinot imūnsistēmu. Cīņa turpinās desmitiem gadu, bet cilvēks nesaskata saistību, ka neārstējamu plaušu slimību iemesls varētu būt pirms 15 gadiem mainītais jumts. Ir saimnieki, kas veco šīfera jumtu kaut kur iestrādā, piemēram, ceļa segumā, aplami uzskatot, ka azbests šādi zaudē savas īpašības. Pavisam mazs skaits cilvēku tomēr sagrabina naudu piekabītei, lai noņemto jumta klājumu aizvestu uz valstī īpaši sagatavotajām un sertificētajām glabātavām, līdz kurām dažkārt ir jāmēro tāls ceļš."
Precizēsim, ka vienas tonnas azbestu saturošā šīfera noņemšana, iepakošana, pārvadāšana un apglabāšana – tās ir tūkstošos mērāmas izmaksas. Viena kvadrātmetra šīfera jumta demontāža maksā 5 līdz 15 eiro, vienas tonnas materiāla aizvešana uz īpašām apglabāšanas vietām 300–400 eiro, bet apglabāšanas izmaksas sasniedz gandrīz 200 eiro. Ja saimnieks nepērk jumta klājuma noņemšanas pakalpojumu un šīfera plāksnes pats ved uz savākšanas laukumu vai uz atkritumu poligonu, tad naudas izdevumus var mazināt. Tomēr šajā gadījumā ļoti svarīgi ir ievērot visus drošības pasākumus.
Kāpēc tik daudz bezatbildīgu firmu?
Mazais uzņēmējs Miks Lejiņš darbojas ar azbestu saturošo atkritumu apsaimniekošanu kopš 2010. gada. Tomēr viņa SIA "Asbestos Lab" azbesta apritē patlaban var iesaistīties vien kā apakšuzņēmējs. Iemesls ir valsts izvirzītā prasība nodrošināt bankas kontā 125 000 eiro lielu drošības naudu un maksāt 25 000 eiro par pārvadājuma licenci (bīstamo atkritumu pārvadāšanai ir vajadzīgs specializēts transportlīdzeklis). M. Lejiņš pēc visu komercbanku aptaujas secināja, ka finanšu iestādes ir gatavas mazajam uzņēmējam aizdot vien 25 000 eiro ar nosacījumu, ka viņa kontā jau ir 100 000 eiro.
"Azbesta apsaimniekošana ir bizness vien miljonāriem," vīlies par šādu attieksmi ir uzņēmējs.
Drošības naudas iemaksu nozares uzraugi pamato ar to, ka gadījumos, kad atkritumu apsaimniekotājs izraisa piesārņojumu vai neizdara tā, kā prasīts, valstij ir nauda, par ko šo kaitējumu likvidēt. Tikmēr M. Lejiņš, lai varētu darboties izvēlētajā bīstamo atkritumu apsaimniekošanas biznesā un varētu samaksāt prasītos maksājumus, agrāk ieķīlāja savu māju. Patlaban vairs tā nedara, esot liels risks, tāpēc var darboties vien kā apakšuzņēmējs.
Lielās drošības naudas rosina mazos apsaimniekotājus darboties pelēkajā tirgū, pret ko neiebilst arī pakalpojumu pircēji. "Patlaban pilnīgi legāli, ievērojot visus noteikumus un likumus, azbestu saturošo atkritumu apsaimniekošana notiek vien ar ES naudu atbalstītajos projektos. Atlikušajā daļā pakalpojuma sniedzēji nodokļus nemaksā aptuveni 80 procentos gadījumu. Mana uzņēmuma gan starp nodokļu nemaksātājiem nav," uzsver M. Lejiņš.
