Sunny 14.1 °C
O. 16.07
Estere, Hermīne, Liepa
Gulbenes novada bibliotēkas Reģionālā mācību centra vadītāja Rūta Bokta teic, ka vasarā paretam ienāk kāds seniors, kuram vajadzīga palīdzība pie datora.
Gulbenes novada bibliotēkas Reģionālā mācību centra vadītāja Rūta Bokta teic, ka vasarā paretam ienāk kāds seniors, kuram vajadzīga palīdzība pie datora.
Foto: Gatis Bogdanovs / Latvijas Mediji

"Latvijas Avīzē" iepriekš pētījām (š. g. 24. maija numurā publikācija "Seniors un dators. Draugi vai ienaidnieki?"), kā ar datorprasmju apguvi veicas 79 gadus vecajam jelgavniekam Alberta Sirmulim un kādas Latvijā ir iespējas senioriem apgūt digitālās zinības bibliotēkās vai citās vietās. Šo jautājumu pētīja arī kolēģi no novadu laikrakstiem.

Reklāma

Kursi par maksu

Laikraksts "Staburags" raksta, ka plašs datorkursu piedāvājums ir mācību centrā "Buts". Aizkraukles filiāles vadītāja Madara Karabeško stāstījusi, ka par senioriem nav aizmirsts un viņiem ir iespēja apgūt datorprasmes, tiesa, par maksu. Viņa gan atzīst, ka senioriem par to esot maza interese. Tiek gatavota reklāma un ievietota informācija mājaslapā, taču atsaucība nav tik liela, lai nokomplektētu grupu. Lai grupu varētu nokomplektēt, vajadzīgi astoņi cilvēki. Paiet ilgs laiks, lai to varētu izdarīt. Mācību centrā ir visas iespējas – ir pedagogs un datori, programmas. Kursi veidoti tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem.

"Seniori ir interesējušies un uzsvēruši, ka vēlas nevis apgūt programmas, bet gūt elementāras zināšanas: ieslēgt datoru, ielūkoties internetā, samaksāt rēķinus internetbankā, rast priekšstatu par sociālajiem tīkliem," teic filiāles vadītāja.

Varbūt seniorus attur samaksas lielums? M. Karabeško pieļauj tādu varbūtību, taču uzskata, ka tā neesot tik liela. 24 stundu kursi, kuros apgūst pašus pamatus, izmaksā ap 100 eiro. Vēl viena problēma ir tā, ka līdz tiem cilvēkiem, kuri vēlas apgūt datorprasmes, reklāma nenonāk. 

Tā kā reklāmas galvenokārt ir internetā, un, ja cilvēks neprot rīkoties ar datoru un internetu, viņš reklāmu neredz un arī par tādu iespēju nezina.

Bibliotekāru ikdiena

Aizkraukles novada Interešu izglītības centra direktore Zane Romanova stāsta, ka saistībā ar pieaugušo izglītību senioriem ir bijušas iespējas apgūt digitālās prasmes. Viena no tām bija pagājušajā gadā, kad digitālās prasmes apguva Aizkraukles un Skrīveru seniori. Tā bija gan datorprasmju, gan personisko finanšu plānošanas apguve Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projektā "Digitālo pakalpojumu izmantošana ikdienas dzīves situāciju risināšanā". Z. Romanova piebilst, ka senioriem šīs nodarbības bijušas noderīgas arī tādēļ, ka runāts par praktiskām lietām, piemēram, darbošanos "Latvija.lv", par krāpniecību digitālajā vidē, un cilvēkiem bija arī konkrēti jautājumi. Aktīvākie seniori internetā iepērkas, un, arī iepērkoties, jāzina par drošību – uz kurām īsziņām nereaģēt, kura lapa droša vai nedroša, kā pārskaitīt naudu utt. Lielākoties seniori ir labticīgi cilvēki un var kļūt par krāpšanas upuriem.

Publiski datoriem piekļuve ir bibliotēkās. Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes bibliotēku darba metodiķe 

Regīna Kviese teic, ka bibliotēkās datorprasmes senioriem ierāda jau vairāk nekā 10 gadu un ka palīdzība darbā ar datoru kļuvusi par bibliotekāru ikdienu. 

Īpaša uzmanība tam tiek pievērsta digitālo prasmju nedēļā, kad tās var apgūt visi, kam ir vēlēšanās.

Izveido savu mācību programmu

Laikrakstā "Ziemeļlatvija" lasāms, ka Valkas novada Centrālās bibliotēkas vecākā bibliotekāre metodiķe Aija Rudīte kopā ar kolēģi Diānu Grasi aizvadītā gada vasarā apmācīja senioru grupu neformālās izglītības programmā "Digitālo pakalpojumu izmantošana ikdienas dzīves situāciju risināšanā". Šajā programmā iesaistījās Valkas novada pašvaldība, bet bibliotēka to īstenoja. A. Rudīte stāsta, ka šī projekta ietvaros seniori apguva zināšanas, lai paši varētu rīkoties ar internetbanku, izmantot elektronisko parakstu, pārvaldīt savu e-pastu.

"Balstoties uz šīm tēmām, izveidojām savu mācību programmu par to, ko senioriem stāstīsim un rādīsim praktiski, lai viņi apgūtu šīs nepieciešamās zināšanas," 

stāsta pasniedzēja. Izsludināta pieteikšanās un pieteicies atbilstošs interesentu skaits. "Lai apgūtu šīs zināšanas, ir nepieciešami datori. Mūsu bibliotēkā nav ne mācību klases, ne arī tāda tehniskā aprīkojuma. Daži portatīvie datori bija pašiem, bet trūkstošos uz mācību laiku aizdeva novada pašvaldība. Pašlaik bibliotēkā ir pieejami pieci publiskie stacionārie datori, kas iegādāti 2015. gadā no pašvaldības īstenotā projekta par publisko interneta punktu pieejamību bibliotēkās."

Kad dators nopirkts...

Laikrakstam "Dzirkstele" Gulbenes novada bibliotēkas Reģionālā mācību centra vadītāja Rūta Bokta stāsta, ka katru gadu bibliotēkā notiek mācības datorprasmju apguvei. Un kopumā šādas mācības tiek organizētas jau vairāk nekā 15 gadus. Pēdējos trīs gados mācībās par datora un interneta lietošanu piedalījušies vairāk nekā 200 Gulbenes novada iedzīvotāju.

Reklāma
Reklāma

"Visbiežāk seniori piesakās uz mācībām, jo ir iegādājušies datoru un vēlas saprast, kā ar to rīkoties. 

Protams, ir arī gadījumi, kad mājās nav datora un mācību process rit nedaudz lēnāk, bet vismaz ir iespēja visiem kopā satikties un aprunāties par viņiem svarīgām tēmām. 

Ja pagastos izveidojas grupa, kas vēlas apgūt datorprasmes, tad dodos pie viņiem. Nākamās mācības notiks rudens sezonā, jo vasarā ir citas aktivitātes un nav laika mācīties," stāsta R. Bokta.

Gulbenes Invalīdu biedrības biedrs Ainārs Melnis (no labās), ja nepieciešams, citiem palīdz elementāras lietas, piemēram, datorā apskatīt e-pastu, lasīt ziņas, darboties internetbankā.

Lizuma pagastā valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā "Dzirkstele" noskaidrojusi, ka seniori visbiežāk vēršas ar lūgumu palīdzēt iesniegt gada ienākumu deklarācijas (attaisnojošo dokumentu skenēšana, pievienošana), aktivizēt e-parakstu vai e-parakstu "mobile", iesniegt iesniegumus Nacionālajam arhīvam, lai saņemtu izziņu par darba stāžu, izglītību un citu.

"Kā bibliotekāre ļoti bieži palīdzu veikt rēķinu izdruku, apmaksu, izmantojot internetbanku, iesniegt ūdens patēriņa rādījumus, aktivizēt virszemes "Tet TV" kodus, sagatavot un noformēt "Word" dokumentus, nosūtīt tos e-pastā un citus šādus jautājumus," stāsta Lizuma pagasta bibliotēkas pārstāve Evita Dārzniece.

Palīdz ar rēķinu apmaksu

Laikrakstam "Bauskas Dzīve" Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Māra Kuļikauska stāstījusi, ka visās novada bibliotēkās tiek nodrošināta digitālo prasmju apguve senioriem, bet pašlaik tās vairs nav organizētas apmācības grupās, tas galvenokārt notiek individuāli. Ja cilvēkam ir vajadzība un interese, bibliotēkas darbinieki viņam parāda, iemāca un palīdz darboties, piemēram, portālā "Latvija.lv", apmaksāt rēķinus, lietot internetbanku, strādāt ar e-pastu, elektroniski parakstīt dokumentus. 

Organizēti pasākumi notikuši tad, kad datori tikko tikai parādījās, tolaik bibliotēku darbinieki kopā ar sociālo dienestu devās pat uz mājām, lai apmācītu seniorus, taču tas bija jau krietni sen.

Aktuālākā pašlaik ir rēķinu nomaksa internetā. Bibliotekāri jau ielāgojuši, ka noteiktos datumos, visticamāk, tad, kad tiek saņemti elektroniskie rēķini no pakalpojumu sniedzējiem, palīdzība darbā ar datoru būs pieprasītāka. "Varbūt cilvēks jau pat to māk, bet ir tādi, kam mājās nav sava datora vai interneta pieslēguma. Tāpat dažkārt viņi jūtas drošāk – ja nu kaut kas apstājas, nestrādā, tad ir kam pajautāt padomu un palīdzību," papildina M. Kuļikauska.

Mācās Senioru universitātē

Bet, atgriežoties pie Jelgavas, tur, kā raksta laikraksts "Zemgales Ziņas", ir vēl viena iespēja apgūt datorprasmes. Piemēram, jelgavnieces Gunta Lejniece, Irēna Grīnberga, Ermīne Lude, Antoņina Kuročkina un Lolita Ruļuka aktīvi darbojas Jelgavas Senioru biedrībā un tādējādi jau otro gadu ir iesaistījušās projektā Latvijas Senioru universitātē. Tajā viens no galvenajiem mācību priekšmetiem ir digitālās prasmes. Senioru universitātē ir iesaistījušies 43 no 270 Jelgavas Senioru biedrības dalībniekiem. Mācības tur ilgst četrus gadus, divi jau ir sekmīgi pievārēti.

"Līdz pensijai esmu strādājusi par finansisti, tādējādi darba ikdienā datorus ir nācies lietot daudz. Bet vienmēr šajā jomā nāk kaut kas jauns un ir jāmācās klāt," 

par motivāciju mācīties Senioru universitātē teic G. Lejniece. Savukārt agrākā tirdzniecības darbiniece E. Lude atklāj, ka viņa savā darbā bez datora varējusi iztikt. Datorprasmes nācās apgūt jau pensijas gados – kad mūžībā aizgāja vīrs. Viņš līdz tam ģimenē kārtojis visas e-lietas, tostarp komunālos maksājumus par mājokli. Tagad Ermīnes kundze to dara pati. Sākumā datoru apguvusi pašmācības ceļā. Nu viņa prot gan digitāli apstrādāt fotogrāfijas, gan sūtīt elektronisko pastu, elektroniski parakstīties, kā arī jēgpilni darboties sociālajos tīklos.

Bijusī Jelgavas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu laboratorijas vadītāja I. Grīnberga secina, ka Senioru universitātē apgūtais viņai ļauj iekļauties sabiedrībā, nejusties atstumtai. Līdzīgi par motivāciju iesaistīties Senioru universitātē stāsta arī agrākā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes darbiniece Antoņina Kuročkina un Lolita Ruļuka, kas agrāk strādāja "Zemgales Ziņās". "Kad paklausies radio ziņas, tad baidies jau no savas ēnas," piebilst Lolitas kundze. 

Viņa atzīmē, ka Senioru universitātē mācītais uzlabo viņas medijpratību, kā arī drošību pret krāpniekiem, kas ķer upurus digitālajā vidē. "Mazinās iespēja, ka mūs var aptīt ap pirkstu," 

secina Lolitas kundze.

Ko viņas ieteiktu saviem vienaudžiem, kuri vēlas uzlabot savas datorprasmes? Senioru universitātes dalībnieces ieteic nebaidīties, bet soli pa solim bez uztraukuma un steigas darboties. "Bērni ļoti ātri apgūst digitālās prasmes, un tas ir tāpēc, ka viņi nebaidās kļūdīties, nebaidās, ka kaut ko svarīgu izdzēsīs vai izdarīs kādu citu kļūdu," teic E. Lude. Viņas kolēģe Lolita piebilst, ka arī seniora vecumā cilvēks dažkārt neapjauš to, uz ko ir spējīgs. Tā tas nereti ir arī ar digitālajām prasmēm.

Aptauja

Vai pašvaldībām ir pienākums nodrošināt senioriem bezmaksas datorapmācības?
MAF 2024

Publikācija tapusi projektā "Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikāciju saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma