Digitālā satura veidotāja Katrīne Vasiļevska raidījumā "Slavenības. Bez filtra" ir satikusies ar bijušo Veselības ministri Ilzi Viņķeli, kura nolēmusi atklāti dalīties ar tiesas procesa aizvadīto gaitu. Ilzes rūgtums par notiekošo ir iespaidojis arī viņas veselību. Kaut arī viņa šim visam ir gājusi cauri pirmo reizi, Ilzes vīrs mierinājis par dzīvi cietumā un pat sniedzis reālus izdzīvošanas padomus.
Šā gada 29. februārī Rīgas pilsētas tiesa pasludināja saīsināto spriedumu krimināllietā, kurā par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu apsūdzēta bijusī veselības ministre Ilze Viņķele. Prokuratūra izvirzīja apsūdzību par to, ka viņa, apzinoties situāciju ar Covid-19 vīrusa straujo pieaugumu Latvijā, un ņemot vērā, ka Eiropas Savienības sertificētās vakcīnas pasaules tirgū būs pieejamas ierobežotā apjomā, līdz 2021. gada 7. janvārim neveica darbības, kas nodrošinātu Covid-19 vakcinācijas stratēģijas izstrādāšanu. Šīs darbības viņai, kā veselības ministrei, bija jāveic saskaņā likumu.
Kā Ilze Viņķele atklāj, nupat ir beigusies tiesvedība. Par to, kas tad īsti notika, viņa stāsta: “Viss sākās ar laiku, kad ar komandu Veselības ministrijā izairējām pirmo kovida gadu, mēģinot paturēt prātā, ka Latvijā nedzīvo tikai bagāti cilvēki, un ka jāpadomā, kā visi ierobežojumi ietekmēs cilvēkus, kas dzīvo mazos dzīvokļos, kur vienīgais ienākums ir no darba algas. Ja viņi nestrādā, tad viņiem nav par ko barot bērnus.
Kad lietas kļuva sarežģītākas, vajadzēja meklēt tvaika nolaišanas mehānismu, un kas var būt pateicīgāks kā atrast vienu upura kazu.
Premjers pieprasīja manu demisiju, kas, man šķiet, ir pilnīgi okey. Jo ja tu strādā politikā, kādreiz pamatoti, kādreiz nepamatoti, tavu demisiju var prasīt. Taču kam es nebiju gatava, tā bija kriminālapsūdzība. Bija skaidrs, ka būs jālūkojas pēc advokāta. Otrs, kas man bija kristāla skaidrs, ka es nemēģināšu padarīt par vainīgiem citus cilvēkus.”
Plašāk sižetā:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
3.3 °C



















































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)







































































