3.1 °C
Nu jau pagājis gads, kopš Daugavpils teātris iestudējis Nobela prēmijas laureāta literatūrā, norvēģu rakstnieka un dramaturga Juna Foses pirmo un pasaulē visvairāk iestudēto lugu "Kāds noteikti atnāks", pie tam izdarījis to latgaliski. "Kaids nūteikti atīs" tulkojumu no jaunnorvēģu valodas latgaliski veikusi Jūlija Tumanovska, izrādes režisors ir Daugavpils teātra mākslinieciskais vadītājs Oļegs Šapošņikovs.
Un man jāsaka, ka stāsts par un ap šīs izrādes tapšanu ir vismaz tikpat, ja ne vēl interesantāks par pašu izrādi. Izrādes tapšanu ierosināja tā brīža Ziemeļvalstu Ministru biroja padomes direktors Stefans Eriksons, saskatot paralēles starp latgaliešu un jaunnorvēģu valodām. Lugas "Kaids nūteikti atīs" tulkojumu "Valodu māja" izdevusi grāmatā, kur luga papildināta ar vairākiem ievadiem. Viens uzskaita līdzšinējos Juna Foses iestudējumus Latvijā, otrs skaidro latgaliešu teātra pirmsākumus. Latviski lieliski runājošais norvēģis Snorre Karkonens Svensons savukārt latviešu lasītājiem skaidro, kā radusies jaunnorvēģu valoda.
Līdzīgais, ko var saskatīt latgaliešu un jaunnorvēģu valodās, – abas oficiāli atzītas par paralēli pastāvošu valsts valodas formu, lai arī ikdienā tajās runā salīdzinoši neliels cilvēku skaits. Taču acīmredzamas ir arī atšķirības. Jaunnorvēģu valoda (nynorsk) ir mākslīgi radīta nacionālās atmodas pacēluma jūsmā. Norvēģija līdz pat 19. gadsimta vidum bija Dānijas–Norvēģijas personālūnijas daļa, šīs savienības ietekmē norvēģu oficiālā rakstu valoda būkmols bija veidojusies lielā dāņu valodas ietekmē, ar ko mierā nebija atmodas laika kultūras darbinieki. Jaunnorvēģu valodu kā alternatīvu oficiālajai norvēģu valodai pirms divsimt gadiem no dažādiem norvēģu valodas dialektiem izveidojis valodnieks Ivars Olsens.
Kad sarunā ar Snorri Karkonenu Svensonu iebilstu, ka latgaliešu valoda gan vispirmām kārtām saistīta ar reģionu, mans sarunbiedrs uzreiz man pārjautā – vai tā tas patiešām ir? Paši latgalieši izgudrojuši tādu joku, kad liek otram nosaukt Latvijas lielāko latgaliešu pilsētu, kas sākas ar burtu "R". Rīga! Mūsdienu pasaulē izlokšņu nesēji bieži vairs nav saistīti ar dzimto reģionu, un dzīvo ne tikai galvaspilsētā, bet visā plašajā pasaulē. Diemžēl, atrodoties ārpus reģiona, pārslēdzas uz literāro valodu. Snorrem kā norvēģim tas nav saprotami, Norvēģijā izlokšņu lietošana tiek atbalstīta valsts līmenī. Kad turpinu brīnīties, kādā citā kompānijā man izstāsta, ka pat TV ziņās diktori un sižetu autori tīši tiekot piemeklēti, lai ziņu valodas skanējumā tiktu pārstāvēti visi reģioni.
Iedoma, ka izloksnei jābūt piesaistītai kādai noteiktai vietai un priekšstatiem par to, atriebjas, skatoties izrādi "Kaids nūteikti atīs". Lugas centrā ir divi tēli – Viņš un Viņa –, kuri aizgājuši no cilvēkiem, no sabiedrības, lai pa īstam būtu viens otram. Darbība notiek senā lauku sētā jūras krastā. Es spēju uzburt acu priekšā Norvēģijas fjordus, vientulīgāko vietu pasaulē, kur pūš skarbi vēji, bangojas jūra, un kilometriem neviena cilvēka. Bet ne latgaliski. Arī tulkotāja Jūlija Tumanovska atzīst, ka meklējusi latgaliski sinonīmus lugā daudz locītajam vārdam "jūra", taču neatradusi. Un tieši tāpēc tulkojumi ir tik būtiski latgaliešu valodā, iejaucas Snorre. Mēs taču zinām, ka šo pašu ceļu pirms gadsimta vai diviem jau ir nogājusi latviešu literārā valoda. Mēs taču latviski varam runāt par palmām, pat ja Latvijā tās ir tikai Botāniskajā dārzā? Arī latgaliski vajadzētu ne tikai aizgūt, bet arī meklēt jaunus vārdus, lai varētu runāt par pilnīgi visu.
Izrāde "Kaids nūteikti atīs" ir notikums Daugavpils teātra repertuāra stratēģijā, un tā šogad tika novērtēta ar latgaliešu kultūras balvu "Boņuks 2024". Daugavpils teātris izrādes latgaliski saviem skatītājiem piedāvā nu jau vairāk nekā desmit gadus, taču līdz šim pārsvarā latgaliešu valoda iestudējumos tikusi saistīta ar mājas valodu, ar omulību, jokiem pat gadījumos, kad tapuši pasaules klasikas, piemēram, Šekspīra lokalizējumi. Taču acīmredzot Daugavpils teātra izvēle pagriezt repertuāra izvēli nopietnības virzienā ir uz palikšanu, novembrī pirmizrādi piedzīvojusi Francijā dzīvojošās režisores Tatjanas Stepančenko-Bogdanas iestudētā sengrieķu dramaturga Eiripīda traģēdija "Hekube", kuras dramatizējumu latgaliski veidojusi Kristīne Veinšteina.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
