0.4 °C
2022. gadā, sākoties plaša mēroga Krievijas iebrukumam Ukrainā, Lietuva uzņēma vairāk nekā 95 000 kara bēgļu.
Pirmajos mēnešos valsts sniedza neatliekamo palīdzību, rūpējoties par izmitināšanu un pamatvajadzību nodrošināšanu. Šodien šī palīdzība ir pārtapusi par ilgtermiņa integrācijas sistēmu: pašlaik Lietuvā strādā aptuveni 40 tūkstoši ukraiņu, un trijos gados viņu samaksātie nodokļi valsts budžetu papildinājuši par 377 miljoniem eiro, apliecinot, ka daudziem ir izdevies veiksmīgi iekļauties Lietuvas ekonomikā.
Šobrīd Lietuvā reģistrēti 77 tūkstoši ukraiņu bēgļu. "Daļa cilvēku atgriezās kara plosītajā valstī, bet citi izvēlējās turpināt savu dzīvi citās valstīs," sacīja Migrācijas departamenta pārstāvis Roks Pukinsks.
2024. gadā ANO Bēgļu aģentūras uzdevumā Lietuvā veiktās aptaujas liecināja: lai gan Ukrainas bēgļi arvien vairāk iekļaujas darba tirgū un sabiedrībā, viņu dzīvi joprojām pavada dažādas grūtības – valodas barjera, sarežģīta dokumentu apstrāde un nestabili darba apstākļi, īpaši sievietēm, kuras vienas audzina bērnus. Pētījums liecina, ka lielākā daļa ukraiņu Lietuvā vairs nav pagaidu viesi, bet gan cilvēki, kuri veido jaunu dzīvi un plāno iesakņoties valstī.
Nepieciešamība pēc atbalsta mazinās
Vislielākā nepieciešamība pēc humānās palīdzības, mājokļu un sociālās palīdzības bija 2022. gadā, kad lielu daļu izmaksu finansēja Eiropas Savienība. Pēdējos gados nepieciešamība pēc atbalsta ir mazinājusies, jo liela daļa bēgļu jau ir integrējušies darba tirgū, secina Sociālās aizsardzības un darba ministrija. Tomēr šāda palīdzība joprojām ir nepieciešama sociāli neaizsargātām grupām – bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti un jaunpienācējiem. 2024. gadā no ministrijas budžeta šai palīdzībai tika piešķirti aptuveni 40 miljoni eiro, bet 2025. gadā līdz 1. septembrim – 23,8 miljoni eiro.
Uzņemšanas un integrācijas aģentūra kopā ar "Caritas" un Sarkano Krustu sniedz sākotnējo palīdzību nesen iebraukušajiem ukraiņiem – pārtiku, higiēnas preces un pabalstus.
Pašvaldības nodrošina bezmaksas izmitināšanu līdz sešiem mēnešiem, līdz tiek apstiprināts bēgļa statuss un izsniegta uzturēšanās atļauja. Pēc atļaujas saņemšanas bēgļi var izmantot sociālo atbalstu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Lietuvas pilsoņi. Lai veicinātu patstāvību, viņiem tiek piešķirts vienreizējs iekārtošanās pabalsts aptuveni 330 eiro apmērā vienai personai un bērnam tiek atmaksāta bērnudārza maksa līdz sešiem mēnešiem. Ministrija norāda, ka atbalsts bērnudārzam ir īpaši svarīgs vientuļajām mātēm, kurām ir grūtības iekļauties darba tirgū mazu bērnu aprūpes dēļ.
Lielākās problēmas – valodas barjera un psiholoģiskais stāvoklis
Nodarbinātības dienests norāda, ka kopš 2022. gada otrās puses palīdzības sistēma ukraiņiem ir kļuvusi vairāk vērsta uz ilgtermiņa apmešanos. Bēgļiem tiek piedāvāti bezmaksas lietuviešu valodas kursi, karjeras konsultācijas un palīdzība darba atrašanā.
Šobrīd valstī strādā vairāk nekā 40 tūkstoši ukraiņu. Kopš kara sākuma dažādos nodarbinātības kursos piedalījušies desmit tūkstoši cilvēku, puse no viņiem ir apguvuši lietuviešu valodu. Saskaņā ar dienesta datiem 68% to, kuri pabeidza valodu kursus, atrada darbu sešu mēnešu laikā.
"Valodas barjera joprojām visbiežāk tiek minēta kā šķērslis,"
norāda Nodarbinātības dienestā. Bēgļi arī norāda, ka ir grūti apvienot ģimenes pienākumus ar darbu, īpaši vientuļajām mātēm. Dienesta speciālisti vērš uzmanību arī uz dažu cilvēku slikto psiholoģisko stāvokli: "Pēc vairāk nekā trim kara gadiem daži klienti izjūt nogurumu un stresu, kas ietekmē visus viņu dzīves aspektus, tostarp darbu," saka dienesta pārstāvji.
Dienesta speciālisti uzsver, ka viņu mērķis ir nodrošināt ukraiņu nodarbinātību ne tikai zemākas, bet arī augstākas kvalifikācijas amatos, kā arī mudina viņus piedalīties bezmaksas mācībās un mazo uzņēmumu programmās.
Studentu skaits ir samazinājies
Ukrainas bērnu izglītību nodrošina pašvaldības, kuras finansē Izglītības, zinātnes un sporta ministrija pēc klases groza principa. Skolotājiem, kuri strādā ar ukraiņu bērniem, tiek piešķirtas piemaksas. "Situācija nepārtraukti mainās, jo ģimenes ar skolas vecuma bērniem ierodas visu gadu, dažas pamet Lietuvu," norāda ministrijā.
Ukrainas bērniem ir iespēja apgūt lietuviešu valodu un piedalīties ārpusklases aktivitātēs. Visas 60 pašvaldības radīja apstākļus, lai bērni varētu bez maksas piedalīties gan neformālajā bērnu izglītībā, gan mākslas un sporta skolu programmās, gan vasaras nometnēs.
Ukrainas pilsoņi, kuri ir pabeiguši vidusskolu Lietuvā, var pieteikties valsts finansētām studiju vietām augstākās izglītības iestādēs ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Lietuvas pilsoņi. Studentiem no mazāk turīgām ģimenēm var tikt piešķirti arī dzīvošanas pabalsti un atviegloti aizdevumi.
Nākamnedēļ "Latvijas Avīzē" lasiet par ukraiņu bēgļu situāciju un valsts atbalstu Višegradas valstīs.
Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.
