Krievijas armijas vadība iepriekš zināja par lielu varbūtību, ka Ukrainas Bruņotie spēki var iebrukt Kurskas apgabalā, piektdien ziņoja britu laikraksts "The Guardian", atsaucoties uz Ukrainas karavīru sagrābtiem Krievijas Iekšlietu ministrijas, Federālā drošības dienesta (FSB) un armijas dokumentiem.

Reklāma

Saskaņā ar šiem dokumentiem Krievijas armijas daļu pavēlniecība Kurskas apgabalā bija brīdināta par gaidāmu uzbrukumu jau no šī gada janvāra sākuma. Februāra vidū Krievijas izlūkdienests izteica pieņēmumu, ka Ukrainas Bruņotie spēki mēģinās no Sumu apgabala teritorijas iebrukt Krievijā līdz 80 kilometru attālumam, lai izveidotu četru dienu "koridoru" pirms Ukrainas armijas pamatvienību un bruņutehnikas ierašanās. 

Martā Krievijas karavīriem tika uzdots pastiprināt aizsardzības līnijas un veikt papildu mācības aizsardzības organizēšanā. Jūnija vidū parādījās konkrētāks brīdinājums par Ukrainas plāniem pārņemt savā kontrolē Sudžas pilsētu, kas arī notika augustā. Dokumentos arī pieminēta iespējamība, ka ukraiņi iznīcinātu tiltu pār Seimas upi ar mērķi traucēt Krievijas armijas apgādi Kurskas apgabalā.

Ukraiņu karavīru sagrābtajos rokraksta dokumentos arī pieminēts Kurskas apgabalā esošo armijas vienību zems morālais gars un kadru trūkums. Pie frontes līnijas izvietotās Krievijas armijas vienības par 60-70% bija komplektētas no rezervistiem ar vāju sagatavotību, karavīru vidū bija fiksēti pašnāvību gadījumi depresijas dēļ, kas saistīta ar viņu dienestu Krievijas armijā.

Lai atbalstītu karavīru morālo un psiholoģisko stāvokli, vienību komandieriem bija doti norādījumi katru dienu veikt personālsastāva politisko sagatavošanu, kā arī atrast viņu vidū "uz antisociālu uzvedību tendētos", lai nosūtītu uz kara medicīnas iestādēm.

"The Guardian" uzsvēra, ka ir saņēmusi šos dokumentus no Ukrainas karavīriem un nevar neatkarīgi apstiprināt to autentiskumu. Lielākā daļa šo dokumentu bija no 488.motorizētā strēlnieku pulka vienībām. 

Ukrainas Bruņotie spēki 6. augustā sāka iebrukumu Kurskas apgabalā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pamatoja šo operāciju ar nepieciešamību izveidot buferzonu Krievijas teritorijā. Viņš pauda uzskatu, ka Ukrainas uzbrukums Kurskas apgabalā izjauca Krievijas spēku plānotās uzbrukuma operācijas, kuru mērķis bija paplašināt aktīvās karadarbības zonu Ukrainas ziemeļaustrumos.

Ukrainas karavīrs paceļ Ukrainas karogu Kurskas apgabalā Krievijā šā gada 11. augustā. Attēls no video, kas publicēts "Donbas Operativnyi" "Telegram" kanālā.

Kijeva ir vairākkārt paziņojusi par humānās palīdzības sniegšanu Kurskas apgabala iedzīvotājiem un par evakuācijas veikšanu gan Ukrainas, gan Krievijas virzienā. Krievijas karaspēks septembrī sāka pretuzbrukumu Kurskas apgabalā. 

Aptauja

Kāds ir Ukrainas armijas mērķis, veicot militāru operāciju Krievijas teritorijā?

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.