Partly cloudy 8 °C
T. 24.04
Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
"Ir saimnieki, kas veco šīfera jumtu kaut kur iestrādā, piemēram, ceļa segumā, aplami uzskatot, ka azbests šādi zaudē savas īpašības. Un tikai pavisam mazs skaits cilvēku sagrabina naudu piekabītei, lai noņemto jumta klājumu aizvestu uz valstī īpaši sagatavotajām un sertificētajām glabātavām, līdz kurām dažkārt ir jāmēro tāls ceļš," novērojis SIA "Asbesto Lab" valdes loceklis Miks Lejiņš, kas ar azbestu saturošiem materiāliem strādā jau vairāk nekā 10 gadus.
"Ir saimnieki, kas veco šīfera jumtu kaut kur iestrādā, piemēram, ceļa segumā, aplami uzskatot, ka azbests šādi zaudē savas īpašības. Un tikai pavisam mazs skaits cilvēku sagrabina naudu piekabītei, lai noņemto jumta klājumu aizvestu uz valstī īpaši sagatavotajām un sertificētajām glabātavām, līdz kurām dažkārt ir jāmēro tāls ceļš," novērojis SIA "Asbesto Lab" valdes loceklis Miks Lejiņš, kas ar azbestu saturošiem materiāliem strādā jau vairāk nekā 10 gadus.
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Vecie šīfera jumti joprojām daudzviet ir manāmi lauku ainavā. Šīferis tiek labots, sagādājot lietotas tāda paša azbesta šīfera loksnes vai arī izmantots saimniecībā kā improvizēts nožogojums, pārsegs, aizslietnis vai tamlīdzīgi.

Daudzi joprojām neapzinās šī azbestu saturošā materiāla kaitīgumu, bet valsts un pašvaldības pagaidām nepiedāvā ne centralizētus pasākumus, ne atbalstu šīfera nomaiņai un utilizācijai.

2006. gadā ar ES direktīvu aizliegto azbestu saturošo būvmateriālu precīzs daudzums Latvijā aizvien nav zināms. Un netiek vērtēta arī azbesta kā slimību izraisītāja ietekme.

Interneta žurnāls "EUobserver" ziņo, ka ik gadu Eiropā ar azbesta lietojumu ir saistītas 70 000 līdz 90 000 eiropiešu nāves. Iepriekš nosauktais skaitlis, visticamāk, ir ļoti optimistisks, jo tieši tuvākajā laikā mēs varētu sastapties ar lielāku azbesta izraisīto nāvējošo slimību gadījumu skaitu. Tādas slimības kā plaušu vēzis, mezatelioma, azbestoze nereti ilgstoši ir latentas: tās var nedot par sevi ziņu pat 20 un dažkārt arī 40–60 gadus.

Veselības ministrija redakcijai nekomentēja azbesta izraisīto slimību saistītos pētījumus un nākotnes ieceres šajā virzienā. Iespējams, tādēļ, ka – kā atzīst eksperti – šādu pētījumu nemaz nav.

Tipisks padomjzemes mantojums – azbesta šīfera jumts.

Miljons plākšņu vēl apritē

Pērn ES LIFE programmas projektā "Atkritumi kā resursi Latvijā", pēc Valsts zemes dienesta rīcībā esošās informācijas, aplēsts, ka uz Latvijas jumtiem patlaban atrodas viens miljons tonnu azbestu saturošo šīfera plākšņu, ap 40% no tā – uz dzīvojamo māju jumtiem. Daudzās lauku mājās un saimniecībās bīstamo azbestu saturošās plāksnes glabājās pie šķūnīšiem vai palīgēkās, radot piesārņojuma bīstamību un apdraudot cilvēku veselību. "Pēc vairāk nekā 13 gadu darbības ar azbestu saturošajiem materiāliem privātmāju saimniekus dalu trīs lielās grupās. Pirmajā ir ļaudis, kas nezina, kas ir šīferis un ka tā sastāvā esošais azbests ir ļoti bīstams. Viņiem jumts ir jumts. Otra saimnieku grupa zina, ka viņu maināmais jumta klājums ir šīferis un tā sastāvā ir azbests, tomēr netic tā kaitīgumam. Un ir arī privātmāju saimnieki, kas šīferi zina, tostarp zina tā kaitīgumu, tomēr nevar atļauties maksāt par tā novākšanu un apsaimniekošanu," novērojis SIA "Asbesto Lab" valdes loceklis Miks Lejiņš. 

"Skeptiķu galvenais arguments ir – nav indikāciju! Pašam un bērniem viss ir labi. Taču šīfera sastāvā esošo azbesta šķiedru ieelpošana pēc plāksnes lūzuma vai drupināšanas, vai arī nonākot organismā caur brūcēm, nenovēršami ved uz ļoti bīstamu rezultātu. 

Organisms nespēj šīs kancerogēnās azbesta daļiņas izvadīt, tā pakāpeniski novājinot imūnsistēmu. Cīņa turpinās desmitiem gadu, bet cilvēks nesaskata saistību, ka neārstējamu plaušu slimību iemesls varētu būt pirms 15 gadiem mainītais jumts. Ir saimnieki, kas veco šīfera jumtu kaut kur iestrādā, piemēram, ceļa segumā, aplami uzskatot, ka azbests šādi zaudē savas īpašības. Pavisam mazs skaits cilvēku tomēr sagrabina naudu piekabītei, lai noņemto jumta klājumu aizvestu uz valstī īpaši sagatavotajām un sertificētajām glabātavām, līdz kurām dažkārt ir jāmēro tāls ceļš."

Precizēsim, ka vienas tonnas azbestu saturošā šīfera noņemšana, iepakošana, pārvadāšana un apglabāšana – tās ir tūkstošos mērāmas izmaksas. Viena kvadrātmetra šīfera jumta demontāža maksā 5 līdz 15 eiro, vienas tonnas materiāla aizvešana uz īpašām apglabāšanas vietām 300–400 eiro, bet apglabāšanas izmaksas sasniedz gandrīz 200 eiro. Ja saimnieks nepērk jumta klājuma noņemšanas pakalpojumu un šīfera plāksnes pats ved uz savākšanas laukumu vai uz atkritumu poligonu, tad naudas izdevumus var mazināt. Tomēr šajā gadījumā ļoti svarīgi ir ievērot visus drošības pasākumus.

Valsts un pašvaldības pagaidām nepiedāvā ne centralizētus pasākumus, ne atbalstu šīfera nomaiņai un utilizācijai.

Kāpēc tik daudz bezatbildīgu firmu?

Mazais uzņēmējs Miks Lejiņš darbojas ar azbestu saturošo atkritumu apsaimniekošanu kopš 2010. gada. Tomēr viņa SIA "Asbestos Lab" azbesta apritē patlaban var iesaistīties vien kā apakšuzņēmējs. Iemesls ir valsts izvirzītā prasība nodrošināt bankas kontā 125 000 eiro lielu drošības naudu un maksāt 25 000 eiro par pārvadājuma licenci (bīstamo atkritumu pārvadāšanai ir vajadzīgs specializēts transportlīdzeklis). M. Lejiņš pēc visu komercbanku aptaujas secināja, ka finanšu iestādes ir gatavas mazajam uzņēmējam aizdot vien 25 000 eiro ar nosacījumu, ka viņa kontā jau ir 100 000 eiro. 

"Azbesta apsaimniekošana ir bizness vien miljonāriem," vīlies par šādu attieksmi ir uzņēmējs.

Drošības naudas iemaksu nozares uzraugi pamato ar to, ka gadījumos, kad atkritumu apsaimniekotājs izraisa piesārņojumu vai neizdara tā, kā prasīts, valstij ir nauda, par ko šo kaitējumu likvidēt. Tikmēr M. Lejiņš, lai varētu darboties izvēlētajā bīstamo atkritumu apsaimniekošanas biznesā un varētu samaksāt prasītos maksājumus, agrāk ieķīlāja savu māju. Patlaban vairs tā nedara, esot liels risks, tāpēc var darboties vien kā apakšuzņēmējs.

Lielās drošības naudas rosina mazos apsaimniekotājus darboties pelēkajā tirgū, pret ko neiebilst arī pakalpojumu pircēji. "Patlaban pilnīgi legāli, ievērojot visus noteikumus un likumus, azbestu saturošo atkritumu apsaimniekošana notiek vien ar ES naudu atbalstītajos projektos. Atlikušajā daļā pakalpojuma sniedzēji nodokļus nemaksā aptuveni 80 procentos gadījumu. Mana uzņēmuma gan starp nodokļu nemaksātājiem nav," uzsver M. Lejiņš.

Reklāma

Administratīvie sodi par azbesta aprites noteikumu pārkāpumiem, šķiet, nerosina darboties legāli. Fiziskās personas var sodīt ar naudas sodu līdz 1000 eiro, juridiskās personas ar naudas sodu līdz 2800 eiro. Tiesa gan, vainīgajam lielākas raizes par naudas sodu, visticamāk, sagādās piesārņotās teritorijas sakopšana. Par nožēlu pat pēc vairākiem atgādinājumiem Valsts vides dienests redakcijai tā arī neiesniedza ziņas par fiksētajiem pārkāpumiem darbībās ar azbestu. 

Pēc redakcijas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, šādas pārbaudes inspektoru trūkuma dēļ nenotiek. 

Savukārt Valsts darba inspekcija (VDI) 2019. gadā veikusi četras pārbaudes uzņēmumos, kuros tika veikti darbi ar azbestu. Pārbaužu laikā fiksēja desmit MK noteikumu Nr. 852 "Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu" pārkāpumus, 2020. un 2021. gadā pārbaužu nav bijis, 2022. gadā notika viena pārbaude, kuras laikā fiksēja vienu pārkāpumu. Pērn VDI pārbaudīja trīs uzņēmumus, kuros veica darbus ar azbestu, un fiksēja septiņus pārkāpumus. Uzņēmumi tika brīdināti un pārkāpumus novērsa.

Būs atbalsts maznodrošinātajiem

Par to, ka situācija pārskatāmā nākotnē varētu uzlaboties, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plāni iesaistīties azbesta šīfera utilizācijas veicināšanā. Ministrija ziņo, ka notiek sagatavošanās atbalsta programmas nosacījumu izveidei, lai rīkotu publisku iepirkumu pakalpojuma sniedzējiem azbesta šīfera izvešanai. Ņemot vērā, ka atbalsta programma ir ar ierobežotu budžetu (350 000 eiro), šīfera krājumu savākšanas, transportēšanas un apglabāšanas atbalstam varēs pieteikties vien maznodrošinātās un trūcīgās personas. Viena mājsaimniecība varēs bez maksas nodot azbestu saturošo šīfera jumta krājumus līdz trīs tonnām.

Azbestam ir ļoti labas siltuma izolācijas īpašības (tas arī ir ugunsdrošs), tāpēc šo materiālu agrāk ļoti plaši izmantoja arī siltumtrašu cauruļu izolēšanā. Pēc divdesmit gadu lietojuma azbests sāk sabrukt un izdalīties apkārtējā vidē, tāpēc siltumtrašu īpašnieki un apsaimniekotāji cenšas caurules mainīt. Ikviens saimnieks savas azbesta apsaimniekošanas izmaksas var noteikt, izmantojot vietnē "azbests.lv" izveidoto kalkulatoru.

Azbestu saturošo siltumizolācijas materiālu nomaiņa Rīgas Dzemdību namā. Darbinieki saskaņā ar darba likumdošanu izmanto speciālo apģērbu un respiratoru maskas. Telpās pirms un pēc darbu veikšanas mēra azbesta piesārņojumu.

Patlaban Latvijas teritorijā atļaujas kādai no darbībām ar azbestu saturošu būvmateriālu atkritumiem ir 32 operatoriem. VVD vērš uzmanību, ka atkritumu poligonos apglabāto azbestu saturošo atkritumu daudzumam ir tendence pieaugt. 2019. gadā tās bija 2087,55 tonnas gadā, bet 2021. gadā sasniedza jau 3520,95 tonnas. Pavisam gada laikā atkritumu poligonos ir iespējams apglabāt 11 000 tonnu azbesta atkritumu, kas veido vien 1,1% no visu šīfera jumtu īpatsvara. Azbestu saturošos produktus apglabā vismaz divu metru dziļumā un apsedz ar ne mazāk kā divus metrus biezu smalku būvgružu vai cita inerta materiāla slāni.

Jāpārliecinās par atļaujām

Azbestu nevar pārstrādāt, tāpēc to apglabā zemē īpašās betona kastēs. VVD Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs teic, ka dienesta uzraudzības lokā galvenokārt ir azbesta apritē iesaistītie operatori. Mazāk uzraudzīts ir privātmāju un to palīgēku lauciņš. Tomēr VVD cenšas. "Patlaban pirms sludinājuma ievietošanas portālā ir jāaizpilda veidlapa, kur jānorāda atļauja piesārņojošajai darbībai, tās izdošanas termiņš un atkritumu veidi, uz kuriem atļauja attiecas. Ja šo nosacījumu neizpilda, sludinājumu nepublicē. Tomēr ir nianses. Publiskajā datubāzē redz informāciju par visiem legālajiem apsaimniekotājiem, un negodīgie pakalpojumu sniedzēji tos iekopē tur, kur viņiem vajag. Tātad ieliek veidlapā citas kompānijas atļaujas numuru. Portāls pārbaudi neveic. Mēs vismaz reizi gadā vērtējam visus portālos ievietotos sludinājumus, pārbaudām, cik korekta ir šī informācija. Sludinājumu portāli pēc lūguma šo maldinošo informāciju izņem," teic A. Treijs. 

Šajā gadā notikšot vēl rūpīgākas pārbaudes – kopš gada sākuma VVD ir atļauts veikt kontrolpirkumus, tostarp arī legālo atkritumu apsaimniekotāju pakalpojumu kontrolpirkumus. 

A. Treijs gan atzīst, ka uzraudzības vājā vieta ir sociālie tīkli. Pirmās aizdomas par nelegālu darbošanos rodas, ja tiek piedāvāta ļoti zema pakalpojuma cena, kas varot būt pat zemāka nekā bīstamo atkritumu apglabāšanas tarifs (pie 200 eiro/t).

Reālajā dzīvē nelegālā apsaimniekošana notiekot tā, ka cauri pagastam agrāk izziņotā laikā dodas atkritumu, tostarp bīstamo atkritumu, savācējs, kas par samaksu mašīnā iekrautos atkritumus vēlāk kaut kur izmet vai labākajā gadījumā aprok.

VARAM uzskata, ka patlaban vislielākais izaicinājums ir sabiedrības izpratnes veicināšana un izglītošana, kā videi un cilvēka veselībai drošā veidā apsaimniekot azbestu saturošus atkritumus. Otrs izaicinājums ir finansējuma pieejamība bīstamo atkritumu apsaimniekošanai.

Ir zināms, ka, piemēram, Polijā eksistē valsts atbalsta programma, no kuras atbalsta visu azbestu saturošo jumtu nomaiņu laika posmā no 2009. līdz 2032. gadam. Savukārt, 

Reklāma

runājot par mūsu valsti, VARAM apstiprināja, ka patlaban nav iecerēts gatavot normatīvo regulējumu atbalsta sniegšanai visiem Latvijas iedzīvotājiem azbesta saturošu atkritumu apsaimniekošanai. 

Saskaņā ar Vides aizsardzības likumu arī azbestu saturoša šīfera apsaimniekošanā tiek attiecināts princips "piesārņotājs maksā", kad persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu.

Uzziņa

Kas ir azbests

Azbests ir dabā sastopams šķiedrveida silikātu minerāls tīrā veidā vai azbesta šķiedras saturošs materiāls.

2022. gadā pasaulē ieguva 1,3 milj. tonnu azbesta, visvairāk Krievijā (700 000 tonnu), Kazahstānā (230 000 tonnu), Brazīlijā (190 000 tonnu) un Ķīnā (130 000 tonnu).

Āzijas valstis izmanto aptuveni 70% no pasaulē saražotā azbesta, lielākie patērētāji ir Ķīna, Indija un Indonēzija.

Azbesta šķiedru īpašības bija zināmas jau senatnē. Tieši šo īpašību dēļ azbests ir izmantots vismaz 3000 dažādos produktos. Azbests ir lielisks siltuma izolators un elektriskais izolators, un tam ir augsta ugunsizturība, tāpēc 20. gadsimtā to visā pasaulē ļoti plaši izmantoja kā būvmateriālu, līdz aizvadītā gadsimta 70. gados plaši atzina tā nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību. Daudzas pirms 20. gadsimta 80. gadiem būvētās ēkas satur azbestu.

Azbests ir kaitīgs, jo tā šķiedras vai putekļi var tikt ieelpoti, izraisot nopietnas saslimšanas.

Azbestu saturoši materiāli drošos apstākļos jāsavāc un jāuzglabā kā bīstamie atkritumi.

Azbestu saturošo atkritumu ieteicamais iepakojums ir polipropilēna materiāla maisi ("Big Bag"). Šim iepakojumam maksimāli jānovērš azbesta šķiedru izdalīšanās vidē.

Kas jāievēro azbestu saturošo šīfera jumtu apsaimniekošanā

  • Azbestu saturošus atkritumus nav atļauts sajaukt ar sadzīves vai cita veida atkritumiem, tos nav atļauts arī pārdot, ziedot vai citādi nodot citai personai;
  • Personām, kurām ir nepieciešams atbrīvoties no azbestu saturošiem atkritumiem, jāizvēlas atbilstošs atkritumu apsaimniekotājs, kam uz atļaujas pamata ir tiesības apsaimniekot, tostarp – apglabāt šādus atkritumus. Apsaimniekotāja mājas vietnē jāmeklē informācija par atkritumu pieņemšanas nosacījumiem un cenām.
  • Strādājot ar azbestu saturošiem materiāliem, piemēram, mainot jumta pārklājumu, ir svarīgi ievērot piesardzības pasākumus:

plānot darbu veikšanu tādos laika apstākļos, kas nepastiprina putekļu izplatīšanos, piemēram, neveikt darbus stipra vēja vai lietus apstākļos;

lai izvairītos no azbesta putekļu iekļūšanas elpceļos, veicot darbus, jālieto respirators vai aizsargmaska ar vismaz P3 aizsardzību; jālieto arī cimdi un vienreizlietojams virsvalks. Apģērbu un apavus pēc darbu veikšanas nepieciešams izmazgāt vai nodot kopā ar azbesta atkritumiem, turklāt arī darbu veikšanas laikā vēlams nosmidzināt apģērbu ar ūdeni, lai nepieļautu putekļu izplatīšanos;

putekļi, kas radušies darba laikā, jāsavāc ar H veida putekļusūcēju vai mitru lupatu (tos nedrīkst slaucīt, lai nepieļautu, ka putekļi paceļas gaisā un izplatās);

veicot darbus, kategoriski aizliegts smēķēt;

nedrīkst pieļaut materiāla sadrumstalošanu.

Avots: VVD

Eksperta viedoklis

Pašvaldību ieinteresētībai jābūt lielākai

Rūta Bendere, biedrības "Latvijas atkritumu saimniecības asociācija" valdes locekle.

Rūta Bendere, biedrības "Latvijas atkritumu saimniecības asociācija" valdes locekle: "Protams, maksa par azbestu saturošā šīfera apglabāšanu ir liela, tāpēc pozitīvi ir vērtējama VARAM apņemšanās līdzfinansēt jumta klājuma nomaiņu. Tomēr neatbildēts ir jautājums par to, vai cilvēki mainīs šīfera jumtu vien tāpēc, ka viņiem būs lētāka tā noņemšana, iepakošana pārvadāšana un apglabāšana? Vēlos uzsvērt, ka padomju laika šīfera jumti ir bīstami, ja tos lauž vai drupina.

Mūsu asociācija ir gandarīta, ka patlaban Latvijā ir atrisināta azbestu saturošo materiālu apglabāšana. Agrāk bija iecere veidot vienu specializētu poligonu tikai azbestu saturošajiem produktiem. Tas būtu dārgi gan uzturētājiem, gan atkritumu saimniecības operatoriem.

Azbesta nāvējošā piesārņojuma mazināšanā noteikti daudz lielākai būtu jābūt pašvaldību lomai. Pašvaldības zina un redz, kas notiek viņu teritorijā, un var saviem cilvēkiem dot padomus."

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.
"Zaļā Latvija".
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma