Tā ir aksioma, kas neprasa pierādījumu – Latvijas sabiedrība strauji noveco. Vienlaikus, palielinās arī mūsu senioru vidējais dzīves ilgums, taču tikai dzīvildzes, bet ne veselībā nodzīvoto gadu izpratnē. Tas nozīmē, ka senioru veselības aprūpe prasa īpašu izpratni, attieksmi, resursus un paradigmas maiņu – gluži tāpat kā bērns nav mazs pieaugušais, tā arī seniors nav novecojis pieaugušais. Ņemot vērā, ka sirds un asinsvadu problēmas ir atrodamas teju katra seniora slimības vēsturē, Veselības ministrijai, strādājot pie Sirds un asinsvadu slimību mazināšanas Rīcības plāna, par šo mūsu sabiedrības daļu jādomā īpaši.

Reklāma

Novecojot ir daudzas slimības vienlaikus

Visi mēs esam pakļauti novecošanās procesam, ģenētiski ieprogrammētām organisma izmaiņām, kas attīstās ar gadiem. Veselību, cilvēkam novecojot, nedrīkst “mērīt” tikai ar kādu noteiktu slimību esamību vai neesamību, jo ar šo dzīves posmu saistītie simptomi vai simptomu kopums būtiski atšķiras no tām “klasiskajām” pazīmēm, kas raksturīgas konkrētām slimībām. Tomēr tieši šis un arī vairāki citi aspekti ietekmē un arī apgrūtina senioru veselības aprūpi, tajā skaitā viņu sirds un asinsvadu slimību kontroli ilgtermiņā. Vecums – tā ir summa summarum jeb mūsu nodzīvoto gadu kopsavilkums, ko nevaram ignorēt, taču varam novecot vai nu veselības vai neveselības versijā. Proti, 

novecošanu novērst nevaram, tomēr varam ietekmēt dzīves veselīgi nodzīvoto gadu un kvalitāti.

Novecojošs organisms ļoti labi atspoguļo organisma sistēmu vienotību un līdzsvaru – tiklīdz tajā kaut kas tiek izjaukts kādas slimības vai novecošanās dēļ, vai ārēju apstākļu ietekmē, sākas ķēdes reakcija. Tāpēc senioriem mēdz būt daudzi un dažādi veselības traucējumi – atšķirīgi, bet pilnvērtīgus fizioloģiskos procesus vienlīdz būtiski ietekmējoši. Vecāka gada gājuma cilvēkiem mēdz būt deviņas un pat vienpadsmit diagnozes – to uzskatījums var aizņemt pat pusi no A4 formāta lapas nevis tāpēc, ka ārsti neprastu simptomus un sindromus “palikt zem vienas cepures”, bet gan tāpēc, ka tās patiešām ir vienlaicīgi noritošas dažādas slimības. Tieši tāpēc, piemēram, seniora veselības paasinājuma vai hospitalizācijas gadījumā ne tikai jāpievēršas konkrētajam veselības pasliktināšanās cēlonim, bet arī rūpīgi jāņem vērā viņa blakus slimības – pretējā gadījumā viņa organisms var sabrukt kā trausls kāršu namiņš.

Kāpēc dominē sirds un asinsvadu slimības?

Sirds un asinsvadu slimības ir vienas no galvenajām cilvēka bioloģisko novecošanos raksturojošajām fizioloģiskajām izmaiņām, un vecums ir viens no galvenajiem kardiovaskulārā riska faktoriem.

Pirmkārt, likumsakarīga novecošanās pazīme ir aterosklerotiskas jeb progresējošas artēriju sieniņu iekaisīgas izmaiņas – tās var skart visu asinsrites sistēmu no galvas līdz pat papēžiem. Diemžēl tās rada vispārējus asinsrites sistēmas funkciju traucējumus, kavējot nepārtrauktu un vienmērīgu asins plūsmu organismā, šūnu un audu pilnvērtīgu apgādi ar skābekli un barības vielām, turklāt tiek uzskatītas arī par galvenajiem neirālo bojājumu cēloņiem vecāka gadagājuma pacientiem.

Vienlaikus ar gadiem paaugstinās arī arteriālā hipertensija jeb asinsspiediens, un situācijā, ja tas netiek koriģēts, seko izmaiņas sirds dobumos – sākumā kreisā kambara paplašināšanās, kam pievienojas sirds hipertrofija, mazspēja un ritma traucējumi. Mirdzaritmija ir viena no biežākajām sirds aritmijām – arī tās sastopamība pieaug līdz ar vecumu, palielinot infarkta un insulta risku.

Diemžēl nereti sirds un asinsvadu slimības sākas un norit “neredzami”, pašam cilvēkam nejūtot nekādus simptomus vai izmaiņas savā veselības stāvoklī līdz brīdim, kad tās izpaužas nopietna kardioloģiska notikuma veidā un var radīt ne tikai neatgriezeniski pazeminātas dzīves kvalitātes, bet arī saīsinātas dzīvildzes risku.

Sauja ar zālēm – ikdiena

Daudzās vienlaikus noritošās slimības un nepieciešamība tās ārstēt sekmē nākamo izaicinājumu senioru veselības aprūpē – vienlaicīgu vairāku (parasti – vairāk nekā piecu) medikamentu lietošanu. Nereti tas nozīmē sauju ar zālēm, kas senioram ir regulārā dienas deva. Diemžēl šis faktors veicina to, ka vecāka gadagājuma cilvēki nereti pieļauj kļūdas zāļu lietošanā un nav līdzestīgi – tiek aizmirsts medikamentus lietot vispār vai lietot regulāri pareizajās devās un atbilstoši ārsta norādēm. Tāpat tiek piemirsts, ka medikamenti jālieto ilgtermiņā – nereti izlietojot sākotnēji nopirktos zāļu oriģinālus un sajūtot veselības uzlabošanos, nākamie iepakojumi netiek iegādāti un terapija turpināta. Diemžēl vairāku medikamentu lietošana palielina arī būtiskāku blakus parādību un neplānotu zāļu mijiedarbības risku. Ne velti zāļu aprakstos un lietošanas instrukcijās 65+ grupa ir izdalīta īpaši, norādot mazākas devas, lai izvairītos no nelabvēlīgām organisma reakcijām un pārliecinātos par terapeitisko iedarbību.

Bez tam nepieciešamība iegādāties vairākas zāles vienlaikus senioriem rada arī nopietnas finansiālas problēmas – pat līdzmaksājums 25% apmērā daudziem var nebūt kabatai, jo kopējā summa par neskaitāmiem medikamentiem, neraugoties uz valsts kompensāciju, tomēr veidojas visai nopietna.

Spēja rūpēties pašam par sevi

Seniorus bieži skar uzmanības, atmiņas, koncentrēšanās, jaunas informācijas apguves un uztveres ātruma problēmas. Kognitīvie traucējumi var būt vairāk vai mazāk izteikti, taču, neatkarīgi no smaguma pakāpes, tie ietekmē seniora spēju veikt pašaprūpi, vadīt un kontrolēt savu slimību gaitu utt. Tāpat novecošanās procesa gaitā pieaug nespēks – cilvēks nespēj efektīvi tikt galā ar dažādām sadzīves un sociālām situācijām, to izraisītā stresa radīto negatīvo ietekmi, tāpēc izjūt vispārēju spēku izsīkumu un enerģijas trūkumu.

Šie aspekti ietekmē gan uztura un dzīvesveida paradumus – piemēram, ūdens lietošanu vajadzīgajā apjomā un uztura pilnvērtību un daudzveidību, gan apdraud kopējo veselības stāvokli, vistiešākajā veidā ierobežojot senioru tīri praktiskās iespējas saņemt veselības pakalpojumus. Piemēram, kā lai seniors, īpaši laukos dzīvojošs un vientuļš, tīri fiziski nokļūst pie sava ģimenes ārsta, veic analīzes un izmeklējumus, jo īpaši sarežģītākos, kas nereti pieejami tikai novada centrā vai Rīgā? Nemaz nerunājot par finansiālajām izmaksām, kas saistītas ar šādiem “pasākumiem”.

Kādi būtu vēlamie risinājumi

Topošajā Sirds un asinsvadu slimību ierobežošanas Rīcības plānā seniori ir jāizdala kā speciāla grupa ar īpašu kognitīvās un fiziskās veselības specifiku, kas prasa integrētu pieeju.

  • Pirmkārt, veselības aprūpes pieejamība – gan primārās, gan sekundārās, gan terciārās. Senioru veselības aprūpe nav iedomājama bez konkrētiem sociāliem pakalpojumiem: vai tas būtu pašvaldību sociālo dienestu atbalsts vai papildus finansēta ģimenes ārstu kapacitāte – atjaunotas mājas vizītes vai papildu resursi ārsta palīga vai vēl vienas māsas personā. Nepieciešama arī neatliekama pieejamība ātriem un savlaicīgiem diagnostikas pasākumiem situācijās, kad pastāv reāli kardioloģiskie riski – proti, jāveido “zaļais koridors”, līdzīgi kā tas šobrīd darbojas onkoloģijā.
  • Otrkārt, jānodrošina senioriem zāļu kompensācija 100% apmērā, lai viņi varētu tās atļauties nopirkt un lietot, ievērot terapijas plānu un izvairīties no akūtiem kardiovaskulāriem notikumiem un ar tiem saistīto hospitalizāciju.
  • Treškārt, sistemātiski un mērķtiecīgi jānodrošina uz senioriem orientēti – viņiem pieejami un saprotami – veselībpratību veicinoši pasākumi. Pašreizējā senioru paaudzē valda patērnieciska attieksme pret veselību, tā aizvien netiek uzskatīta par vērtību, pilnvērtīgas dzīves pamata resursu. Domāju, ka neatlaidīgāki un senioriem saprotamāki izglītojoši informatīvi pasākumi un atbilstošāka komunikācijas kanālu izvēle varētu šo situāciju mainīt.

Mums ir profesionāli un godprātīgi ģimenes ārsti, ir fantastiski kardiologi, taču šobrīd izšķiroša ir atbildīgo institūciju un resoru atbildība – apzināt un novērst visus pastāvošos šķēršļus, sakārtot un finansēt senioru veselības aprūpi, lai tās pieejamība visplašākajā šī jēdziena izpratnē reāli darbotos. Lai novecošanās mūsu sabiedrībā nebūtu indivīda dzīves beigas, bet gan vēl viens iespēju un attīstības posms, jo cilvēka fizioloģiskās un psiholoģiskās izmaiņas nav stingri saistītas ar hronoloģisko vecumu.