6.3 °C
ASV prezidents Donalds Tramps vienā no savām pirmajām uzrunām pēc kļūšanas par prezidentu izteica apgalvojumu, ka Eiropa importē no Krievijas naftu un gāzi par lielāku summu, nekā tā sniedz palīdzību Ukrainai. Šo apgalvojumu ar varenu apetīti norija arī dažādi, tostarp Eiropas, populistiskie spēki, kas to nereti joprojām tiražē savās uzrunās. Taču – vai tas tiešām atbilst patiesībai?
Atbilde nav viennozīmīga
"Diemžēl Eiropa ir iztērējusi vairāk naudas, iegādājoties Krievijas naftu un gāzi, nekā sniegusi palīdzību Ukrainas aizsardzībai," ASV kongresam paziņoja D. Tramps.
Tas ir viens no viņa daudzajiem pretrunīgajiem paziņojumiem. Šī apgalvojuma patiesuma vērtējums atkarīgs no tā, kas tieši tiek saprasts ar Eiropu, – vai runa ir par Eiropas Savienības 27 valstīm, vai arī šis jēdziens aptver arī ES neietilpstošās valstis, tādas kā Lielbritānija, Šveice un Norvēģija. Trīs minētās ir maz atkarīgas no Krievijas energoresursiem un tos neieved nemaz vai ieved minimāli, bet ir sniegušas būtisku palīdzību Ukrainai.
Kopumā kopš 2022. gada 24. februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, Eiropas Savienības valstis ir nopirkušas Krievijas energoresursus par 206 miljardiem eiro – naftu par 103 miljardiem eiro, bet dabasgāzi – par 99 miljardiem. Papildus tam – par četriem miljardiem eiro vēl arī ogles. Vienlaikus Eiropa kopumā, ieskaitot Lielbritāniju, Norvēģiju un Šveici, ir piešķīrušas palīdzību Ukrainai par 247 miljardiem eiro – 132 miljardi no šīs summas jau izlietoti, bet 115 miljardi vēl gaida savu brīdi, jo daļa šīs summas paredzēta Ukrainas atjaunošanai pēc kara.
Tātad – ja vērtē tikai pirmo summu, jau izlietoto palīdzību, tad Trampa apgalvojums ir patiess, taču, ja ņem vērā arī piešķirto, bet vēl neizmantoto palīdzības summu, – nepatiess.
Jāpiebilst, ka Ukrainai sniegtās palīdzības apjoma vērtējumi atšķiras – Eiropas Komisijas dati liecina, ka ES dalībvalstu sniegtā kopējā finanšu, militārā un humanitārā palīdzība Ukrainai tiek lēsta 149 miljardu eiro apmērā. Taču Ķīles Pasaules ekonomikas institūts, kas pēta pasaules sniegto atbalstu Ukrainai, ES valstu devumu šajā palīdzībā vērtē augstāk – 202,6 miljardu eiro apmērā. Ķīles institūta vērtējumā ES neietilpstošās valstis – Lielbritānija, Norvēģija un Šveice – sniegušas palīdzību Ukrainai par 45 miljardiem eiro, tādējādi kopējā Eiropas palīdzības summa sasniegusi 247 miljardus eiro.
Sankcijas energoresursu jomā – neefektīvas
Somijas pētījumu organizācijas "Enerģijas un tīra gaisa pētījumu centrs" ("Centre for Research on Energy and Clean Air" jeb CREA) analīze liecina, ka kopš iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijai, neskatoties uz Rietumu pasaules centieniem ierobežot tās energoresursu eksportu, izdevies pārdot pasaulei energoresursus par 847 miljardiem eiro. Te jāatzīmē, ka pasaules ietekmīgākās valstis no paša kara sākuma ir ļoti negribīgi vērsušas sankcijas pret Krievijas naftas eksportu, jo Krievija pasaules tirgum piegādā apmēram 10% no visas patērētās naftas. Ja šis daudzums pēkšņi pazustu no globālā energoresursu tirgus, tas izraisītu ļoti būtisku naftas cenas celšanos, saskaņā ar dažādiem aprēķiniem – vismaz 50% vai lielākā apmērā, jo citas valstis īsā un pat vidējā termiņā nespētu to aizstāt.
Tā kā citu fosilo energoresursu cenas bieži vien ir piesaistītas naftas cenai, krasi celtos arī to cenas. Ņemot vērā, ka pirmajā kara gadā (2022. g.) lielā mērā Krievijas apzinātas politikas rezultātā Eiropa piedzīvoja gāzes deficītu un cenu šoku, šo piesardzību var arī saprast. 2022. gadā gāzes cenas Eiropas Savienības lielākajā dabasgāzes tirdzniecības centrā – Nīderlandes gāzes biržā TTF – savā maksimuma brīdī sasniedza 339 eiro par megavatstundu. Salīdzinot ar 2021. gada gāzes iepirkuma cenām, kas bija apmēram 27 eiro/MWh, tas bija gandrīz 13 reizes liels cenas pieaugums.
Kā Krievija apiet naftas sankcijas?
Veiksmīgi turpināt naftas eksportu Krievijai izdodas, pārorientējoties uz citiem eksporta tirgiem. Tā, piemēram, 74% no naftas eksporta ienākumiem šobrīd Krievija gūst no trijām valstīm – Ķīnas, Indijas un Turcijas. Šīs valstis nekad nav pievienojušās ne G7 valstu organizācijas, ne ASV vai ES ieviestajām sankcijām pret Krievijas energoresursu eksportu.
