Cilvēks. Ierēdnis, uz kura turas un lūst Rīgas mēra krēsla kājas. Pirms nedēļas, 26. februārī, jaunizveidotajā Rīgas Ārtelpas un mobilitātes departamentā, kas ilgus gadus bija zināms kā Rīgas domes Satiksmes departaments, notika KNAB kratīšana, pēc kā aizturēja departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu.

Izskanēja minējumi, ka tiesībsargi pašvaldības amatpersonu aizturējuši saistībā ar iespējamu liela apmēra kukuļa piedāvājumu valsts amatpersonai. Ierasti skopajos komentāros pēc skaļām aizturēšanām KNAB norādīja, ka pirmstiesas izmeklēšana neesot saistīta ar RD departamenta ikdienas darbību, savukārt medijos pieminēti darījumi ar RD zemes īpašumiem lidostas tuvumā.

Neskatoties uz to, ka aizturētais Vaivods pavisam drīz jau bija atbrīvots, Rīgas domes vadība tajā pašā pirmdienā viņa vietā uzreiz iecēla aizvietotāju. Laikam cerībā, ka tādā veidā izdosies izvairīties no lielākiem satricinājumiem galvaspilsētas politikas virtuvē, jo pērnvasar tas pats Vaivods bija ierauts citā, toreiz valdošās koalīcijas domnieku rosinātā disciplinārlietā. Tā beidzās ar to, ka Vaivodu uz laiku atstādināja un pēc tam atkal atjaunoja tajā pašā amatā, bet "krita" mērs Mārtiņš Staķis. Viņa vietā stājās tagadējais mērs Vilnis Ķirsis – ilgstošs Vaivoda pārziņā esošās nozares tiešais priekšnieks.

Tagad trumpis rokā tolaik no koalīcijas izšūpotajiem domniekiem – Vaivods esot Ķirsim pietuvinātais, ilgstoši piesegts, tādēļ mēram jāatkāpjas. 

Ar ko tas beigsies, tuvākajā laikā redzēsim, bet kas tomēr ir šis tagad prožektoros izceltais pašvaldības ierēdnis, uz kura it kā turas un lūst Rīgas mēru krēslu kājas?

Izrādās, ka plašākai sabiedrībai vairāk bijis pazīstams kā sportists, vieglatlēts – vismaz laikā līdz ieraušanai ar Rīgas domi saistītos skandālos. Ar atzīstamiem rezultātiem dažādās disciplīnās startējis Latvijas mērogā, sporta meistara kandidāts augstlēkšanā. No Preiļu novada, tagad jau sen rīdzinieks. Izstudējis jurisprudenci, pirmā darba vieta – "Rīgas satiksme". "Pirmoreiz viņu redzēju raidījumā "Kas notiek Latvijā?", un uzreiz bija skaidrs, ap ko satīts konflikta mezgls. Viņš ir no Latgales, trīs bērnu tēvs, godīgs, tāds nevienam nepatīk. "Iecienītākie" ierēdņi ir divu citu veidu – vieni, kuri saprot un paraksta, un otri, pilnīgi auni, kuri paraksta visu, ko dod," intervijā "Latvijas Avīzē" pērnvasar Jāni Vaivodu raksturoja koalīcijas domnieks Māris Mičerevskis.

Ko saka tagad? "Izskanējušais mums ir liels pārsteigums. Centīgs, lojāls darbinieks. Manā ieskatā par daudz visu centās darīt pats, tajā amatā vajadzēja būt lielākam organizatoram. Neskatoties uz nevainības prezumpciju, reputācija un arī tālākā karjera viņam tagad būs ļoti ietekmēta. Kamēr lieta līdz galam nav izmeklēta, nebūtu korekti kaut ko vērtēt. 

Taču man ir iespaids, ka pie mums joprojām ir pārāk liela "pelēko tiesību" zona, ja reiz kāds var iedomāties, ka ar kukuļiem un korupciju te kaut ko var panākt," 

sarunā ar "Latvijas Avīzi" izteicās domnieks, bijušais Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs.

Prieks. Skatītāji alkst redzēt jauno ēku

Pēc septiņiem gadiem, kuros nav trūkuši visdažādākā skaļuma ar ēkas renovāciju saistīti skandāli, beidzot atklāts pamatīgi pārbūvētais un atjaunotais Jaunā Rīgas teātra (JRT) vēsturiskais nams Lāčplēša ielā 25. Pārbūves projekta autores, arhitektes Zaigas Gailes, "Zaigas Gailes biroja", arhitektu biroja "Sarma&Norde" un būvnieku – pilnsabiedrības "SBSC" un daudzo apakšuzņēmēju – veikums patiešām iepriecina. Jūtama pietāte pret ēkas bagāto vēsturi, cieņa gan pret tās darbiniekiem, gan apmeklētājiem, kas izpaužas arhitektūras risinājumos, kā arī vizuāli un funkcionāli. Teju divtik palielināts nama apjoms ar sarežģītām pazemes konstrukcijām. Atjaunota JRT Lielā zāle, vēsturisko ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām "Black Box" zālēm, trijām mēģinājumu zālēm un citām komfortablām telpām aktieriem, izbūvēts jauns pagrabstāvs teātra dekorāciju darbnīcām un jauni šņorbēniņi...

"Desmit gados esmu piedzīvojusi nezin cik valdību un ministru maiņu, septiņas Valsts nekustamo īpašumu valdes maiņas un divas būvfirmas (pilnsabiedrība "RERE Būve1", ar ko 2019. gadā VNĪ lauza līgumu; par JRT būvniecību pēc tam to noslēdza ar pilnsabiedrību "SBSC" par 32,4 miljoniem eiro. – Red.). Galvenais ir izturēt un nemest plinti krūmos," LTV teica Z. Gaile. 

Savukārt teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis atklāšanā vispirms pateicās "visiem nodokļu maksātājiem – katram personiski".

19. martā atjaunotajā JRT namā pirmizrādi piedzīvos Alvja Hermaņa iestudējums "Sapņu tulkotāju sekta". Biļetes uz to sāka tirgot piektdien; jau pirmajā dienā tās līdz 7. aprīlim ir pilnībā izpirktas. Tāpat izpārdotas ir visas biļetes arī uz citām izrādēm, kas atjaunotajā namā ieplānotas repertuārā līdz 30. aprīlim – gan jauniestudējumiem, gan Miera ielas ēkā jau spēlētajām. Acīmredzot skatītāji alkst redzēt arī jauno teātra ēku.

Mācība. Viņķele atviegloti uzelpo

Bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei ("Attīstībai/"Par") beidzies pusotra gada stresa laiks, ko viņai sagādāja bijušais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Ja viņa biroja vadītājs Jānis Patmalnieks, Kariņa rosināts, nebūtu gājis uz Ģenerālprokuratūru, lūdzot izmeklēt Viņķeles iespējamo bezdarbību pretkovida vakcīnu iepirkumā, Viņķelei nebūtu krimināllietas un tiesas procesa. Aizvadītajā nedēļā viņa varēja atviegloti uzelpot, jo pirmās instances tiesa nesaskatīja viņas bezdarbību vakcīnu iepirkumu stratēģijas izstrādē, un bijusī veselības ministre ir attaisnota. Prokuratūra gan vēl izlasīs pilno spriedumu un tad lemšot, vai pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kariņš Viņķeles acīs ir bijis "balts melis, tikpat balts kā viņa sirmie mati", savukārt Kariņš Viņķeli jau no "Vienotības" laikiem labāk redzēja ejam, nekā nākam. 

Taču šķiet, ka, gadiem ritot, Kariņa sirdī tomēr bija parādījusies zināma līdzjūtība pret tiesājamo eksministri. Par trūkumiem pretkovida vakcīnu iepirkumā bijusī veselības ministre Ilze Viņkele kā politiķe jau samaksājusi, jo zaudēja amatu – Kariņš, būdams liecinieks Viņķeles krimināllietā, to atkārtoja vairākas reizes, parādot, ka viņā vairs nav ne vēsts no tā niknuma, ar kādu premjers sūtīja savu biroja vadītāju uz prokuratūru. Visticamāk, Kariņa dusmas ir noplakušas tādēļ, ka viņš ir apzinājies arī savas kļūdas, to, ka viena no lielākajām tika pieļauta 2021. gada rudenī, kad divas nedēļas par vēlu ieviesa stingru mājsēdi. Mediķu organizācijas šādu rīcību tolaik nodēvēja par nolaidīgu un noziedzīgu pret Latvijas iedzīvotājiem.

Iespējams, ka bijušais valdības vadītājs ir sapratis arī to, ka pēc Viņķeles nosodīšanas par novēlotu un nepietiekamu vakcīnu iepirkumu Kariņš kopā ar toreizējo savas partijas biedru finanšu ministru Jāni Reiru ir pāršāvuši pār strīpu, pieļaujot, ka Latvija iegādājas nesamērīgu vakcīnu daudzumu, kuru pēc tam nav kur likt, un nodokļu maksātāju nauda tiek nomesta vienkārši zemē. Sekas tam jūtamas vēl šobrīd, jo pasūtītās vakcīnas neizmantotas turpina uzkrāties noliktavās.

Bažas. Tas ir nopietni!

Policija aizturējusi personu, kas izsita logu un iemeta degmaisījumu Okupācijas muzejā, to piektdien paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Vēlāk parādījās ziņa, ka aizturēti vēl divi nozieguma līdzzinātāji. Kāda bijusi ļaundaru motivācija, tagad skaidros tiesībsargājošās iestādes. 

Tomēr notikušais tikai stiprina aizdomas, ka šobrīd ar dažādām provokācijām tiek testēts tas, ko latviski pieņemts dēvēt par noturību 

(angļu valodā pazīstams ar vārdu "resilience") un kam ir ļoti plašs skaidrojums, jo runa ir par dažādu struktūru gatavību, amatpersonu reakciju, sabiedrības psiholoģisko gatavību un vēl daudz ko citu. Notikušo var uztvert kā turpinājumu iepriekš "Latvijas Avīzē" jau aprakstītajām salīdzinoši sīkākām neģēlībām ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā – pieminekļu apķēpāšanu, logu izsišanu politiķu automašīnām u. tml. Degmaisījuma pudeles jeb "Molotova kokteiļa" iemešana Okupācijas muzejā ir daudz nopietnāks un biedējošāks solis, kas pielīdzināms terorismam.

Tieši tāpēc sākotnēji mulsināja, ka Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 185. panta otrās daļas – par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā. 

Okupācijas muzejs, kas vienmēr bijis Kremļa politisko uzbrukumu mērķis, nav nekāds malkas šķūnītis vai atkritumu tvertne, kuru aiz garlaicības aizdedzinājis kāds nepilngadīgs palaidnis.

Arī amatpersonu pirmie komentāri liecināja, ka viņi notikušo uztver daudz nopietnāk.

Šāda veida uzbrukums, protams, ir ļoti pārdrošs – tas noticis tikai dažus desmitus metru no Rīgas domes, vietā, kur apkārt ir ļoti daudz novērošanas kameru. Kā var secināt no policijas komentāriem, tas arī palīdzējis tik ātri tikt uz pēdām noziedzniekam. Bet priecāties nav iemesla – provokatori pārliecinājušies, ka šī nav vājākā vieta, bet tas nenozīmē, ka viņi tās neturpinās meklēt.

Sagatavojuši: Ilmārs Randers, Māris Antonevičs, Anita Bormane, Māra Libeka.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.