12.3 °C
Ar virsrakstiem "Latvija sākusi aizsardzības līnijas būvi uz Krievijas robežas", "Latvija būvē ap sevi betona aizsprostojumu mežu", "Baltieši "rāda zobus"" un tamlīdzīgi Krievijas informācijas līdzekļi pēdējās dienās plaši tiražē ziņu par pasākumiem, ko Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) veic robežas ar Krieviju nostiprināšanai, tajā skaitā nogādājot turp tanku un tehnikas aizkavēšanai paredzētās dzelzsbetona piramīdas jeb tā sauktos pūķa zobus.
Tādus plaši izmanto abas puses arī Ukrainas karā.
Tehnisko līdzekļu uzkrāšana austrumu robežas nodrošināšanai saskaņā ar tās militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāniem gan nav nekāds noslēpums, un Latvijas mediji par to runājuši ne reizi vien. Krievijā pavadošie teksti pie šādām ziņām parasti ir vai nu ķiķināšana, vai dižošanās, ka vajadzības gadījumā "pūķa zobi" jau nu nevienu neaizkavēšot.
Ir arī oficiālākā tonī ieturēti komentāri, kā, piemēram, "RIA Novosti":
"Maskava ne reizi vien pasvītrojusi, ka nav drauds nevienai no Ziemeļatlantiskās alianses valstīm, taču neatstās bez uzmanības darbības, kas ir potenciāli bīstamas tās interesēm.
Vienlaikus tā joprojām ir atvērta dialogam, taču uz vienlīdzības pamatiem, bet Rietumiem ir jāatsakās no Eiropas militarizācijas kursa." Proti, Maskava darīs ko un kā gribēs, bet jums jātic tās retorikai.
Ziņā par "pūķa zobu" uzkrāšanu Latvijas robežu tuvumā saistosākais avots ir ir Eiropas Parlamenta deputāta Nila Ušakova ("Saskaņa") sociālo tīklu profilā publicētais un acīmredzot paša autora uzņemtais sižets, kur šosejas malā, netālu no Terehovas robežpārejas punkta izmantošanas gatavībā saliktas betona piramīdas, tie paši "zobi".
Jādomā, Ušakovs tos nofilmējis un izlicis tīmeklī pirms dažām dienām, apceļojot Latvijas–Krievijas pierobežas pašvaldības,
piemēram, Zilupi un Dagdu. Jāatzīmē, ka kopš Tatjanas Ždanokas izvākšanās no EP un Ušakova pārvēlēšanas pēdējā izteicienus Krievijas propaganda citē aizvien biežāk.
Gaida "ielu protestus"
Kā zināms, Baltijas valstis jau kādu laiku īsteno tehniskos pasākumus, lai 2025. gada 8. februārī atslēgtos no PSRS laiku elektroapgādes loka BRELL, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju joprojām savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un 2026. gadā pieslēgtos Eiropas energotīklam. Tas ir principiāls lēmums, virzīts uz enerģētisko neatkarību no ģeopolitiski riskantās Krievijas, pieņemts vēl 2019. gadā. Krievija un Baltkrievija par šiem plāniem ir oficiāli informēta.
Jā, ekonomiski saslēgums ar Krieviju un tās samērā lēto elektroenerģiju līdz nesenam laikam bija izdevīgs, un, jā, drošības vārdā īstenojamais projekts ir tehniski sarežģīts,
nav lēts un elektrība lētāka no tā nekļūs, tomēr nav gaidāma arī tāda krīze, kā to apokaliptiskā stilā ataino Krievijas propaganda. Te jāpiemin nesen preses izdevuma "Vzgļad" vietnē izvietotais plašais apcerējums "Baltija dārgi samaksās par atraušanos no padomju elektrotīkla", kur arī atrodami visi galvenie pieturpunkti, kā atslēgšanos no BRELL vēlētos atainot Kremlī.
Tāpat kā daudzas citas lietas, process tiek skaidrots nevis ar kādām loģiskām cēloņsakarībām, bet baltiešu mītisko vēlmi ieriebt Krievijai. Bez šaubām, Krievijai uz to esot nospļauties, kamēr paši baltieši gan vēl gauži nožēlošot. "Politiskais lēmums Baltijas valstīm var izmaksāt ļoti dārgi: no cenu pieauguma un enerģētiskās krīzes līdz visas ekonomikas recesijai un ielu protestiem," pareģo "Vzgļad". Citur redz brīnīšanos, kādēļ gan "Eiropā politika ir augstāka par ekonomiku".
Zīmīgi satraukumu par baltiešiem lasīt tajā pašā laikā, kad vairākās Dienvidkrievijas pilsētās notikusi enerģētiskā krīze un atslēgumi,
kas tikai sistēmas defektu dēļ (pat bez Ukrainas dronu iejaukšanās) dienām atstāja bez elektrības ap miljonu cilvēku, patiešām piespieda aktīvākos iziet ielās, pieprasot vietvaru rīcību. Savādi to lasīt arī tādēļ, ka iepriekšējos gados laiku pa laikam ne vien otrs krievu politiķis aicināja "sodīt rusofobisko Baltiju" un atslēgt no enerģijas patēriņu un piegādi līdzsvarojošā tīkla. Piemēram, 2022. gadā uz to aicināja Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas vadītājs Leonīds Sluckis. Nu šī svira būs zudusi.
"Ceļavārdi" Kallasai
Pieminot starptautiska rakstura norises, dezinformatori Krievijā turpina naida kampaņu pret potenciālo Eiropas Savienības ārlietu un drošības komisāri, Igaunijas ekspremjeri Kaju Kallasu. "Latvijas Avīzē" jau par to rakstīja 9. jūlija rubrikas "Atmaskots" publikācijā "Medvedeva "atraugas", Orbāna šaubas un foto no deviņdesmitajiem", taču viss turpinās.
Vietne "Rubaltic" šonedēļ lūkoja saviem lasītājiem iestāstīt, ka ārlietu eirokomisāra kandidāta godu Kallasa izpelnījusies "liekulības, neprofesionalitātes un pretkrievijas pozīcijas" dēļ.
"Tagad no Briseles var sagaidīt vēl agresīvākas prietkrievijas darbības.
Igaunijas iedzīvotāji pozitīvi uzņēma ziņu par valsts ekonomiku sagrāvušās Kallasas aiziešanu, taču prieki nebūs ilgi. Jaunais [Igaunijas] kabinets gatavojas turpināt republikas militarizācijas politiku, nokaujot rūpniecību un lienot vienkāršo iedzīvotāju kabatās," tā "Rubaltic". Īsti gan raksta autoram par Kallasas izvirzīšanu nav bijis ko sacīt, atskaitot noķengāšanu un stāstus par viņas it kā graujošo nepopularitāti Igaunijā. Tāpēc jāfantazē: "Tāda politiķa nozīmēšana par Eiropas diplomātijas vadītāju liecina par asu kadru krīzi ES vadībā. Protokola ievērošanu un spēju uz konstruktīviem kompromisiem no Kajas Kallasas var negaidīt. Cik tālu tas atbilst pašu eiropiešu interesēm, kuri jau [pret Krieviju vērsto] sankciju pretstāves dēļ saņēmuši nopietnu enerģētiski ekonomisko krīzi, ir filozofisks jautājums."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
