Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanā un uzlabošanā no 2024. līdz 2033. gadam plāno investēt kopumā 105,4 miljonus eiro, liecina "Gaso" dabasgāzes sadales sistēmas attīstības desmit gadu plāns.
Tajā norādīts, ka vidēji uzņēmums turpmākajos desmit gados plāno investēt aptuveni 11 miljonus eiro gadā. Tā kā vēsturiski digitālo risinājumu ieviešana sadales sistēmā nav bijusi prioritāte, nepieciešamas būtiskas investīcijas jaunu un esošo IT sistēmu attīstībai. Atbilstoši desmitgades plānam IT segmentā kopumā plānots ieguldīt 32,5 miljonus eiro. Kā galvenās prioritātes izvirzītas dispečeru vadības sistēmas, viedās uzskaites klientu apkalpošanas sistēmu, kā arī iekšējo procesu pārvaldības sistēmu attīstība un modernizācija. Nākamgad IT risinājumu ieviešanā gaidāmas vislielākās investīcijas – 4,6 miljoni eiro.
"Plānotās investīcijas dabasgāzes sadales sistēmā neatstās ietekmi uz pakalpojuma tarifiem,"
sola AS "Gaso" īpašnieces, Igaunijas gāzes kompānijas "Eesti Gaas", valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks, norādot, ka dabasgāzes sadales sistēmas operatora galvenā funkcija ir dabasgāzes sadalei nepieciešamo objektu uzturēšana un atjaunošana, lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu dabasgāzes sadales sistēmas darbību. "Gāzesvadi un cita gāzes infrastruktūra ar laiku nolietojas, tāpēc, lai turpinātu nodrošināt drošu un kvalitatīvu pakalpojumu, ir nepieciešamas ikgadējas investīcijas. Jāņem vērā, ka tiek veiktas izmaiņas tirgus noteikumos, iekārtu kvalitātē un to normatīvos, vides aizsardzībā, digitalizācijā u. c. AS "Gaso" seko līdzi inovācijām, lai nodrošinātu mūsdienīgu darba vidi un klientu apkalpošanu. AS "Gaso" uztur gandrīz 5500 kilometrus gāzes sadales cauruļvadu, kā arī visu ar dabasgāzes sadali saistīto infrastruktūru. Pēdējos gados efektīva sadales sistēmas uzturēšana ir samazinājusi mehāniski bojāto pazemes gāzesvadu skaitu un sadales sistēmā nav notikuši nopietni incidenti," secina M. Kāsiks, kurš ir pārliecināts, ka dabasgāze joprojām ir nozīmīgs enerģijas avots mūsu reģionā un visā Eiropā. "Dabasgāze ir dabiskākais atjaunojamās enerģijas sabiedrotais tās tīrības dēļ, un tai ir svarīga loma kā pārejas posma degvielai, lai sasniegtu Eiropas Savienības emisiju samazināšanas mērķus un panāktu klimata neitralitāti līdz 2050. gadam. Turklāt nākamās desmitgades laikā ievērojami palielināsies atjaunojamās dabasgāzes (biometāna) nozīme."
"Dabasgāze ir dabiskākais atjaunojamās enerģijas sabiedrotais tās tīrības dēļ, un tai ir svarīga loma kā pārejas posma degvielai, lai sasniegtu Eiropas Savienības emisiju samazināšanas mērķus," Marguss Kāsiks "Gaso" īpašnieces, Igaunijas gāzes kompānijas "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs raksturo "Gaso" potenciālu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
7.4 °C



















































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)






































































































