Viņaprāt, jautājumu par striktākiem koksnes dedzināšanas ierobežojumiem Eiropā pagaidām sabremzējusi esošā ģeopolitiskā situācija. "Domāju, ka tas jautājums šobrīd ir tikai nolikts politikas veidotāju plauktā, tiklīdz sasniegsim noteiktu stabilitāti, tas atkal būs darbakārtībā," prognozē Pētersons.
"Koksni vajadzētu izmantot krēslu vai galdu ražošanā, nevis sadedzināšanai. Eiropa arī pievērš tam uzmanību, un spiediens šajā jomā palielinās ar katru gadu," piebilst arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvis Valdis Vītoliņš.
"Jau šobrīd siltuma ražošanā pastāv prasības attiecībā uz ilgtspēju. Mēs nevaram dedzināt skaistu baltu koksni, jo tā ir dārga. Pārejam uz aizvien zemākas kvalitātes materiālu.
Bet domāju, ka nākotnē koksni vispār vairs nededzināsim, ja vien tiešām nebūs kādi ārkārtas apstākļi."
Jau pašlaik siltuma ražošanā izmantojamajās šķeldas izcelsmei ir jābūt izsekojamai, kas uzņēmumiem nozīmē arī papildu birokrātiju. "Ja koksne neatbilst ilgtspējības prasībām, tā tiks uzskatīta par fosilo resursu, kas nozīmē papildu ierobežojumus un arī nodokļus," skaidro Vītoliņš. "Tāpēc arī mēs kā nozare uzmanīgi vērojam, kas tad būs tās nākotnes tehnoloģijas, ko varēsim izmantot siltuma ražošanā, lai mums, vienkārši sakot, nebūtu jākrāmējas ar koksni."
Attīstoties tehnoloģijām, kas ļaus pilnvērtīgāk izmantot tās vērtības, ko ietver koksne, tās cena nākotnē, iespējams, pieaugs tik ļoti, ka to nemaz nebūs vērts dedzināt. Tā arī pats tirgus var veicināt koksnes dedzināšanas izskaušanu.
Iespēja atteikties no biomasas kurināmā centralizētajā siltumapgādē un rūpniecībā ir atkarīga no lielas jaudas siltumsūkņu tehnoloģiju attīstības, atzīmē arī KEM: "Vai un kādas tehnoloģijas būs pieejamas un kādas būs to izmaksas, kā arī būtisks priekšnoteikums siltumapgādes elektrifikācijai ir jaunu elektroenerģijas jaudu attīstība valstī."
Atbilstoši Latvijas Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam tuvākajā desmitgadē koksnes kurināmajam valstī saglabāsies liela nozīme. "Ņemot vērā nepieciešamību ilgtermiņā, bet jo īpaši periodā pēc 2030.–2040. gada, mazināt cietās biomasas izmantošanu enerģijas ražošanā un ieviest kaskadēšanas principu kokmateriālu apritē, darbības ietvaros atbalsts būtu sniedzams arī esošo cietās biomasas sadedzināšanas iekārtu ar kopējo siltumjaudu virs 7,5 MW nomaiņai uz bezemisiju tehnoloģijām," teikts dokumentā.
Atpakaļgaitas vēsmas Briselē
Iepriekšējais Eiropas Parlamenta (EP) sasaukums 2022. gadā biomasu, tostarp koksni, atzina par atjaunīgo resursu, tādējādi tas uzskatāms par gana zaļu kurināmo, ja vien tiek ievērotas ilgtspējas prasības, proti, sadedzināta tiek tikai zemākās kvalitātes koksne. Briselē šis jautājums raisīja diskusijas un lēmums uzskatāms par kompromisu. Vai tas varētu atgriezties EP darbakārtībā?
Eiroparlamentārietis Ivars Ijabs ("LA") pieļauj, ka arī jaunajā sastāvā par to iespējamas debates:
"Skaidrs, ka Zaļā kursa mērķi var tikt pārskatīti un par to jau tiek runāts daudzos gadījumos, piemēram, saistībā ar jautājumu par iekšdedzes dzinēju aizliegšanu."
Jāņem vērā, ka iepriekšējais EP sasaukums bija pats zaļākais visā Eiropas vēsturē, bet pašreizējais parlamentāriešu sastāvs ir krietni labējāks. "Līdz ar to šobrīd neviens nerunā, ka vajag iet uz priekšu ar šāda veida prasībām. Drīzāk jautājums ir, ko mēs varam saprātīgi atrullēt atpakaļ. Zaļās balsis, protams, skanēs, jo viņi tagad atrodas lielā mērā aizsardzības pozīcijā. Viņiem ir svarīgi nosargāt to, kas pieņemts pagājušajā mandātā. Un zaļie jūt, ja viņi tagad nebūs pietiekami skaļi un radikāli, tad labējais vairākums, pie kura šajā jautājumā pieder arī lielākā daļa liberāļu, mēģinās pārskatīt daudz ko no tā, ko EP pieņēma iepriekšējos piecos gados."
Siltumu uz ziemu nesaglabāsi
"Koksnes kurināmais šobrīd un vēl vismaz padsmit gadus būs ļoti nozīmīgs avots siltuma ražošanai Latvijā," spriež Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss. "Šobrīd gan meža nozarē, gan enerģētikā valda uzskats, ka tuvākajos gados varētu strauji attīstīties tehnoloģijas, kas pakāpeniski koksnes kurināmo izkonkurēs. Tomēr tas joprojām nav garantēti, jo perspektīvākās tehnoloģijas balstās uz elektrības lielāku iesaisti, kas rada nepieciešamību pēc lētas elektrības."
Attiecībā uz saules enerģiju, kas ir lēta un šobrīd strauji attīstās, Klauss atzīmē: "Diemžēl tā rodas ne tajā sezonā, kad vajadzīgs siltums. Ne elektrību, ne siltumu no vasaras uz ziemu neuzglabāsi.
Meža nozare nebaidās, tieši otrādi – rēķinās ar to, ka koksnes loma enerģētikā pakāpeniski samazināsies.
Ja parādās cenu ziņā izdevīgas, dabai un klimatam draudzīgas centralizēta siltuma ražošanas tehnoloģijas, kas var pārņemt koksnes kurināmā nišu, tad koksnes pārstrādē jau sen ir risinājumi, kā no šīs izejvielas ražot ilglietojamus koksnes produktus. Šobrīd šādu koksnes produktu ražošanā investīcijas tiek veiktas ļoti uzmanīgi, jo jebkurš investors apzinās, ka gan ekonomiski, gan politiski enerģētika vajadzīgajos brīžos diezgan viegli izkonkurēs ražotājus."
LKF pārstāvis atzīmē, ka uz jaunajām tehnoloģijām, pat ja tās būtu pieejamas rīt, enerģijas ražotāji var pāriet pakāpeniski, jo pēc 2022. gada enerģētikas krīzes veiktas nozīmīgas investīcijas koksnes kurināmā balstītā centralizētā siltumapgādē. "Ja vien netiks tirgū piedāvāti tik izdevīgi risinājumi, kas kompensēs esošo investīciju norakstīšanu, nākamās lielās investīcijas šie uzņēmumi veiks pēc gadiem desmit," viņš rezumē.
Viedoklis
Mežs ir nozīmīga tautsaimniecības daļa
Ivars Ijabs, EP deputāts: "Ņemot vērā enerģijas cenas Eiropā kopumā, ir pilnīgi muļķīgi iedomāties, ka mēs Latvijā varētu iet prom no malkas apkures individuālā līmenī. Nekas tamlīdzīgs pat tīri praktiski nav iespējams. Mums ir vairāki simti tūkstoši mājsaimniecību, kas apkurei izmanto malku, tāpēc Latvijas interesēs ir saglabāt, ka arī primārā biomasa ir normāls enerģijas avots. Un no šādas perspektīvas, protams, mums arī uz šo jautājumu ir jāskatās. Ja runājam par mežizstrādi kopumā, mēs stingri turēsimies pie tā, ka mežs nav tikai kaut kāds dabas objekts, bet daudzās valstīs tā ir arī tautsaimniecības sastāvdaļa. Latvijā, piemēram, tā ir ļoti nozīmīga tautsaimniecības sastāvdaļa, pie tam – tā ir ļoti zaļa, īpaši, ja no meža ražojam kādus aizvietotājproduktus, piemēram, celtniecībā aizvietojot tēraudu un betonu, kas ir videi daudz nedraudzīgāki par koksni."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
-1.9 °C
