Izraēlas armija kopš 7. oktobra, kad sākās karš ar palestīniešu islāmistu grupējumu "Hamās", Gazas joslā veikusi triecienus vairāk nekā 11 000 ar teroristiem saistītu mērķu, trešdien pavēstīja bruņotie spēki.
"Kopš kara sākuma Izraēlas Aizsardzības spēki Gazas joslā veikuši triecienus vairāk nekā 11 000 mērķu, kas ir saistīti ar teroristu organizācijām," teikts armijas paziņojumā.
Izraēla otrdien bombardējusi Gazas joslas teriroriju ziemeļos. Nogalināto cilvēku skaits nav precīzi zināms. Izraēlas armija apstiprināja, ka tās uzbrukums bija vērsts pret vienu no "Hamās" komandieriem, kurš iesaistīts 7. oktobra uzbrukumos Izraēlai.
Otrdien kaujās krituši deviņi Izraēlas karavīri, paziņojusi armija. Vēl divi karavīri guvuši smagus ievainojumus.
Tādējādi kopš palestīnieši islāmistu grupējuma "Hamās" sarīkotā 7. oktobra uzbrukuma kopumā kaujās ar teroristiem krituši jau 326 izraēliešu karavīri.
Gazas joslu caur Rafāhu pamet pirmie ārzemnieki
Vairāki simti ārzemju pasu īpašnieku un ievainoto trešdien sāka pamest Gazas joslu, caur Rafāhas robežpunktu dodoties uz Ēģipti, novēroja ziņu aģentūras AFP korespondenti.
Autokolonnas ar palīdzības kravām arī iepriekš caur Rafāhu varēja iebraukt Gazas joslā, bet šī kopš Izraēlas un "Hamās" kara sākuma 7. oktobrī ir pirmā reize, kad caur robežpunktu var doties ar palīdzības kravām nesaistīti cilvēki.
Pirmdienas rītā pie robežpunkta termināļa veidojās rindas, un sagaidāms, ka Gazas joslu varēs pamest 545 ārzemnieki un dubultpilsoņi, kā arī aptuveni 90 slimi un ievainoti cilvēki.
Pēc tam kad cilvēkiem tika ļauts iekļūt termināļa zonā, milzīgas rindas veidojās pie robežšķērsošanas kabīnēm, kur tiek pārbaudītas pases un citi dokumenti.
Robežas Ēģiptes pusē jau gaidīja ātrās palīdzības automašīnas, lai aizvestu slimos un ievainotos.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-1.8 °C







































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)















































































































































