Zaļā kursa plaisas: vai ES dalībvalstis spēs izpildīt klimata mērķus līdz 2030. gadam?

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz pagājušā gada jūnija beigām bija jāiesniedz atjaunināti nacionālie enerģētikas un klimata plāni (NEKP).

Līdz decembra vidum Eiropas Komisija (EK) ir saņēmusi tikai 14 plānus – no Dānijas, Francijas, Somijas, Itālijas, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Zviedrijas, Latvijas, Vācijas, Spānijas, Lietuvas, Rumānijas un Ungārijas, kas nozīmē, ka teju puse valstu vēl nav mājasdarbus paveikušas. EK stingri mudina šīs ES dalībvalstis savus atjauninātos plānus iesniegt pēc iespējas drīzāk un informē, ka ir uzsāktas pārkāpumu procedūras pret tām valstīm, kuras to nav paveikušas. Tiesa gan, Latvijas politikas veidotāji ir īpaši pacentušies un plānu iesnieguši laikus – pirms abām kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas (Pēdējā turklāt iesniegšanas termiņu jau nomavējusi.). Taču Latvijas enerģētikas un klimata nozarē ne visi ar šo kopdarbu ir apmierināti, un katra nozare, protams, velk deķi uz savu pusi.

Sagaida plaisas mazināšanu

"Tā kā NEKP ir būtisks instruments, lai nodrošinātu drošu, pieejamu un ilgtspējīgu enerģiju Eiropai, savlaicīga visaptverošu plānu iesniegšana palīdzēs rosināt nepieciešamos ieguldījumus, lai sasniegtu 2030. gada klimata mērķus. Esam smagi strādājuši, lai vienotos ar Eiropas Parlamentu (EP) un dalībvalstīm par vērienīgiem un zinātniski pamatotiem likumdošanas mērķiem. Tagad ir pienācis laiks dalībvalstu iestādēm pārvērst tos konkrētos plānos un nodrošināt zaļās pārejas priekšrocības Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem," uzsver EK runaspersonu dienestā. 

EK sola izvērtēt atjauninātos plānus, lielu uzmanību pievēršot tam, vai dalībvalstis ir ņēmušas vērā EK ieteikumus attiecībā uz atjaunojamo enerģiju, energoefektivitāti un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, 

pārvarot vērienīgo plaisu, kāda bija konstatēta iepriekšējo NEKP novērtējumā. Tiesa gan, Pārvaldības regulā nav noteikts termiņš, kurā EK ir jāvērtē atjauninātie NEKP. Vērtēšanu EK sola sākt, kad būs saņēmusi visu valstu atjauninātos plānus.

Ne visu būs iespējams izpildīt

"Iespējams, daudzas valstis redz, ka mērķus nebūs reāli noteiktajā termiņā izpildīt, piemēram, transportā un lauksaimniecībā tik strauji samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus. Tas, ka Latvija plānu ir laikus iesniegusi, lai arī kāds tas būtu, liecina par valsts attieksmi pret EK prasībām," secina EP viceprezidents Roberts Zīle, atzīstot, ka kopumā Zaļā kursa virziens ir pareizs, taču noteiktie mērķi un termiņi, kādos to plānots īstenot, nav reālistiski. 

"Arī Trampa nonākšana pie varas bremzēs Zaļo kursu. Jau šobrīd redzam piemērus, kad tiek ieslēgta atpakaļgaita, piemēram, Atmežošanas regulas ieviešana tika pārcelta. 

Politiskajā līmenī ir redzamas tendences, ka EP un Padomes sastāvs būs vairāk pragmatiski orientēts un Zaļais kurss, visticamāk, tiks pārskatīts. Sabiedrība, vēlētāji piespiedīs to darīt, jo būs liela neapmierinātība. Pārspīlētās prasības vai nu nebūs iespējams izpildīt, vai arī radīs negatīvas sociālas un ekonomiskas sekas. Kur ir robeža starp to, kas ir un nav izdarāms, to parādīs plāna ieviešana reālajā dzīvē. Un daudz kas noteikti nebūs izdarāms tā, kā šobrīd rakstīts valstu klimata plānos," secina R. Zīle, kā piemēru minot ūdeņraža uzpildes stacijas. "Ļoti šaubos, ka tās izdosies ieviest Latvijā, kur ir neliels iedzīvotāju skaits, nav intensīvas auto plūsmas, līdz ar to nav investoru intereses tīkla izbūvei. Savukārt būvēt to par valsts naudu būtu dārgi un neracionāli. Pat Eiroparlamenta mītnes valstī Beļģijā, kur ir intensīva auto plūsma, ir problēmas ar ūdeņraža uzpildes staciju ieviešanu. Piemēram, ceļa posmā starp Briseli un Strasbūru ir tikai viena stacija, un tā pati bieži nedarbojas," saka R. Zīle.

"Pārspīlētās prasības vai nu nebūs iespējams izpildīt, vai arī radīs negatīvas sociālas un ekonomiskas sekas. Kur ir robeža starp to, kas ir un nav izdarāms, to parādīs plāna ieviešana reālajā dzīvē. Un daudz kas noteikti nebūs izdarāms tā, kā šobrīd rakstīts valstu klimata plānos. Jau šobrīd redzam piemērus, kad tiek ieslēgta atpakaļgaita, piemēram, Atmežošanas regulas ieviešana tika pārcelta," secina Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle.

Foto: Indulis Burka / Latvijas Mediji

Nesakrīt izvirzītie mērķi

"Sākotnēji NEKP izskatījās gaužām bēdīgi attiecībā gan pret atjaunīgo enerģiju kopumā, gan pret saules enerģiju. Pēc vairākām konsultācijām un publiskām apspriedēm tas tika uzlabots. Taču joprojām šajā dokumentā galvenais uzsvars tiek likts uz vēja enerģiju, primāri uz atkrastes vēja elektrostacijām. Ir jāsaprot, ka atkrastes vējš ir pats dārgākais no atjaunīgās enerģijas risinājumiem. Situācijā, kad nav atrisināti visi jautājumi saistībā ar sauszemes vēja un saules enerģijas risinājumiem, likt kārti uz atkrastes vēja parkiem nav saprātīgi," secina asociācijas "Saules enerģija Latvijai" valdes priekšsēdētājs, Dānijas kompānijas "European Energy" Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš, uzskatot, ka Latvijas klimata un enerģētikas politikas veidotāji dara pāri saules enerģijas attīstībai.

"Iepazīstoties ar NEKP mērķiem, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, nākas secināt, ka tie jau ir pārsniegti 2024. gadā, proti, saules elektrostaciju uzstādītā jauda jau šobrīd pārsniedz pēc sešiem gadiem plānoto," 

konstatē A. Bāliņš, kurš ir novērojis, ka nesakrīt dažādos dokumentos izvirzītie mērķi, proti, tie ir atšķirīgi NEKP un topošajā Latvijas enerģētikas stratēģijā, par kuru šobrīd notiek diskusijas Saeimas atbildīgajās komisijās, kā arī elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora "Augstsprieguma tīkls" (AST) sistēmas attīstības plānos. "Šajos dokumentos minētie plāni gluži vienkārši neiet kopā. Piemēram, Latvijas enerģētikas stratēģijā saules elektrostacijām ir atvēlēti 1200 megavati (MW), AST plānā – 1608 MW, bet NEKP – krietni zem 1000 MW. Taču 2025. gadā jau tiek plānots uzbūvēt un ekspluatācijā nodot projektus ar kopējo jaudu 1100 MW," skaidro asociācijas vadītājs, secinot, ka dažādu valsts institūciju redzējums nav koordinēts un tas krietni vien atšķiras no saules enerģijas nozarē notiekošā. 

"Industrija un uzņēmēji iet lielu soli pa priekšu klimata un enerģētikas politikas veidotājiem, taču vajadzētu būt otrādi. Nozare no politikas veidotājiem vēlas sagaidīt lielākas ambīcijas," 

norāda A. Bāliņš.

Jautāts, kāpēc nozares pārstāvji nav aktīvi iesaistījušies NEKP veidošanā, lobējot savas intereses un vajadzības, viņš atbild, ka viņiem īsti nav piedāvātas šādas iespējas. "Tiku pieaicināts divās pieņemšanās pie Valsts prezidenta. Turklāt mans primārais darbs ir biznesa vadīšana, nevis valsts dokumentu izstrāde. Tam ir paredzēti atbilstoši atalgoti ierēdņi, kuriem ir jādara savs darbs," uzskata A. Bāliņš.

Sagaida lielākas ambīcijas

Latvijas Vēja enerģijas asociācijā (VEA) uzskata, ka NEKP nav pietiekami izvērtēts privātā sektora pienesums klimata mērķu sasniegšanā. "Lai sasniegtu lielos NEKP mērķus, būtu svarīgi ambiciozāk un precīzāk izvirzīt mērķi ceļā uz 100% elektrifikāciju, kam būtu jāatspoguļojas arī Enerģētikas stratēģijā, kas pašlaik tiek veidota KEM vadībā. Atturoties no iespējas iezīmēt pamatotas ambīcijas, trūkst pamatojuma vēlamajai privāto investīciju piesaistei, kas nepieciešamas, lai atbalstītu Latvijas valstij saistošo klimata politikas mērķu sasniegšanu," uzsver VEA izpilddirektore Katrīna Duka-Gulbe.

Lai arī nepārprotami minēts publiskais un privātais finansējums, plānā joprojām nav atsauces un pausta attieksme par ārvalstu kapitāla piesaisti.

"Tā ir būtiska atšķirība, raugoties kopskatā uz Lietuvas un Igaunijas iesniegtajiem NEKP dokumentiem, kas neļauj saprātīgi novērtēt potenciālās atjaunojamo energoresursu eksporta iespējas. Plānam būtu jāietver Latvijas ambīcija attīstīt atjaunojamās enerģijas industriju Latvijā, ņemot vērā privātā kapitāla interesi un vēlmi sniegt savu pienesumu energodrošības, inovāciju un Latvijas konkurētspējas veicināšanā, ievērojot arī sabiedrības intereses attiecībā uz energoresursu pieejamību par konkurētspējīgu cenu," norāda K. Duka-Gulbe, uzskatot, ka bez finanšu garantiju mehānisma ieviešanas atkrastes vēja enerģijas attīstība nav iespējama.

"Lai Latvija konkurētspējīgā ceļā spētu attīstīt vēja enerģijas nozari – īpaši tas attiecas uz atkrastes vēja enerģijas attīstību –, ir svarīgi paredzēt finanšu garantijas mehānismu atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, kas tiktu realizēti caurspīdīgās un atklātās izsolēs. Līdzvērtīgi mehānismi ir paredzēti vai jau tiek ieviesti citās Baltijas valstīs. Piemēram, decembra sākumā EK apstiprināja Igaunijas valsts atbalsta shēmu 2,6 miljardu eiro apmērā, lai atbalstītu atkrastes vēja enerģijas attīstību. 

Teju visās Eiropas valstīs pārdomāts un pareizi veidots atbalsta mehānisms sniedz nozīmīgu atbalstu vēja enerģijas nozarei, kas vēlāk pozitīvi var atsaukties uz valsts ekonomisko attīstību kopumā," 

spriež K. Duka-Gulbe.

Tāpat viņa norāda, ka plānā nav pietiekami izvērsts jautājums par uzkrājošo tehnoloģiju attīstību. "Būtisks aspekts vēja enerģijas nozares attīstībā ir uzkrājošie risinājumi, tostarp ūdeņraža, kam nepieciešama arī normatīvā regulējuma izstrāde. Latvijā vēl kavējas ar uzkrājošo tehnoloģiju veicināšanu valstī un pagaidām, cik zināms, nav plānoti atbalsta instrumenti bateriju tehnoloģiju ieviešanai, kas savukārt jau tiek darīts Lietuvā, kur šī sadaļa ir izvirzīta kā prioritāra veiksmīgas vēja enerģijas attīstībā. Lai arī NEKP paredz, ka nepastāvīgās elektroenerģijas ražošanas stacijām būs pienākums nodrošināt akumulācijas vai balansēšanas risinājumus, nav konkrētu pasākumu un mērķu, kas veicinās uzkrājošo tehnoloģiju attīstību Latvijā," secina VEA izpilddirektore, atzīstot, ka Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistē ražošanas un uzkrājošajās tehnoloģijās salīdzinājumā ar citām Baltijas jūras reģiona valstīm jāveicina ar stabilu un nemainīgu nodokļu, kā arī tīkla tarifu struktūru.

Nevis aprēķini, bet pieņēmumi

"Šī plāna tapšanā ir ieguldīts liels darbs, notikušas dažādas konsultācijas, un tās noteikti var vēl turpināt, jo tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, arī šis plāns nepārtraukti būs jāpilnveido – īpaši tie aspekti, kas nav balstīti ekonomiskos aprēķinos, bet vispārīgos pieņēmumos," secina Latvijas Ūdeņraža asociācijas (LŪA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Greiškalns, atzīstot, ka plānā noteikti vēlētos redzēt sistemātisku pieeju ūdeņraža nozarei. 

"Netiek ņemts vērā, ka ūdeņradis ir nevis enerģijas avots, bet gan enerģijas nesējs, kuru var izmantot energoresursu pieprasījuma un piedāvājuma plaisas mazināšanai. 

Tāpēc vajadzētu izvērtēt, kāds ir ūdeņraža izmantošanas potenciāls valsts tautsaimniecībā. Plānā ūdeņradis ir pieminēts ļoti vispārīgi, piemēram, ka to varētu izmantot atjaunīgo energoresursu uzglabāšanā," teic Ģ. Greiškalns.

Viņš ir neizpratnē par to, ka vairākās valsts iestādēs vienlaikus top līdzīgi stratēģijas dokumenti. "Piemēram, Satiksmes ministrija strādā pie Latvijas alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstības stratēģijas. Lai varētu visiem šiem dokumentiem izsekot un līdzdarboties to tapšanā, asociācijai vajadzētu piesaistīt vēl kādus piecus darbiniekus," secina LŪA vadītājs. Tāpat viņš ir neizpratnē, kāpēc dažādos dokumentos tiek izmantotas dažādas mērvienības – vati, džouli, tonnas u. c. "Tas padara to izvērtēšanu un salīdzināšanu vēl grūtāku. Ir jāmēģina saprast, kādas formulas ir izmantotas datiem, kuri ir ņemti par atskaites punktiem," teic LŪA vadītājs.

Klibojot zemes izmantošanas sektors un lauksaimniecība

Arī biedrība "Zaļā brīvība" ir iesaistījusies NEKP tapšanā, gan iesūtot savas rekomendācijas vēl pirms formālās apspriešanās ar iesaistītajām pusēm, gan sniedzot savus komentārus pirmajai publiskotajai atjaunotā NEKP versijai. Tāpat biedrība ir piedalījusies arī KEM organizētajās divpusējās konsultācijās ar iesaistītajām pusēm, kā arī aktīvi līdzdarbojusies Enerģētikas, Būvniecības un rūpniecības, Zemes izmantošanas sektora un Transporta darba grupās, sniedzot savus komentārus plāna pilnveidotajai versijai.

"Atšķirībā no konkrētu nozaru vai biznesa pārstāvjiem mēs sekojam ievērojami plašākam jautājumu lokam – klimata mērķu sasniegšanai kopumā un dažādu risinājumu ilgtspējai. 

Šī plāna kontekstā mums nav savu kā organizācijas vajadzību. Kā sabiedriska bezpeļņas organizācija darbojamies, aizstāvot sabiedrības intereses vides aizsardzības jomā. Mūsu loma ir uzturēt augstas ambīcijas klimata un vides aizsardzības jautājumos, kas ir visas sabiedrības ilgtermiņa intereses, pretstāvot šaurākām īstermiņa biznesa un ekonomiskajām interesēm. Kopumā mums ir sajūta, ka KEM mūsos ieklausās, taču, protams, būtiskākais ir rezultāts – vai tas ir spējis kaut nedaudz mainīt valsts politiku ilgtspējas virzienā," retoriski jautā biedrības "Zaļā brīvība" enerģētikas pārejas eksperts Maksis Rūdolfs Apinis. Viņš ir gandarīts, ka vairāki biedrības ieteikumi ir ņemti vērā un iekļauti NEKP atjaunotajā versijā.

"Esam vismaz daļēji uzklausīti, paaugstinot ambīcijas elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas jomās. Šīs jomas un arī daļēji transporta sektors ir ar būtiskiem uzlabojumiem un kopumā ir apmierinošas. Tomēr NEKP kontekstā ir jāizceļ jomas, kuru virzība uz klimatneitralitāti, mūsuprāt, ir ļoti vāji plānota. Tas ir zemes izmantošanas sektors un lauksaimniecība, attiecībā uz kuru plānā ir ietverti pasākumi, kas ir ar zinātniski apšaubāmu, nepamatotu potenciālo atdevi emisiju samazināšanai; daži no tiem var radīt negatīvu ietekmi uz dabas daudzveidību un pat pašu emisiju samazināšanu.

Zemes izmantošanas sektoram ir saistoši savi emisiju samazināšanas un oglekļa piesaistes veicināšanas mērķi, ko nosaka ES regula. 

Latvijas NEKP paredz, ka šie mērķi netiks sasniegti un Latvijai būs jāiegādājas emisiju vienības no citām dalībvalstīm, kurām būs izdevies savus mērķus pārsniegt, protams, ja tādas vispār būs. Šobrīd emisiju vienību cena nav zināma un to paredzēt ir grūti. Turklāt trūkstošo emisiju vienību iegāde neatcels pienākumu tomēr panākt saistošo emisiju samazināšanas mērķi, tādēļ problēmu vienkārši atliekam uz nākotni. Šīs viennozīmīgi ir sekas īstermiņa ekonomisko interešu dominancei, novilcinot neizbēgamās pārmaiņas mežsaimniecības, lauksaimniecības un kūdras nozarēs," klāsta "Zaļās brīvības" eksperts.

NEKP nozīmi nevajadzētu pārvērtēt

Tomēr ne visas biedrības "Zaļā brīvība" iniciatīvas ir ņemtas vērā un iekļautas NEKP. "Tās attiecas uz mežizstrādes apjomu pārskatīšanu valsts mežos, proti, paludikultūru audzēšanu, kūdraugšņu lauksaimniecību, kā arī pasākumiem, kas veicina lauksaimniecības darbības jomu pārkārtošanos uz emisijām mazāk ietilpīgām jomām, piemēram, aizstājot daļu piena lopkopības ar kultūraugu audzēšanu, kas ir ar zemāku SEG emisiju intensitāti, arī gaļas lopkopības samazināšanu, augu valsts proteīna avotu audzēšanu un ražošanu," saka M. R. Apinis. 

"Redzam, ka ES dalībvalstis no saviem enerģētikas un klimata mērķiem neatsakās, to apliecina arī decembra sākumā notikusī "COP29 ANO" sanāksme Baku, kurā ES turpina būt līdere gan savu ambīciju uzturēšanā,

gan vadot sarunas un virzot tālākas iniciatīvas, kas nepieciešamas SEG emisiju samazināšanai. Globālajā kontekstā pāreja uz tīras enerģijas ražošanu un emisiju mazietilpīgu saimniekošanu ir vilciens, kas ir uzņēmis jau ļoti lielu ātrumu, un šī pāreja ir pamatota arī no konkurētspējas viedokļa, turklāt lieli uzņēmumi, kuriem ir būtiska ietekme uz politikas veidošanu, ir jau investējuši vai investē pārejā uz tīru enerģiju, tāpēc neatbalstīs šīs virzības pārskatīšanu. ASV vadītāja maiņa drīzāk ir īstermiņa turbulence, jo globālais izaicinājums, lai apturētu turpmāku strauju planētas uzkaršanu, ir milzīgs un ļoti sarežģīts. Ir satraucoši, ka daži politiķi Latvijā pat cer, ka klimata politika un zaļā vienošanās varētu tikt pārskatīta, jo paļaušanās uz šādu varbūtību rada augstus riskus Latvijai zaudēt starptautiskajā konkurētspējā. Lai arī NEKP ir nozīmīgs dokuments, to arī nevajadzētu pārvērtēt, jo līdz šim Latvija dažādu plānu un stratēģiju īstenošanai bieži vien nepieiet pārāk nopietni," secina M. R. Apinis.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".