0.2 °C
Jelgavas Senioru biedrība "Erasmus+" programmas ietvaros uzņēmusi 20 seniorus no Portugāles pilsētas Porto Senioru universitātes, vēsta "Zemgales Ziņas".
Senioru universitātes kustība Latvijā sākta 2019. gadā, un šo ideju attīsta biedrība "Project Net". Portugāļu viesiem bijusi iespēja iepazīt latviešu Līgosvētku un citas tradīcijas. Kopā ar portugāļiem un senioriem no Jelgavas, Stendes, Talsiem, Jaunpils, Mālpils un Lapmežciema pasākuma dalībnieki dziedājuši, dejojuši, gājuši rotaļās, sējuši sieru, cepuši maizīti un speķa pīrādziņus. Portugālē vasaras saulgriežus neatzīmējot, tādēļ viesiem tā bijusi jauna un interesanta pieredze. Apmeklētas arī smilšu skulptūras un Karameļu darbnīca, bet Rundāles pilī iepazīta muzeja ekspozīcija un izbaudīta rožu dārza burvība.
Portugāļi bijuši izbrīnīti par mūsu senioru labajām angļu valodas zināšanām. Jelgavniece Ermīna Lude esot apguvusi portugāļu valodu, varējusi sarunāties ar ciemiņiem viņu dzimtajā valodā. Savukārt portugāļi ciemošanās laikā apguvuši dažas frāzes latviski un centušies tās izmantot sarunās.
"Erasmus+" kopprojekts kopā ar Porto senioriem noslēdzās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē. Iedibinātā draudzība noteikti turpināšoties arī turpmāk, rakstot vēstules un sazinoties sociālajos tīklos. Šīs vizītes rezultātā jau nākamā gada aprīlī 25 Jelgavas Senioru universitātes dalībniekiem paredzēts brauciens uz Portugāles pilsētu Ferreiru ciemos pie portugāļu senioriem.
Aptauja
Cik bieži lasi/klausies tiešsaistes mediju LASI.LV?
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
