Cīrihes kinofestivāls (ZFF) ceturtdien paziņoja, ka ir atteicies no plāniem publiski izrādīt Krievijas režisores, Kremļa propagandas kanāla "Russia Today" ilggadējās sadarbības partneres Anastasijas Trofimovas propagandas filmu "Russians at war" ("Krievi karā"), kā iemeslu minot "drošības apsvērumus".
Filma izraisīja sašutumu, kad tā šomēnes tika pirmoreiz demonstrēta Venēcijas kinofestivālā, jo daudzi to uzskata par prokremlisku materiālu, kas mēģina attaisnot Maskavas iebrukumu Ukrainā.
Ukraina septembra vidū pievienoja Trofimovu nacionālās drošības melnajam sarakstam par "krievu propagandas" izplatīšanu par Maskavas iebrukumu.
"Ņemot vērā pašreizējo situāciju," Trofimova vairs neparādīsies šajā kinofestivālā, ZFF apstiprināja sociālo mediju platformā "X". Viņas firma tomēr paliks festivāla konkursā, piebilda ZFF savā paziņojumā.
Festivāls "ir nolēmis publiski neizrādīt Kanādas franču dokumentālo filmu "RUSSIANS AT WAR" drošības apsvērumu dēļ,"
teikts ZFF paziņojumā platformā "X".
"ZFF galvenā prioritāte ir tā skatītāju, viesu, partneru, kā arī personāla drošība," piebilda ZFF.
Arī Toronto kinofestivāls atsaucās uz drošības apsvērumiem, lai attaisnotu šīs filmas izņemšanu no savas programmas.
ZFF direktors Kristiāns Jungens vēl pirms nedēļas bija uzstājis, ka filma tiks izrādīta. Viņš tomēr atzina, ka Trofimova "nav bez problēmām", sevišķi ņemot vērā viņas sadarbību ar "Russia Today".
Kad filma tika iekļauta Cīrihes kinofestivāla programmā, tā tika raksturota kā tāda, kas parāda "krievu karavīrus Ukrainas frontē" un "demokrātijas trauslumu".
Tomēr Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs raksturoja to kā "propagandas filmu, kas attaisno kara noziegumus, nevis dokumentālu filmu".
Ministrija ceturtdien platformā "X" paziņoja, ka "vērtē atzinīgi Cīrihes kinofestivāla lēmumu atcelt [šīs filmas] publisku izrādīšanu", bet piebilda, ka "aicina pilnīgi izņemt filmu "Russians at War" no festivāla konkursa".
Aptauja
Kā vērtējat LASI.LV rakstu kvalitāti?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
2.2 °C



























































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)






























































