Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien pēc garām diskusijām atbalstīja skatīšanai pirmajā lasījumā grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem tiek solīts nodrošināt likuma atbilstību Satversmes tiesas (ST) spriedumam un nostiprinātu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu sabiedrisko mediju darbībā.

Reklāma

Grozījumus virza līdzšinējās opozīcijas partijas "Apvienotais saraksts" ("AS") un Nacionālā apvienība (NA), bet zem tiem parakstījušies arī atsevišķi "Jaunās Vienotības" ("JV") deputāti. "AS" līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns iepriekš pauda, ka krievu valodas "ilgstoša un plaša izmantošana" sabiedriskajos medijos nevarot tikt vērtēta kā informācijas pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem ar nepietiekamām latviešu valodas zināšanām, bet tas ir "faktors, kas var tikt izmantots atšķirīgas identitātes un lojalitātes Krievijai veidošanai". Viņš klāstīja, ka ST savā spriedumā ir skaidri definējusi latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas aizsardzības principus sabiedrisko mediju darbībā. Līdz ar to likumdevējam esot pienākums rīkoties atbildīgi un veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, "lai latviešu valodas loma stratēģiski nozīmīgajā Latvijas mediju telpas daļā tiktu stiprināta un nostiprināta".

Likumprojekts izstrādāts pēc ST 2026. gada 30. marta sprieduma, ar kuru vairāki spēkā esošie likuma regulējumi par sabiedriskā medija saturu mazākumtautību un svešvalodās atzīti par neatbilstošiem Satversmei un noteikti par spēkā neesošiem no 2027. gada 1. maija.

Grozījumi paredz, ka sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs tiesības, nevis pienākums, veidot raidījumus "mazākumtautību valodās, kuras nav pašpietiekamas", ievērojot samērīguma principu un sabiedrības integrācijas mērķus. Savukārt raidījumu veidošana "mazākumtautību valodās, kuras ir pašpietiekamas", būtu pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos – ārkārtējā situācijā, izņēmuma stāvokļa laikā vai mērķtiecīgi atspēkojot maldīgu un demokrātiju apdraudošu informāciju. 

Kas ir šīs "pašpietiekamās valodas", likumprojektā nav konkretizēts, bet noprotams, ka runa varētu būt par krievu valodu.

Vienlaikus grozījumi paredz sašaurināt sabiedriskā medija iespējas raidlaikā atvēlēt saturu svešvalodās, nosakot, ka no 2027. gada 1. maija daļu no vienas radio programmas un daļu no vienas televīzijas programmas varēs atvēlēt raidījumiem svešvalodās un mazākumtautību valodās, neparedzot iespēju veidot veselas atsevišķas programmas šādās valodās.

Politiķu traktējumā, izmaiņu mērķis ir "stiprināt vienotu Latvijas informatīvo telpu, veicināt sabiedrības saliedēšanu uz valsts valodas pamata un vienlaikus nodrošināt samērīgu mazākumtautību informēšanu, ņemot vērā valsts drošības apsvērumus".

Trešdien komisijas sēdē izskanēja vairāki iebildumi pret deputātu sagatavotajiem grozījumiem. Tostarp Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) jau iepriekš bija piedāvājusi savu likuma versiju, kā sabiedriskajos medijos regulēt valsts valodas un svešvalodu lietojumu. Kā sēdē atzina SEPLP priekšsēdētāja Sanita Upleja-Jegermane, deputātu piedāvātie grozījumi mazina SEPLP lomu un tiecas ietekmēt sabiedriskā medija saturu.

Ar deputātu piedāvātām izmaiņām pilnīgi mierā nebija arī Saeimas Juridiskais birojs, kura pārstāve komisijā norādīja uz vairākām lietām ST spriedumā, ko šie grozījumi nerisina. Deputāts Smiltēns Juridiskā biroja pārstāvei pārmeta, ka viņa pārkāpj savas pilnvaras, jo veidojot politiku.

Pēc garām diskusijām deputātu vairākums tomēr atbalstīja iesniegtos grozījumus skatīšanai pirmajā lasījumā, uzsverot, ka priekšlikumus izmaiņām varēs sniegt uz nākamajiem lasījumiem.

Iepriekš Latvijas Žurnālistu asociācija aicināja Saeimu nesasteigt grozījumu virzīšanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, bet izstrādāt tos atklātā sadarbībā ar Sabiedrisko elektronisko līdzekļu padomi, Latvijas Sabiedriskā medija redakcijām, mediju tiesību ekspertiem un žurnālistu profesionālajām organizācijām

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Nedēļas abonements

Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.

10 raksti tikai par 0,50 €

  • Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
  • Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
  • Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus

Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.

Foto: Lasi.lv

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu