4.2 °C
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Una Klapkalne ir nosūtījusi vēstuli Saeimā pārstāvēto koalīcijas frakciju vadītājiem, kurā aicina trešā padomes locekļa amatā neapstiprināt tam izvirzīto kandidātu Jāni Siksni, pretējā gadījumā solot atkāpties pati, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā vēstule.
Klapkalne par plāniem atkāpties, ja Siksnis tiks apstiprināts, esot darījusi zināmu jau iepriekš partijas "Progresīvie" (P) pārstāvjiem, kas virzīja viņas kandidatūru apstiprināšanai Saeimā, kā arī "Jaunās vienotības" (JV) un "Zaļo un Zemnieku savienības" (ZZS) deputātiem frakciju sēdēs, kuras apmeklēja pirms savas apstiprināšanas amatā.
Viņai kā "Latvijas Radio" valdes priekšsēdētājai bijusi iespēja strādāt ar iepriekšējo SEPLP, kuru tolaik vadīja Siksnis, un vērot tās darbību. Klapkalnes ieskatā, lēmumu pieņemšana un sabiedrisko mediju pārvaldība Sikšņa vadītās padomes laikā bieži bijusi haotiska un nepārdomāta.
"Vēlos atgādināt, ka 2023. gada marta beigās pilnīgi nepārdomāti un bez jebkāda plāna, padome virzīja sabiedrisko mediju apvienošanu no 2024. gada 1. janvāra. Tikai pateicoties "Latvijas Radio" iebildumiem un politiķu izpratnei, šis datums tika pārcelts uz 2025. gada 1. janvāri," vēstulē pauž Klapkalne, piebilstot, ka arī tad sagatavošanās apvienošanās procesam bija ļoti saspringta.
Savukārt nostāja un lēmuma pieņemšana par Nacionālās drošības koncepcijas ieviešanu krievu valodas jautājumā no toreizējas SEPLP puses esot tikusi "nevajadzīgi novilcināta", tādējādi izraisot krīzi padomes darbā, uzskata Klapkalne.
Klapkalne apgalvo, ka Sikšņa kā SEPLP priekšsēdētāja darba stils esot bijis saistīts ar "emocionāli neadekvātu reakciju un rīcību darba situācijās, kā arī toksisku un cieņpilnām attiecībām neatbilstošu darba vidi". Pēc viņas paustā, nesaskaņas bija vērojamas gan SEPLP locekļu starpā, gan arī tika pārnestas uz padomes darbiniekiem un sabiedrisko mediju valdēm, kas "būtiski mazināja spēju kvalitatīvi pildīt pienākumus un sadarboties jau tā sarežģītajā sabiedrisko mediju apvienošanas procesā".
"Un nav nekādas garantijas uz līdzīgu situāciju neatkārtošanos turpmāk, jo
sabiedrisko mediju pārvaldība vienmēr būs saistīta ar paaugstinātu stresu un nepieciešamību pēc augstas psiholoģiskās noturības spriedzes apstākļos,"
vēstulē klāsta Klapkalne.
Viņas skatījumā, piemērs, kas raksturojot sadarbību ar iepriekšējo padomi, ir saistīts ar Klapkalnes darba novērtējumu. "Pretstatā deputātiem, kuri manu līdzšinējo darbu Latvijas Radio valdes priekšsēdētājas amatā ir novērtējuši, uzaicinot darboties padomes sastāvā, Jāņa Sikšņa vadībā padome daļēji manas sadarbības prasmes par 2023. gadu vērtēja kā neapmierinošas, lai gan es paveicu visus man uzdotos uzdevumus, kas bez sadarbības vienkārši nav iespējams," Siknsim pārmet Klapkalne. Iesniegums SEPLP pārskatīt šo lēmumu faktiski esot atstāts bez ievērības, ko, pēc Klapkalnes domām, nevar vērtēt kā administratīvi korektu risinājumu.
Klapkalne uzskata, ka Sikšņa līdzšinējais darbs neliecina par savlaicīgu plānošanu, izpratni par labu pārvaldību un profesionālu pieeju padomes darba organizēšanā, tādēļ SEPLP bieži nonākusi politiķu un mediju pārmetumu krustugunīs.
