2.2 °C
Deputāti atbalstījuši lēmumu sākt sarunas ar ES Padomes Dānijas prezidentūru par Krievijas gāzes un naftas importa aizliegumu, kā to ierosinājušas EP Starptautiskās tirdzniecības komiteja un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja.
Šis lēmums un tiesību akta projekts ir atbilde uz Krievijas sistemātisko praksi enerģijas piegādes izmantot kā ieroci. Līdz ar 2022. gada iebrukumu Ukrainā sekojusi apzināta tirgus manipulēšana, tostarp "Gazprom" nepieredzēti zemā līmenī piepildot ES gāzes krātuves un pārtraucot piegādi pa cauruļvadiem. Tas izraisīja cenu kāpumu līdz pat astoņām reizēm, salīdzinot ar pirmskrīzes līmeni.
EP pētniecības dienesta apkopotā informācija liecina, ka jau 2022. gada martā Versaļas samitā ES līderi apņēmās pakāpeniski samazināt Eiropas atkarību no importētās Krievijas dabasgāzes, naftas un oglēm. ES dalībvalstis pārtraukušas Krievijas ogļu importu 2022. gada augustā, savukārt Krievijas jēlnaftas imports samazinājās no 27% 2021. gadā līdz 3% no kopējā ES jēlnaftas importa 2024. gadā. Tomēr Krievijas dabasgāze joprojām veidojot ievērojamu daļu no kopējā ES gāzes patēriņa. Eiropas Komisija 2025. gada 6. maijā ierosinājusi "Ceļvedi Krievijas enerģijas importa izbeigšanai", un tā mērķis ir panākt, lai ES pilnībā izbeigtu atkarību no Krievijas enerģijas, vienlaikus nodrošinot stabilas enerģijas piegādes un cenas visā ES.
Likumdošanas priekšlikums publicēts 2025. gada 17. jūnijā, koncentrējoties uz pakāpenisku dabasgāzes un naftas importa no Krievijas izbeigšanu. Tas paredz juridiskas saistības dalībvalstīm un privātām struktūrām ar mērķi pakāpeniski pārtraukt cauruļvadu gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importu, kuras izcelsme ir Krievija vai kuru tieši vai netieši eksportē no Krievijas. Šajā likumdošanas priekšlikumā ir arī ierosināti pasākumi, lai veicinātu Krievijas naftas importa pilnīgu pārtraukšanu līdz 2027. gada beigām. Krievijas dabasgāzes importa pilnīga pārtraukšana paredzēta 2028. gada 1. janvārī, savukārt imports saskaņā ar īstermiņa līgumiem būtu jāizbeidz līdz 2026. gada 17. jūnijam.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Rīgā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
