Pirms 30 gadiem aizejošais Krievijas Federācijas karaspēks Latvijā atstāja 22 300 militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu. 

Aizbrauca neliela daļa padomju okupācijas gados iebraukušo. Statistika liecina, ka 35 gadu laikā krievu skaits Latvijā no 34% sarucis līdz 24%. Kā izrādās 11% no viņiem (tātad apmēram 51 tūkstotis) neprot latviešu valodu. Šā vai tā Latvijā dzīvo apmēram 460 tūkstoši cilvēku, kam etniskā dzimtene atrodas no Zilupes uz austrumiem. Latvijā dzīvo apmēram 175 tūkstoši nepilsoņu.

Neviena aptauja neuzrāda, cik no šiem neprašām ir negatīvi noskaņoti. 

Uz ielas esmu dzirdējis, ka telefonā krievu mēlē mūsu Tēvzemi sauc par pieķēzīto ("sranaja" – krievu val.) valsti. Noniecinātāji neapjauš, ka varbūt tieši viņu dēļ mūsu zemīte tik tīra nav. 

Tā bijušais kriminālpolicijas šefs Valdis Pumpurs teicis – labam policistam jāprot krievu valoda, jo, lūk, noziedznieku vidū vairums runā krieviski. Viņiem kādreizējās Čukotkas skolotājas, rakstnieces un publicistes Marinas Kosteņeckas vārdi – esmu krievu izcelsmes latviešu patriote – ir sveši.