Vēja enerģijas operācija: vēl var būt komplikācijas

Tuvākajos gados varētu pabeigt vairākus vēja parkus. Līdz 2030. gadam uzbūvētajām vēja jaudām jāpārsniedz tūkstoti megavatu.

2022. gadā pēc apmēram astoņu gadu pauzes Latvijā tika atklāts jauns vēja parks – gandrīz 60 MW jaudīgais Tārgales vēja parks, kas teju divkāršoja kopējo mūsu valstī izbūvēto vēja parku jaudu, palielinot to līdz 137,4 MW. Tas gan joprojām ir vairākas reizes mazāk, nekā izbūvēts Lietuvā un Igaunijā, un ierindo mūs starp vēja enerģijas ziņā atpalikušākajām Eiropas valstīm. Pēdējo pāris gadu laikā, tostarp Krievijas izraisītā kara rezultātā, likumdevēji šķietami sapratuši, ka tikai uz gāzi un ūdeni enerģētikā paļauties vairs nevar, un sākuši aktīvāk strādāt arī pie vēja enerģijas attīstības Latvijā. Vai rezultāts ir labs? Par to precīzi varēs spriest tikai pēc pāris gadiem, bet jau šobrīd daudzu ekspertu un nozarē iesaistīto domas dalās.

Valsts iecērt kāju vēja enerģijas durvīs

Apjomīgākais pēdējo gadu jaunums ir SIA "Latvijas vēja parki" ("LVP") izveide, kas ir AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" ("LVM") kopuzņēmums ar mērķi līdz 2030. gadam investēt teju miljardu eiro un uzbūvēt vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 MW. "Latvenergo" norāda, ka uzņēmums nodrošinās atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudas ievērojamu pieaugumu un veicinās Latvijas virzību uz enerģētisko neatkarību, drošību un klimatneitralitāti, vienlaikus samazinot SEG emisijas, saglabājot dabas daudzveidību un attīstot aprites ekonomiku.

Kritiķi gan norāda uz potenciālo konkurences kropļošanu. Piemēram, valdības šogad apstiprinātajos noteikumos par apbūves tiesību piešķiršanu vēja parku izbūvei uz valstij vai pašvaldībai piederošu zemi ir iestrādātas ekskluzīvas tiesības "LVP" iesniegt pieteikumu par apbūves tiesībām par zemes apjomu, kas nepārsniedz 10% no kopējās "LVM" piedāvātās teritorijas vēja parku izbūvei. Nesen "LVM" publicēja meža zemju karti, kurā redzamas izsolēm pieejamās teritorijas, kā arī meži, uz kuriem tiesības pieteicis "LVP", lai izbūvētu stratēģiskas nozīmes vēja parkus. Uz pārējām teritorijām izsoļu kārtībā vēja parku izbūvei varēs pretendēt jebkurš interesents. Pirmās izsoles vairs nav aiz kalniem – "LVM" līdz 21. augustam jāizsludina 2023. gada izsoles, kuru noslēgums paredzēts decembrī. 

"LVM" lēš, ka reālā apbūves platība pēc izpētes būs aptuveni 300 reižu mazāka nekā izpētei pieejamā. 

Runājot par "LVP", "Latvijas valsts meži" norādīja, ka izpētes un apbūves tiesības piešķirs tikai pēc MK lēmuma, taču diez vai kāds šaubās, ka noskatītie mežu masīvi tiks valsts uzņēmumam.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas izpilddirektore Lāsma Līvzeniece norādīja, ka kopuzņēmuma dibināšana pati par sevi riskus nerada, bet apdraudējums konkurencei un brīvajam tirgum rodas mirklī, kad publiskās zemes bez izsoles tiek nodotas apbūvei un lietošanai šādiem kopuzņēmumiem. "Protams, tas sūta negatīvu signālu ārvalstu investoriem. Šis ir viens no faktoriem, ko tie ņem vērā, pieņemot lēmumu par darbības turpināšanu Latvijā un Baltijā. Trīs no lielākajiem ārvalstu atkrastes vēja enerģijas attīstītājiem Latviju ir atstājuši. Vismaz pagaidām," atklāj asociācijas pārstāve.

Būs vēja nodeva

Skatoties pēc Latvijas apņemšanās un arī pienākumiem attiecībā uz Eiropas Zaļo kursu, Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā tiks paredzēts, ka 2030. gadā atjaunojamo energoresursu īpatsvaram enerģijas bruto gala patēriņā jāsasniedz 57%. Klimata un enerģētikas ministrijā norādīja, ka, lai to īstenotu, nepieciešams, piemēram, nodrošināt atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugumu siltumapgādē; vēja un saules parku attīstību; neto norēķinu sistēmas plašāku izmantošanu u. c.

Savukārt, lai emisijas samazinātos par 55%, līdz 2030. gadam nepieciešams sasniegt tieši minēto 800 MW vēja enerģijas jaudu. 

KEM kopš 2021. gada izsniegusi atļaujas 46 vēja enerģijas projektiem. 2022. gadā pieaugums bijis 8,6 reizes, salīdzinot ar 2021. gadu. KEM norāda, ka galvenais pieauguma faktors bija būtisks elektroenerģijas cenu kāpums.

Zināms, ka jau labu laiku pirms tam Ekonomikas ministrija, bet tagad KEM strādā pie nodevas ieviešanas, kas vēja parku attīstītājiem būtu jānovirza pašvaldību budžetos, ko tās savukārt varētu izmantot vietējo iedzīvotāju labklājības uzlabošanai. KEM ieskatā šāds mehānisms nodrošinās lielāku pašvaldību paļāvību vēja parku attīstībai Latvijas novados, sekmīgi virzoties pretī Latvijas enerģētiskajai neatkarībai.

Savukārt pērn VARAM izstrādāja jaunu normatīvo regulējumu ar mērķi atvieglot kārtību vēja parku izveidei, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 MW, un tiem nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai. Attiecīgi VARAM var piešķirt nacionālo interešu statusu, ja projekts ir būtisks sabiedrības interešu nodrošināšanai.

Par daudz elektrības nebūs

Skaidrojot vēja enerģijas nozares veselības stāvokli pēc dziļās komas vairāku gadu garumā, Līvzeniece norādīja, ka, ja jārunā analoģijās, tad vēja enerģijas nozarei pēc ilgu gadu "klibošanas" ir veikta operācija lūzuma novēršanai, kas dod ļoti labas cerības par normālu staigāšanu. "Taču vienlaikus ārsts ir paziņojis, ka iegriezums ir sašūts ar eksperimentāliem materiāliem, kas vieš bažas, vai tik tiešām viss sadzīs, kā nākas. Ar to domāts, ka atsevišķas ministrijas izveide ir būtisks solis uz priekšu vēja enerģijas nozares attīstībā, un jau tagad tiek atzinīgi vērtēts ministrijas darbs, piemēram, pašreiz aktuālā cīņa par tīkla jaudu rezervācijas jautājumu sakārtošanu. 

Tajā pašā laikā nozares pārstāvji ar bažām skatās uz atšķirīgajiem spēles noteikumiem dažādiem spēlētājiem izsolēs par Latvijas valsts mežu teritoriju nomas un apbūves tiesībām."

Līvzeniece skaidroja, ka globālā situācija tirgū, Krievijai uzsākot karu Ukrainā, ir kļuvusi visai izaicinoša. Lielais pieprasījums pēc vēja elektrostacijām izdarījis spiedienu gan uz piegāžu ķēdēm, gan materiālu pieejamību. "Ja runājam par sauszemes vēja parkiem, tad iesāktie projekti turpina attīstīties, bet jaunie savukārt uz brīdi ir nolikti uz pauzes, jo pārvades sistēmas operators uz laiku apturējis jaunu tehnisko noteikumu izsniegšanu ar mērķi sakārtot situāciju tīklā. Ja skatāmies atkrastē, tad kopumā arī elektroenerģijas cenas lejupejošā tendence liek investoriem koncentrēt resursus jau nobriedušākos tirgos, kas piedāvā stabilu politisko regulējumu. Līdz ar to varam teikt, ka šobrīd investori ir nedaudz ieturēti attiecībā uz Baltijas valstīm."

Asociācijas pārstāve piebilda, ka sauszemes vēja parki noteikti taps ātrāk nekā atkrastes vēja parki. Patlaban esot vismaz trīs privātā kapitāla projekti, kas nākamajā un aiznākamajā gadā ieies būvniecības fāzē. Nozares ieskatā 2026.–2027. gadā Latvijā sauszemē varētu tikt nodoti ekspluatācijā apmēram 500–800 MW. "Atkrastes vēja parku izpētes un būvniecības process ir daudz garāks un sarežģītāks, jo prasa īpašu aprīkojumu un tehnoloģiskos risinājumus. Latvija šobrīd ir vēl agrīnā posmā gan izsoļu regulējuma izstrādē, gan teritorijas izpētē. Jāsagaida "ELWIND" projekta pirmie izpētes rezultāti, un tad varēsim precīzāk spriest par potenciālajiem uzstādītās jaudas apjomiem un laiku. 

Vēja parkus atkrastē neprognozējam ātrāk par 2030. gadu."

Līvzeniece gan mierina, ka var nesatraukties par to, ka Latvijā apvienojumā ar privāto attīstītāju un "LVP" iecerētajiem vēja parkiem radīsies pārāk daudz elektrostaciju un enerģiju nebūs kur likt. "Tirgus ļoti labi pašregulējas, ja tajā netiek veiktas intervences no valsts puses," viņa skaidro.

No purva par ilgtspējas centru

Viens no privātā kapitāla uzņēmumiem, kurš jau šogad plāno uzsākt vēja parka izbūvi, ir kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora", kas 763 hektāru plašajā un lielākoties jau izstrādātajā Jelgavas novada Kaigu purvā līdz 2025. gada 31. decembrim izbūvēs apmēram 112 MW vēja parku ar 16 turbīnām, kā arī turpat purvā realizēs arī 88 MW saules parka projektu, kopējo projekta jaudu paceļot līdz 200 MW. Ja "LVM" izsolīs apbūves tiesības savos mežos, tad "Laflora" cer blakus esošajos mežos izbūvēt vēl deviņas vēja turbīnas.

Nelielā daļā Kaigu purva kūdras ieguve vēl turpinās, bet lielā mērā uzņēmumā jau aktīvi strādā pie rekultivācijas procesa. "2012. gadā sākām domāt, ko darīt ar purvu, un radās pirmās idejas par vēja enerģiju, bet 2015. gadā jau sākām nopietni plānot, mērījām vēja stiprumu un veicām citus sagatavošanās darbus. Biju arī Vācijā, apmeklējām vienu kūdras ieguves vietu, un tur es ieraudzīju, ka viņi iegūst kūdru, naftu un turpat vēl ir arī vēja turbīnas. 

Nu, naftu mēs laikam neiegūsim, bet vējš mums gan ir. 2018. gadā sākām ieceres ietekmes uz vidi novērtējumu, bet 2022. gadā no Jelgavas novada saņēmām būvatļauju," 

īso hronoloģiju atstāsta Uldis Ameriks.

Vēja un saules parks ir tikai viena jaunā uzņēmuma šķautne. Plāni ir lieli. Varētu pat teikt – grandiozi. Uzņēmuma kūdras substrātu ražotnē gadā patērē apmēram 1 GWh elektrības. Līdz ar vēja un saules parku izbūvi patēriņu plānots pilnībā nodrošināt ar pašu saražoto enerģiju pat bez pārvades iesaistes, kas radītu papildu izmaksas. Taču, tā kā 200 MW jauda ir daudz par lielu 1 GWh patēriņam (ar 200 MW var saražot 8% no visa Latvijas patēriņa), lai pēc iespējas lielāku elektrības apjomu varētu izmantot paši, uzņēmumā radusies ideja par zaļo industriālo zonu, kur tiktu realizēti dažādi ilgtspējīgi projekti, kurus darbinātu pašu saražotā enerģija. Šobrīd tiek veidota industriālā parka vīzija.

"Ir plāns būvēt siltumnīcu kompleksus un nodarboties ar stādu audzēšanu un dārzkopību. Zem un starp saules paneļiem apsveram arī ierīkot mitrājus – oglekļa krātuves, jo organiskā augsne jau izstrādātajā purvā tāpat paliek. Tāpat apsveram datu centru izveidi, kam nepieciešams ļoti liels un konstants elektrības apjoms. Kopumā īstenosim aprites bioekonomiku. Ja vajadzētu lielo projektu nosaukt vienā vārdā, tad tā ir ilgtspēja," vīziju iezīmē Ameriks.

Līdz ar saules parka ideju, kas ievērojami palielinās projekta kopējo jaudu, un dažādu tehnoloģisko jautājumu noslīpēšanu mazliet iekavējies būvdarbu sākums, kas sākotnēji tika plānots jau šī gada 1. ceturksnī. Ameriks gan norāda, ka nodošanas datums nav mainījies.

Vēja parka projektu attīstīs uzņēmums "Windy". Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksejs Mitušovs norādīja, ka ir svarīgi precīzi nostrādāt ikvienu projekta niansi. "Daudz prāta nevajag, lai ieguldītu lielu naudu un kaut ko uzbūvētu, vēl paralēli paprasot subsīdijas vai pat kaut kādas iepirkumu garantijas un citas dīvainības. Tāpēc šobrīd slīpējam projekta tehniskos risinājumus gan attiecībā uz saules parku, gan apakšstacijām un pārējo infrastruktūru. "Jāsaprot, ka katra megavatstunda, ko uzbūvējam klāt pie tā paša pieslēguma, padzen uz leju kilovatstundas pašizmaksu. 

Saražot elektrību par 40 eiro/MWh vai par 45 eiro/MWh – tā ir milzīga atšķirība, tāpēc ir vērts pie tā piestrādāt. 

Kāpēc vēja un saules parku hibrīds ir labs? Pliks saules parks sezonāli "šūpina" tīklu vasarā, to noslogojot, bet ziemā ir reāli tukšs. Vējš arī "šūpina" tīklu, bet mazāk. Saliekot abus kopā, efektivitāte būtiski pieaug un katrs ieguldītais eiro dod lielāku atdevi."

Projekts, protams, ir finansiāli ļoti izaicinošs, izmaksām sasniedzot vairākus simtus miljonu. "Interese no potenciāliem partneriem bija liela, un šobrīd esam atlasi noslēguši. Veicam padziļinātu sadarbības modeļa izstrādi ar vienu konkrētu potenciālo investoru, lai jau drīzumā uzsāktu būvniecību, un paralēli plānojam zaļās industriālās zonas investīciju piesaistes mehānismu iespējamos virzienus. Jāatzīst, ka ar bankām ir grūti, jo, tā kā Eiropas līmenī kūdra atzīta par fosilo kurināmo, šis fakts potenciālajam finansējumam no bankām uzreiz pārvelk svītru. Vismaz viena banka tā arī atzina," stāsta Uldis Ameriks. Jāatgādina, ka joprojām turpinās cīņa par to, lai Eiropas Savienībā ņemtu vērā to, ka Latvijā kūdru iegūst tikai mēslojumam, nevis dedzināšanai kā citviet Eiropā.

Plānotie vēja enerģijas parki Latvijā.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Birokratizācija nogalina

"Lafloras" vadītājs norāda, ka lielākā problēma ir tā, ka Latvija tradicionāli cīnās ar sekām. Par tām sāk domāt tikai tad, kad problēmas gāžas pār galvu. "Pirmā reakcija cilvēkiem ir, ka vainīgi ir tie, kas sēž augšā un saņem lielās algas. Valsts vienkārši aizlāpa caurumus, lai sistēma eksistētu, bet sistēma nestrādā un nav ilgtspējīga. Enerģētika ir viens no valsts drošības pamatelementiem. Latvijai nav attīstības stratēģijas. Stratēģijā jābūt ierakstītām četrām lietām – kā un ko mēs ražojam? Par kādu cenu? Cik tas būs zaļi? Un kā tas ietekmēs iedzīvotājus? Šobrīd attīstām saules parkus, bet jau tagad redzam, ka infrastruktūra tam netiek līdzi. Runā, ka elektrību vajagot eksportēt, būsim elektrības eksportētājvalsts. 

Bet kā mēs eksportēsim, ja nav savienojumu? Ir jābūt konkrētām lietām stratēģijā, nevis "mēs apņemamies" līmenī."

Kopumā Ameriks ir pret uzskatu, ka Latvijai jākļūst par elektrības eksportētājvalsti. Tā vietā viņš redz Latviju kā energonesēju eksportētājvalsti. Tas nozīmē, ka saražotā elektrība jāpārvērš ūdeņradī, bioetanolā, amonjakā, kas jau būtu eksporta vērti produkti. "Tā būtu tā stratēģija, tad varētu domāt par labklājību un tarifu necelšanu. Kabeļa izveidošana ar Vāciju ir šaurs skatījums." Viņaprāt, aktīvi jāstrādā arī pie normatīvajiem aktiem reālu energokopienu izveidei, par kuru problemātiku "Latvijas Avīze" jau rakstīja 11. augusta numurā. Ameriks uzskata, ka pilotprojekts varētu tapt no "Lafloras" netālu esošajā Jelgavā, apvienojot zaļo atjaunojamo energoresursu projektus vienotā sistēmā, tādējādi īstenojot ekonomikas transformāciju.

Sarunā ar "Latvijas Avīzi" uzņēmējs pieskārās arī uzblīdušajai birokrātijas problēmai. "Speciālisti ministrijās, valsts iestādēs un uzņēmumos, piemēram, "Augstsprieguma tīklā", "Latvijas gaisa satiksmē", Valsts vides dienestā u. c. visu dara pēc labākās sirdsapziņas, ar viņiem sadarbojamies, un pretenziju mums nav. Pretenzijas ir pret politikas veidotājiem par to, ka nav stratēģijas. Par to, ka ir izveidots milzīgs birokrātiskais aparāts, kurā ierēdnis baidās pieņemt nestandarta, reizēm proaktīvus lēmumus. Ierēdnim ir jābūt drošības sajūtai, ka pēc lēmuma pieņemšanas viņam pēc tam nebūs jāiet uz prokuratūru vai jārunā ar Valsts kontroli."

Ar pašvaldību un iedzīvotājiem – bez problēmām

Kā "Laflorai" gāja ar pašvaldības un vietējo iedzīvotāju pārliecināšanu, ņemot vērā, cik grūti ar šiem jautājumiem gājis citam vēja parka attīstītājam kaimiņu Tukuma un Dobeles novados? Ameriks atzīst, ka procesu var saukt pat par veiksmes stāstu, jo kopumā uzņēmums nav saskāries ar tādu pretestību kā minētajos novados. "Bet, no otras puses – mēs pie tā mērķtiecīgi strādājām. Ar cilvēkiem runājām un informējām. Rīkojām sanāksmes, pat apbraukājām tuvējās mājas. Kad pašvaldība apstiprināja Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu, visi 18 Jelgavas novada domes deputāti bija par, ieskaitot opozīciju. 

Bija sākumā arī lieli kritiķi, taču pēc pāris sanāksmēm arī šie cilvēki nāca klāt un teica, ka visu saprot un neviens tik skaidri projektu nebija izskaidrojis."

Nevarēju uzņēmējiem nepaprasīt viedokli arī par "Latvijas vēja parku" izveidi.

Aleksejs Mitušovs norādīja, ka šobrīd "Latvijas vēja parku" pieeja nav pārāk caurspīdīga, tāpēc process šķiet sarežģīts un smagnējs. "No malas izskatās, ka paši arī tāpēc procesā nedaudz pinas. Būtu darījuši kā Igaunijā, kad valsts projekta tiesības atklāti izsolīja, nevis iedeva bez konkursa valsts uzņēmumam, viss būtu kārtībā – "Enefit" par bargu naudu izsolē uzvarēja, bet viss bija caurspīdīgi."

Savukārt Ameriks vērtē, ka ideja pati par sevi nav slikta, ja valsts veido enerģētiskā sektora drošības garantijas, taču nav laba nedz forma, nedz veids, kā tas tiek darīts. "Monopols savā ziņā ir ievainojams, un ir jābūt diversifikācijai. Vienu monopolu enerģētikā jau esam izbaudījuši – TEC un gāze darbojās, vēsturiski bija arī HES, bet redzējām, kas notika, kad gāze pazuda."

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".